«Ir slikta atmiņa un slikti orientējas apkārtnē», «apģērbs nav zināms», «parasti nēsā zilas džinsa bikses», «pārzina latviešu, krievu un angļu valodu». Šī ir daļa no pazīmēm, kas palīdzētu atrast jelgavniekus, par kuru atrašanās vietu gadu, divus un pat piecus radinieki neko nezina. Taču meklētāji uzsver – tieši šādi sīkumi un operatīva rīcība palīdz atrast pazudušo sveiku un veselu.
Gada sākumā daudzi jelgavnieki satraukti lasīja ziņas cerībā uzzināt, vai ar panākumiem vainagojusies Ērika Bermaņa meklēšana. Puisis pazuda 4. janvārī, kad bija devies uz naktsklubu «Tonuss». «Meklēšana turpinās, diemžēl pašlaik bez rezultātiem,» atzīst Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece.Sākumā policija, tad ekstrasensiĒ.Bermaņa meklēšanā iesaistīta arī biedrības «Bezvests.lv» pārstāve Inguna Stāmure. Viņa stāsta, ka par jaunieša pazušanu biedrībai paziņoja viņa draugi. «Teicām, lai ļoti ātri informē policiju, pavairo pazudušā fotogrāfijas, runā ar iespējamiem aculieciniekiem, taksistiem. Tieši saruna ar vienu no taksistiem palīdzēja noskaidrot, ka viņš ir aizvests uz degvielas uzpildes staciju Rīgas ielā. Par to pēc tam pārliecinājāmies arī benzīntanka novērošanas kamerās,» stāsta I.Stāmure, piebilstot, ka operatīvas un precīzas informācijas nodošana ir viens no veiksmīga rezultāta priekšnoteikumiem. Biedrības pārstāvji pēc Ē.Bermaņa draugu aicinājuma uz Jelgavu dosies vēlreiz, jo ir aizdomas, ka viņš, būdams alkohola reibumā, iekritis kādā no tuvējiem grāvjiem.Biedrības pārstāve stāsta, ka bieži tuvinieki palīdzību pie brīvprātīgajiem meklē pārāk vēlu: «Sākumā vēršas pie policijas, tad ekstrasensiem un tikai pēc tam pie mums. Taču skaidrs ir viens – tuvinieki grib saņemt jebkādu informāciju par pazudušo, viņiem tas ir ļoti svarīgi. Mums ir gadījums, kad cilvēku meklē jau 20 gadu.»Pašlaik biedrības pārstāvji iesaistīti arī Andra Jankevica meklēšanā. Puisis no Platones pagasta pērnā gada decembrī pazudis Ventspilī. Viņš, līdzīgi kā pēc «Tonusa» apmeklējuma pazudušais jelgavnieks, bija alkohola reibumā.Jaunieši aiziet pēc konfliktaGan brīvprātīgo, gan policijas pieredze liecina, ka vecāki cilvēki pazūd, jo viņiem kļūst slikti vai arī viņi nespēj orientēties apkārtējā vidē. «Pagājušajā gadā meklējām kādu kungu gados, atradām. Viņš pazuda, jo nevarēja saprast, kur atrodas, nepazina tuviniekus,» stāsta I.Sietniece.Savukārt pusaudži, par kuru pazušanu policija ziņo biežāk, parasti tiek atrasti ļoti ātri, jo lielākajai daļai ir nosliece uz klaiņošanu. «Viņi no mājām bieži pazūd pēc konflikta ģimenē,» vienu no iemesliem min I.Sietniece.Jelgavas iecirknī 2011. gadā sāktas 25 lietas par personu bezvēsts prombūtni, joprojām nav ziņu par piecām. Pērn sāktas 27 lietas, nav informācijas par diviem cilvēkiem – sievieti un vīrieti. «Meklēšanas gadījumu ir vairāk, jo dažus atrod ļoti ātri,» skaidro policijas pārstāve.Bezvēsts pazudušie tiek meklēti desmit gadu, ja persona ir vecāka par 70 gadiem – piecus. Kopš 2003. gada Jelgavas iecirkņa darbiniekiem nav izdevies iegūt informāciju par 18 cilvēku atrašanās vietu.Par mirušo pasludina tiesaPēc desmit gadiem tuvinieki var lūgt tiesu atzīt meklēto par mirušu. «Gadījumi ir ļoti dažādi,» Jelgavas tiesas priekšsēdētāja palīdze Dace Šmēdiņa komentē, pēc cik ilga laika radinieki ir gatavi piekrist domai, ka pazudušos vairs neredzēs starp dzīvajiem.Miršanas apliecību izsniedz dzimtsarakstu nodaļa uz tiesas lēmuma pamata. Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aija Rokjāne skaidro, ka to, kuru datumu uzskatīt par miršanas datumu, lemj tiesa. «Vairāki jelgavnieki, lai arī netika atrasti, pasludināti par mirušiem pēc prāmja «Estonia» nogrimšanas,» vienu no gadījumiem min A.Rokjāne.
