Braucot pa Rīgas – Liepājas autoceļu, paveras Latvijai pagaidām neraksturīga ainava – abpus šosejai Grobiņas apkaimē vēju maļ vairāki desmiti vēja ģeneratoru.
Braucot pa Rīgas – Liepājas autoceļu, paveras Latvijai pagaidām neraksturīga ainava – abpus šosejai Grobiņas apkaimē vēju maļ vairāki desmiti vēja ģeneratoru. Tas ir Latvijā un Baltijā lielākais vēja parks, kas atsauc atmiņā Dānijā, Portugālē un citur Eiropā redzētās ainavas. Vai tas būs unikāls skats Latvijas ainavā vai arī vēja elektrostacijas drīz būs tās neatņemama daļa, atbildi meklē politikas veidotāji un eksperti.
Eiropā «zaļā» enerģija ir cieņā
Ja reiz Eiropā šāds elektroenerģijas ražošanas veids attīstās teju bumbas sprādziena veidā, tas nevar apstāties un turpināsies, ir pārliecināts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētājs un «zaļais» Indulis Emsis.
ES elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos dabas resursus, tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība – Eiropas Komisija izvirzījusi mērķi līdz 2010. gadam panākt, lai 12% patērētās elektroenerģijas tiktu saražots, izmantojot atjaunojamos jeb neizsīkstošos dabas resursus, proti, ūdeni (gan lielajās, gan mazajās HES), vēju, sauli, biomasu (piemēram, koksnes atkritumus no celulozes rūpnīcām) un biogāzi (dedzinot atkritumus). Katrai valstij atkarībā no tās ģeogrāfiskajām īpatnībām izvirzītās prasības atšķiras. Piemēram, Luksemburgai un Beļģijai 2010. gadā jāpanāk, lai 6% no patērētās elektroenerģijas būtu tā saucamā «zaļā» enerģija, Dānijai noteikti 30%, kamēr Austrijai, kur ir daudz kalnu upju, «zaļajai» enerģijai jābūt pat 78% no kopējā daudzuma.
Kas sagaida Latviju šajā jomā? Mūsu valsts ir apņēmusies «zaļās» enerģijas īpatsvaru palielināt par 6% attiecībā pret 1997. gada rādītājiem un 2010. gadā sasniegt 49%. Patlaban puse esot jau izpildīta, un I.Emsis ir pārliecināts, ka Latvijā var saražot vēl vairāk videi draudzīgās elektroenerģijas. Savu artavu līdzās rekonstruētām lielajām HES, biomasas un biogāzes spēkstacijām došot arī jaunas vēja spēkstacijas.
Dubulto tarifu vairs nemaksās
Latvijā licence izsniegta Grobiņas vēja parkam un arī nelielai vēja spēkstacijai Ainažos un divām, kas vēl nedarbojas. Taču jau tagad ir skaidrs, ka netiks turpināta līdzšinējā valsts atbalsta politika mazajām spēkstacijām. Pirmais solis jau ir sperts – no spēkstacijām (arī mazajām HES), kas ekspluatācijā nodotas 2003. gadā, valsts elektroenerģiju vairs neiepirks par dubultu tarifu. To atbalsta arī I.Emsis, uzskatot, ka valsts atbalsta sistēma mazajām spēkstacijām būtu jāpielāgo ES atbalsta sistēmai.
Taču arī ES vēl tikai meklē atbilstošāko modeli. Pašlaik savienībā tiek izmantotas četras metodes, bet vienu tā grasās tuvākajā laikā atzīt par vēlamāko. Pirmā: energoapgādes uzņēmumiem obligāti šī elektroenerģija jāiepērk par fiksētu cenu (līdz šim Latvijas modelis). Otrā: valsts dotē šādu spēkstaciju būvi, taču negarantē iepirkuma cenu, enerģija tiek pārdota par tirgus cenām. Trešā: nav obligāts valsts iepirkums, nav fiksētas iepirkuma cenas, taču valsts seko tirgus cenām, un, ja cena ir par zemu, starpība tiek piemaksāta subsīdiju veidā. Ceturtā: «zaļo sertifikātu» sistēma, kurā nav obligāts iepirkums, nav subsīdiju un fiksētas cenas, bet ir noteikts, ka zināmam daudzumam no energoapgādes uzņēmumu izmantotās enerģijas jābūt tā saucamajai «zaļajai enerģijai».
