Vismaz dažus mēnešus pirms jaunā gada virmoja ideja par to, ka valsti no kritiena arvien dziļākā ekonomiskajā krīzē varētu glābt nacionālā izlīguma valdība. Tāda, kura būtu veidota, vienojoties partijām ar pietiekamu politisko svaru un politiķiem. Ar koleģialitāti nav domāts, ka tiktu organizēts ierastais sarunu tirdziņš ar ierasto ietekmes sfēru sadalīšanu un interešu «mietiņu saspraušanu». Šajā gadījumā nozīmētu pretējo – izlīgumu valsts nākotnes vārdā. Valsts prezidenta Valda Zatlera nominētais, viņaprāt, šajā situācijā cerīgākais, Ministru prezidenta kandidāts «Jaunā laika» pārstāvis Valdis Dombrovskis vakar nosaucis šim brīdim atbilstīgāko valdības sastāvu. Iespējams, to šodien apstiprinās Saeima. Bet vai to ne vien formāli, bet ar sirdi apstiprinās arī Latvijas iedzīvotāji? Vai šī būs tā valdība, kuru sagaidām, jā, pat kā sava veida Mesiju, kas izvedīs no krīzes muklāja? Jāsvārstās starp apstiprinošu un negatīvu atbildi. Jaunajā valdībā mēģināts nobalansēt starp «vecajiem blēžiem» un «jaunajām slotām». Tajā pašā laikā skaidrs, ka, atstājot aiz borta tā saucamo «kreiso opozīciju», vismaz «Saskaņas centru», nav līdz galam izvērtēta cittautiešu morāla iesaistīšana. Bet iztikt gluži bez tās vairs nav iespējams. Gana interesanta solās būt LPP/LC atstāšana «aiz borta». Pirmkārt, tādēļ, ka tai būs «atņemts» Satiksmes ministrijas treknais budžets ar lielajiem monopoluzņēmumiem. Otrkārt, tāpēc, ka «mācītāji» šāgada pašvaldību vēlēšanās vēlas nopietni «paņemt» vismaz divas lielās pilsētas – Rīgu un Jelgavu. Tas nozīmē, ka pavisam mierīgi viņi uz situāciju nenoraudzīsies.
