Katrs, kurš kaut ko pērk, maksā par preces daudzumu, pieņemamu kvalitāti kādu noteiktu cenu. Nav taču nekur redzēts, ka pieprasītu papildu maksu par preces kvalitātes pasliktināšanos tās transportēšanas laikā.
Katrs, kurš kaut ko pērk, maksā par preces daudzumu, pieņemamu kvalitāti kādu noteiktu cenu. Nav taču nekur redzēts, ka pieprasītu papildu maksu par preces kvalitātes pasliktināšanos tās transportēšanas laikā. Tieši otrādi, ja kvalitāte ir kļuvusi sliktāka, tad to noceno. Piemēram, ja maize ilgāku laiku nav izpirkta un tādēļ kļuvusi cietāka, tā kļūst lētāka. Bet Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma administrācija pieprasa maksu par gan par ūdens atdzišanu, gan par daļēji atdzisušo karsto ūdeni. Tā rezultātā uzņēmums saņem naudu gan no patērētāja, gan no tiem, kam ar šo ūdeni nav nekāda sakara. Ja pēc šāda principa Jelgavā tirgotu maizi, tad visiem jelgavniekiem, kas vispār uzturā lieto maizi, būtu jāmaksā arī par to maizi, kuru nopircis viņa kaimiņš.
Šādu saimniekošanas modeli nevar nosaukt par tirgus ekonomiku, un domāju, ka tas nav tikai naudas jautājums. Tas ir arī jelgavnieku pašcieņas jautājums. Ceru, ka Siltumtīklu uzņēmuma administrācija saprot pieņemtā lēmuma «maksa par siltuma patēriņu karstā ūdens cirkulācijas sistēmā» absurdumu un savu kļūdu ātri izlabos.
D.S. Jelgavā
