Mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta sabiedrisko vietu higiēnai, taču nepamatoti maz tiek gādāts par mājokli, kur cilvēks pavada lielāko mūža daļu.
Mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta sabiedrisko vietu higiēnai, taču nepamatoti maz tiek gādāts par mājokli, kur cilvēks pavada lielāko mūža daļu. Mājās cilvēks ēd, audzina bērnus, ārstējas utt., tāpēc tur var būt tāds pats risks veselībai kā jebkurā iestādē. Eiropā izdarītie pētījumi pierāda, ka bieži akūtu zarnu infekciju cēlonis ir noteiktu higiēnas prasību neievērošana. Tāpēc par to, cik tīrā mājoklī dzīvojam, esam atbildīgi mēs paši.
Izšķir tā saucamos patogēnos mikroorganismus (izsauc infekcijas slimības) un nepatogēnos mikroorganismus (ir mūsu vides sastāvdaļa un parastos apstākļos neizraisa slimību). Tādēļ mazgāšanai lieto parastos mazgāšanas līdzekļus (lai nodrošinātos pret nepatogēnajiem mikroorganismiem) vai dezinfekcijas līdzekļus (fizikāli vai ķīmiski faktori, kas paredzēti konkrētu slimību izraisošu mikrobu iznīcināšanai). Ikdienā tīrot māju, cenšamies, lai nesavairotos pārāk daudz patogēno mikrobu.
Populārākais un mājas apstākļos pieejamākais fizikālais dezinfekcijas līdzeklis ir karsēšana, kas lielākoties ir pietiekami efektīva. Taču ne visus mājas priekšmetus var vārīt, un tad ir jāizmanto ķīmiskie dezinfekcijas līdzekļi. To lietošanas instrukcijā jābūt norādei, pret kādiem mikroorganismiem lietojami. Dezinfekcijas līdzeklim 5 – 10 minūšu laikā jāspēj gandrīz par 100 procentiem samazināt patogēno mikroorganismu skaitu.
Ikdienā mazgāšanai pietiek ar parastiem tīrīšanas līdzekļiem, dezinfekcijas līdzekļi ir nepieciešami tikai tad, ja tīrāmā virsma ir inficēta vai ir ļoti liela inficēšanās iespēja ar patogēniem mikroorganismiem (mājās ir infekcijas slimnieks, virtuvē strādājat ar jēliem pārtikas produktiem – gaļu, jūras veltēm – vai arī kopjat personas ar imūnās sistēmas traucējumiem). Ja tiek izmantoti dezinfekcijas līdzekļi, jābūt pārliecībai, ka tie būs pietiekami efektīvi. Regulāri lietojot dezinfekcijas līdzekļus, tiek iznīcināti nepatogēnie mikroorganismi, kas ir normāla mūsu vides sastāvdaļa, līdz ar to radīta labvēlīga vide saslimšanai. Turklāt mikroorganismiem ir spēja pielāgoties. Bieži lietojot dezinfekcijas līdzekļus, tiek radīti pret tiem nejūtīgi mikroorganismi.
Vairums mikrobu nespēj ilgstoši izdzīvot sausumā, tiem ir nepieciešama atbilstoša temperatūra. Tomēr īsu brīdi (2 – 4 līdz pat 24 stundas) mikrobi var atrasties to izdzīvošanai neatbilstošā vidē un var tikt pārnesti labvēlīgos apstākļos, kur tie strauji vairojas. No inficētas virsmas infekcijas ierosinātāji var nokļūt pārtikas produktos, kā arī uz rokām.
Tīrot mājokli, nevienam nerodas šaubas, ka jāuzkopj grīdas, jānoslauka putekļi, jāiztīra sanitārais mezgls. Taču izrādās, ka vislielāko inficēšanās risku rada paši mazgāšanas priekšmeti.
Mikrobiem vislabākie dzīves apstākļi ir mitrās, siltās vietās, tādēļ lupatas, sūkļi un birstes ir ideāla mikrobu vairošanās vieta. Ar šiem priekšmetiem mikrobi tīrot tiek pārnesti arī uz citām virsmām. Tādēļ svarīgi ir tos turēt tīrus. Vienmēr pēc lietošanas tie jāizžāvē un jātur sausumā. Pēc inficētu virsmu tīrīšanas tos nepieciešams karsēt vismaz 60oC temperatūrā vai izmantot ķīmisko dezinfekcijas līdzekli to mazgāšanai. Pēc tam priekšmetus izžāvē un vismaz diennakti nelieto.
Nav iespējams dot visiem vienādas rekomendācijas, cik bieži jāuzkopj mājoklis, jo tas ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, proti, cik cilvēku tur dzīvo, vai ir mazi bērni, dzīvnieki, slimnieki. Liela nozīme ir arī iemītnieku paradumiem.
Jana Feldmane, Nacionālā vides veselības centra Programmu un projektu daļas vadītāja
