«Vēsturiskais patriotisms» (18. janvāris). Forbs: Es mīlu šo zemi, es mīlu šo tautu, es cienu šīs zemes un tautas vēsturi, bet neieredzu šīs valsts valdoņus.
“Vēsturiskais patriotisms” (18. janvāris)
Forbs: Es mīlu šo zemi, es mīlu šo tautu, es cienu šīs zemes un tautas vēsturi, bet neieredzu šīs valsts valdoņus. Šo viedokli man nemainīs izglītības ministres plānprātīgie lēmumi. Te varētu līdzēt nākamie 10 – 15 gadi, kad redzēšu, ka valstij sāk interesēt tās tauta biežāk nekā divus mēnešus reizi divos gados (pirms vēlēšanām). Tā arī nesapratu – es esmu patriots?
Radars: “Latvija jau vairākus gadus pastiprināti izjūt nevis uzgriežamās desas vai sadzīves tehnikas, bet patriotisma deficītu.” Cik tad īsti gadu un kā izpaužas patriotisma deficīts? Kas apgalvo, ka ir deficīts, – žurnālisti, aptauju organizētāji vai valdība? Kādi kritēriji, prasības ir patriotismam? Rakstā minētā ministres iecere veidos tikai sarežģījumus izglītības sistēmā, nevis palīdzēs.
“Edgars Šneps savā skolā” (19. janvāris)
Ainārs: Jauki, ka Šneps atceras “dzimto” skolu, nevis Rīgas vidusskolu, kur mācījās tikai no 9. klases. Viņš ir pēdējās desmitgades gudrākais latviešu basketbolists. Lai viņam veicas jaunajos darbos!
“Radikāļu trača gaidās” (19. janvāris)
Forbs: Viss ir kārtībā. Krievijas speciālie dienesti finansējuši vietējos “idiņus” jauna kuklusklana izveidei. Vai tad tiešām atkal draudēja uzlaboties attiecības ar Krieviju un citu spēku vairs nav, ka priekšplānā vajadzēja izbīdīt bērnudārzu bez smadzenēm. Par politisko vidi gan piekrītu un uz vēlēšanām neiešu, kamēr nevarēšu balsot par konkrētiem cilvēkiem, nevis mistisku listi.
