Pagājušajā nedēļā Jelgavā notika Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas gada pārskata sapulce, kuras dalībnieki izvērtēja situāciju nozarē un analizēja problēmas.
Pagājušajā nedēļā Jelgavā notika Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas gada pārskata sapulce, kuras dalībnieki izvērtēja situāciju nozarē un analizēja problēmas.
Asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš situāciju vērtēja kā visnotaļ cerīgu. Par ekonomisko rādītāju pozitīvajām tendencēm liecina arī pagājušā gada saimnieciskās darbības analīze.
Mašīnbūves un metālapstrādes sektora kopprodukta apjoms, salīdzinot ar 1999. gadu, pērn palielinājies par 18 procentiem. Nozares uzņēmumos saražotā produkcija veido apmēram 19 procentu no visa valsts rūpniecības kopprodukta. Pērn produkcijas īpatsvars šajā daļā palielinājies par 3,7 procentiem. Salīdzinājumā ar 1999. gadu vairāk nekā par trešo daļu palielinājušies medicīnas un precīzu optisko iekārtu, kā arī automobiļu piekabju un puspiekabju apakšnozares ražošanas apjomi. Lūžņu otrreizējā pārstrāde kāpināta gandrīz par ceturto daļu, citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošana – par 27 procentiem, metālu ražošana – par 21 procentu. Apjomus kāpināt vajadzētu lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu ražošanā.
Tipiska eksporta nozare
Naudas izteiksmē mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumos produkcija saražota par vairāk nekā 245 miljoniem latu. Mašīnbūve un metālapstrāde vienmēr bijusi un ir tipiska eksporta nozare – pērn eksportēti gandrīz 77 procenti nozares izstrādājumu. 90. gadu sākumā tirgus bija orientēts uz Austrumiem – uz NVS valstīm. Līdz ar izmaiņām uzņēmējdarbībā un Krievijas ekonomisko krīzi eksporta struktūra ir mainījusies. Pašlaik tiek aptverta visa pasaule. Pērn lielākā produkcijas daļa (67 procenti) nonākusi Eiropas tirgū, nepilni 29 procenti – Amerikā. Neliela daļa (apmēram četri procenti) nokļuvuši arī Āzijas un Āfrikas tirgū. Nozares eksports sasniedzis 28 procentus no visa Latvijas rūpniecības eksporta. Apakšnozares visvairāk eksportējušas metālu (96 procenti), auto piekabes un puspiekabes (85,8 procenti) un pārējos transporta līdzekļus (86,6 procenti). Pašu valstī visvairāk palikuši gatavie metālizstrādājumi (eksportēti 29 procenti).
Izstrāde uz vienu strādājošo nozarē pērn palielinājusies par diviem tūkstošiem latu un sasniegusi 12,3 tūkstošus. Lielākā efektivitāte vērojama metālu ražošanas apakšnozarē, kur izstrāde pārsniedz 32 tūkstošus latu. Bet lielākais kāpums šajā jomā panākts lūžņu otrreizējās pārstrādes uzņēmumos – no 22,4 līdz 27,9 tūkstošiem latu uz strādājošo. Eiropā vidējais izstrādes līmenis ir 50 tūkstoši ASV dolāru uz strādājošo.
Mašīnbūves un metālapstrādes astoņās apakšnozarēs valstī kopumā reģistrēti ap 940 uzņēmumu, bet tikai 17 no tiem pieskaitāmi pie lielajiem. Pārējie pieder mazo un vidējo kategorijai, kur strādājošo skaits svārstās no 20 līdz 250. No apakšnozarēm visvairāk uzņēmumu (ap 360) pievērsušies dažādu metālu izstrādājumu ražošanai (šajā apakšnozarē ietilpst arī Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca, firma «Madara», firma «Resurss» no Cenām un «Tehnika» no Auces). Ar citur neklasificētu mašīnu un iekārtu izgatavošanu nodarbojas vairāk nekā 230 uzņēmumu, kuru vidū ir firma «Geor» no Ozolniekiem un «Signum» no Jelgavas. Medicīnas un precīzu optisko ierīču ražošanai pievērsušies apmēram 110 uzņēmumi, bet pārējās apakšnozarēs reģistrēto uzņēmumu īpatsvars nav tik liels.
Nozarē kopumā nodarbināti vairāk nekā 20 tūkstoši strādājošo. Lielākie darba devēji ir gatavo metālizstrādājumu ražošanas uzņēmumi, kas dod darbu vairāk nekā 3400 cilvēkiem. Citur neklasificētu mašīnu un iekārtu izlaidē nodarbināti vairāk nekā 5100 strādājošo, citās kategorijās neiekļauto elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā iesaistīti vairāk nekā 2500 cilvēki. Automobiļu piekabju un puspiekabju izgatavotāji nodarbina nedaudz vairāk par 300 cilvēkiem, bet pārējo transporta līdzekļu ražošanā iesaistīti vairāk nekā 4600 strādājošo.
Ražošanas apjomu ziņā lielākā ir metālu ražošanas apakšnozare, kas pērn realizējusi produkciju vairāk nekā par 93 miljoniem latu un no tā eksportējusi 96 procentus. Gatavo metāla izstrādājumu ražošanas un pārējo transporta līdzekļu ražošanas apakšnozaru uzņēmumu realizācijas kopapjoms sasniedz 37 miljonus latu un to īpatsvars nozarē pārsniedz 15 procentu.
