Tuvojas ogu un sēņu laiks, tāpēc daudzus lasītājus interesē, vai ogot un sēņot drīkst jebkurā – valsts un privātajā – mežā.
Tuvojas ogu un sēņu laiks, tāpēc daudzus lasītājus interesē, vai ogot un sēņot drīkst jebkurā – valsts un privātajā – mežā. Par to, kā tad īsti mežos vācamas dabas veltes, stāsta valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Juridiskās daļas vadītājs Andis Zalpēteris.
Saskaņā ar Meža likuma 16. panta 3. daļu ikvienai personai ir tiesības valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» (turpmāk – LVM) valdījuma mežos vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot normatīvajos aktos paredzētos ierobežojumus, ko ir tiesīgs noteikt meža īpašnieks vai tā tiesiskais valdītājs.
Likumā nav noteikts, cik daudz ogu, sēņu un riekstu drīkst vākt. Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot ugunsdrošības noteikumus, nebojāt augsni, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem. Ar transportlīdzekli drīkst braukt tikai pa meža ceļiem.
Valsts meža likumā noteiktās īpašnieka funkcijas meža apsaimniekošanā un aizsardzībā izpilda valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži». Akciju sabiedrībai kā valsts mežu tiesiskajam valdītājam ir pienākums aizsargāt šos mežus un strādāt, lai samazinātu iespējas nodarīt tiem bojājumus, kā arī uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par atklātajiem bojājumiem.
Dažos gadījumos, piemēram, ārkārtas situācijās sakarā ar ugunsgrēku izplatīšanos un meža kaitēkļu un slimību savairošanos, LVM var ierobežot fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos valsts mežos. Attiecīgā teritorija jānorobežo ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem. Savukārt personu pienākums, uzturoties mežā, ir neieiet šādi norobežotā teritorijā. Uzrakstu forma un izmēri nav stingri reglamentēti, bet tiem jābūt labi saredzamiem un pārskatāmiem. Brīdinājuma teksti varētu būt dažādi, piemēram, «Uzmanību, nestaigāt!», «Neieiet norobežotajā teritorijā, infekcijas slimību izplatīšanās draudi!» un citi.
Arī pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju (Ministru kabineta šā gada 8. maija noteikumos Nr.189 «Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā» noteiktie īpaši aizsargājamie iecirkņi), meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā. Pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu un noteikt privāto mežu īpašniekiem savā teritorijā izvietot brīdinājuma zīmes.
Uz privāto mežu īpašniekiem tāpat kā uz LVM attiecas Ministru kabineta 29. maijā saskaņā ar Meža likuma 28. pantu izdotie «Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā». Tie paredz, ka ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku izplatīšanos, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos izsludināt ierosina Valsts meža dienests, pamatojoties uz novērošanas datiem un ziņojumiem par meža ugunsgrēkiem vai bojājumiem.
Ogotājiem un sēņotājiem, mežā ieraugot uzrakstu «Privātīpašums. Staigāt aizliegts!», nav ieteicams turpināt ceļu aiz norobežotās teritorijas, jo Meža likums nosaka, ka privātajā mežā nedrīkst uzturēties bez saskaņošanas ar tā īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Ja mežā nav nekādu uzrakstu un brīdinājuma zīmju, ogotāji un sēņotāji var droši sēņot un ogot, viņiem iepriekš nav jānoskaidro, vai tas ir valsts vai privātais mežs.
