Pēc astoņu dienu lidojuma svētdien uz Zemes atgriezās pirmais kosmosa tūrists pasaulē – amerikāņu miljonārs Deniss Tito, kas par savu svētceļojumu Krievijai bija samaksājis 20 miljonus ASV dolāru (aptuveni 12 miljonus latu).
Pēc astoņu dienu lidojuma svētdien uz Zemes atgriezās pirmais kosmosa tūrists pasaulē – amerikāņu miljonārs Deniss Tito, kas par savu svētceļojumu Krievijai bija samaksājis 20 miljonus ASV dolāru (aptuveni 12 miljonus latu). Tūlīt pēc nolaišanās Kazahstānā Tito sniedza īsu interviju, paziņodams: «Tā bija paradīze, lielisks lidojums un lieliska nolaišanās, nebija nekādu grūtību. Tas bija nevainojami. Mans sapnis ir piepildījies. Kosmosā pavadītās astoņas dienas bija labākās manā dzīvē.» Tikmēr NASA vadītājs Daniels Goldins pavēstījis, ka vēlākais līdz 2020. gadam Kosmosa pētnieki nokļūs uz Marsa, bet pēc tam viņiem būs iespējas klātienē iepazīt arī citas Saules sistēmas planētas.
Pašlaik ar ātrumu, kas pārsniedz 30 kilometru sekundē, Marsam tuvojas NASA kosmiskais aparāts «2001 Mars Odyssey». Ar šīs ierīces palīdzību zinātnieki uz Zemes centīsies noskaidrot, vai uz Sarkanās planētas varētu būt ūdens. Goldins uzsvēris, ka vēl mūsu dzīves laikā tiks palielinātas cilvēka iespējas sasniegt citas Saules sistēmas planētas un būvēt robotus, kas varēs no mūsu Saules sistēmas doties uz citām planētām, bet vēlāk viņiem sekos cilvēki.
Tomēr NASA pētījumu objekti nav tikai zvaigznes. Lai iegūtu visgardāko kafiju, ASV kosmisko lidojumu aģentūra plāno izmantot lidaparātu, kura dzinēju darbinās saules enerģija un kurš, pārlidojot Havaju salu kafijas plantācijām, sūtīs signālu, kad pienācis īstais kafijas pupiņu novākšanas laiks. Lidaparāts uzņems krāsainus kafijas plantāciju fotoattēlus, kas ļaus ar vienas dienas precizitāti noteikt brīdi, kad kafijpupiņas ir sasniegušas īsto gatavības pakāpi, kas ir ļoti būtiska izcili garšīgas kafijas pagatavošanā.
Vēl nav zināms, kurš būs pirmais cilvēks, kas spers kāju uz Sarkanās planētas. Taču arī par pagātnes pirmatklājējiem bieži vien nerimstas pētnieku strīdi. Šonedēļ itāliešu vēsturnieks un rakstnieks Rudžero Marino publiskojis sava pētījuma rezultātus, saskaņā ar kuriem Kristofors Kolumbs Amerikas kontinentu nav atklājis 1492. gadā, bet gan septiņus gadus agrāk, kad esot devies kuģojumā uz Jauno Pasauli pāvesta slepenā uzdevumā un 1492. gadā Amerikā ieradies jau otro reizi. Šo atklājumu Marino izdarījis, rūpīgi izpētot XVI gadsimta Osmaņu impērijas karti, kurā norādīts, ka Kolumbs sasniedzis Amerikas kontinentu 1485. gadā, kad Vatikānā valdīja pāvests Inocents VIII. Šī karte ilgu laiku tika uzskatīta par pazudušu, taču visbeidzot atradās vienā no Stambulas muzejiem. Kartē par Amerikas kontinetu rakstīts, ka «šos krastus arābu ēras 890. gadā atklāja neticīgais dženovietis». Šis gadskaitlis atbilst kristiešu kalendāra 1485. –1486. gadam, bet Kolumba dzimtā pilsēta patiesi ir Dženova. Pēc vēsturnieka domām, arī ziņas par ekspedīcijas patieso raksturu – jaunu zemju iekarošanu un izlaupīšanu – vēlāk tikušas izkropļotas, jo spānieši esot labojuši ierakstus Kolumba dienasgrāmatās, kas saglabājušās līdz mūsdienām.