Vēlas diferencēt nodokli
Analizējot situāciju, V.Rantiņš norāda, ka mūsu valstij raksturīgas galējības. No vienas (Krievijas ekonomiskā krīze) daudzmaz esam izkļuvuši, toties esam ieskrējuši otrā. Proti, pašlaik svarīgs ir Eiropas tirgus, bet mašīnbūvē un metālapstrādē vērojams paradokss: materiāli galvenokārt tiek pirkti Krievijā par dolāriem, kuru kurss attiecībā pret latu palielinās, ražošanas izmaksas un nodokļi jāmaksā latos, bet produkcija tiek pārdota par eiro, kura kurss krītas. Tas vēlreiz pierāda, ka nedrīkst orientēties tikai uz vienu tirgus zonu.
Viens no jautājumiem, ko vajadzētu risināt, ir paātrināt visas rūpniecības un tautsaimniecības attīstību. Valdības politika vērsta nevis uz efektīvu risinājumu meklēšanu, bet vairāk uz seku likvidēšanu. Praksē nav jūtams, ka privatizācijā iegūtā nauda tiek novirzīta tautsaimniecības reorganizācijai un attīstībai, kā sākotnēji paredzēts. Lai panāktu augšupeju, situācija objektīvi jāizanalizē, nevis jāturpina līdzšinējā bezjēdzīgā taktika: uzņēmēji visu laiku runā par lielo nodokļu slogu, bet ierēdņi teic, ka tas tā nav. Lai nebūtu strīdu un domstarpību, jāpaskatās uz kaimiņvalstīm, uz kādu nelielu Eiropas valsti, jāsalīdzina nodokļu sistēmas un publiski jāapspriež, ierosina nozares pārstāvji.
V.Rantiņš uzsver, ka Latvijā vienlaicīgi ar igauņiem sākās sarunas ar valdību par optimālu apstākļu radīšanu uzņēmējdarbības attīstībai. Liels solis pretī būtu uzņēmuma ienākuma nodokļa diferencēšana un peļņas daļa, kas izlietota attīstībai – jaunās tehnikas iegādei, darba vietu skaita palielināšanai un darbinieku apmācībai –, netiktu aplikta ar nodokli. Aprēķini liecina, ka valsts budžets jau tuvākajā nākotnē būtu tikai ieguvējs. Sevišķi svarīgi tas ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, par kuru attīstību pieņemtas valsts programmas, bet finansējuma trūkuma dēļ tās ir makulatūras vērtē.
Igaunijas metālapstrādes un mašīnbūves nozares jaudas tagad salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem ir noslogotas simtprocentīgi, un radusies nepieciešamība uzņēmumus paplašināt. «Lūk, piemērs mūsu neizdarībai vai negribēšanai darīt,» secina V.Rantiņš.
Bet mūsu valdība ir iestājusies par pakāpenisku uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumu (par trim četriem procentiem gadā). Pēc nozares pārstāvju domām, tas ir «galīgi garām». Uzņēmumiem ir svarīgi nomainīt novecojušās ražošanas iekārtas. Taču šāda nostāja nestimulē uzrādīt un uzkrāt peļņu, lai pirktu jaunu tehniku. Tāpēc asociācija turpinās diskusijas par nodokļa diferencēšanu.
Veidojas katastrofāla situācija
Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē aktuāls ir kvalificētu speciālistu trūkums. «Ja nebūs jaunu inženieru, sekos rūpniecības nāve,» tik strikti problēmu iezīmē Latgales uzņēmumu pārstāvji, kur veidojoties katastrofāla situācija. Arī citi asociācijas biedri piekrīt, ka valstī jārada labvēlīga gaisotne nozares speciālistu sagatavošanai. Tehniskajā universitātē vakantas paliek pat valsts finansētās vietas un pēc dažiem gadiem inženierus ar uguni vajadzēs meklēt, spriež uzņēmēji, norādot, ka šai problēmai ir dziļākas saknes, kas sniedzas desmit gadu garumā. «Bet Sverdlovskā konkurss uz mehāniķiem ir lielāks nekā uz ekonomistiem. Tātad tur sapratuši, ka ar ekonomistiem un menedžeriem vien rūpniecība nevar izdzīvot,» par redzēto stāsta V.Rantiņš.
Ražotnes izjūt arī virpotāju, atslēdznieku un citu metālapstrādātāju trūkumu. Arodskolu absolventi ne vienmēr atbilst vajadzīgajam līmenim. Tas dažkārt izskaidrojams ar prakses trūkumu, tāpēc asociācijas biedri tiek aicināti atbalstīt skolu vajadzības, nodrošinot prakses iespējas. Krietni sarežģītāk ir apmierināt jauno strādnieku algas prasības. Jaunieši grib nopelnīt vismaz 200 latu, bet tādu algu ražošanas uzņēmumi var atļauties maksāt jau pieredzējušiem meistariem, nevis «zaļiem» strādniekiem bez pieredzes. Nozares pārstāvji piekrīt Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas direktoram Pēterim Bilam, ka nodarbinātības dienestam vajadzētu atbalstīt uzņēmumus, kas par saviem līdzekļiem sagatavo vajadzīgos strādniekus. Izglītības jautājumi nozarē ir tik akūti, ka asociācijas locekļi šai jomai un visa līmeņa speciālistu sagatavošanai šogad piešķīruši prioritāru nozīmi.
Asociācija nolēmusi iestāties arī Latvijas Darba devēju konfederācijā, lai trīspusējās sarunās ar valdību un citām institūcijām spēcīgāku un objektīvāku padarītu metāla rūpnieku viedokli. Pirms Saeimas vēlēšanām asociācija par lietderīgu uzskata arī tikšanos ar vadošo partiju valdēm, kas veicinātu nozares uzņēmēju ideju «ieķīlēšanu» partiju programmās. Lai partijnieku solījumiem būtu lietisks apliecinājums, tikšanās noslēdzama ar nodomu protokolu.