Nav gatavi maksāt
Interese par vēja parku veidošanu ir pietiekama. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma atzīst – par vēja parku veidošanu galvenokārt interesējoties ne jau vietējie uzņēmēji, bet gan ārzemnieki no valstīm, kur vēja rotoru ražošana ir labi attīstīta, viņus šurp vilina garantēts tirgus. «Bet tad arī elektrības cena būtu septiņi santīmi,» U.Sarma aizskar ar mazajām spēkstacijām saistītu aktuālu jautājumu, proti, dubulto cenu, par kādu valsts no mazajām spēkstacijām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2002. gada 31. decembrim, iepērk to saražoto enerģiju.
Elektroenerģijas cenas kāpums ir galvenais iemesls, kāpēc Ekonomikas ministrija piesardzīgi izturas pret drīzu vēja parku uzplaukumu Latvijā.
Par vēja ieguldījumu «zaļās» enerģijas ražošanas palielināšanā speciālistu domas dalās. Ekonomikas ministrija nolēmusi 2003. gadā ieturēt pauzi un jaunas licences vēja parku veidošanai neizsniegt. Tomēr ir izņēmums – Latvijā izgudrots vēja ģenerators, kas jāizbūvē kaut vai tādēļ, lai to izmēģinātu, uzlabotu un attīstītu nākotnē kā eksporta preci. Tam tiks piešķirta viena megavata jauda. «Tas nav enerģijas jautājums, bet atbalsts vietējām tehnoloģijām,» uzsver U.Sarma. Nav vēl skaidrs, kur tas atradīsies, bet tie varētu būt divi rotori katrs ar 500 kilovatu jaudu. Tikmēr gadu rūpīgi pētīs Grobiņas vēja parka darbības rezultātus.
Uz jautājumu, vai pēc viena gada pauzes gaidāms vēja elektrostaciju uzplaukums, Enerģētikas departamenta direktors atjautā: «Cik mūsu lietotājs ir gatavs maksāt par tā saucamo «zaļo» enerģiju?» Katrā ziņā atļaujas veidot vēja parkus noteikti dabūšot desmit reižu mazāk gribētāju nekā ir tagad. Pašreizējās vēja elektrostacijas pēc dubultā tarifa saražo enerģiju par 3,8 miljoniem latu gadā. Tāpēc arī līdz 2010. gadam vēja elektrostacijas nedos lielu ieguldījumu atjaunojamās jeb neizsīkstošās enerģijas artavā, prognozē U.Sarma.
Citādās domās par vēja parkiem ir Tautsaimniecības komisijas vadītājs. «ES ir precīzi definējusi videi draudzīgās enerģijas izmantošanu, un Latvija to nevarēs ignorēt. Ekonomikas ministrijai vajadzēs pārvērtēt savu nostāju,» saka I.Emsis. Viņš uzskata, ka Latvija var dot vēl vairāk videi draudzīgās enerģijas, nekā ES to prasa. «Mēs neesam naftas valsts, bet ar ko mūsu Dieva dotais vēja pūtiens būtu sliktāks par naftu?»
Vējdzirnavas traucē putniem?
Pārdomu vērtu niansi atgādina Pasaules Dabas fonda Latvijas pārstāvniecības programmu direktors Ints Mednis. Baltijas jūras piekraste, kas tur valdošā spēcīgā vēja dēļ ir arī pievilcīga vēja parkiem, ir arī liels migrējošo putnu ceļš. Rietumeiropas pētījumi pierādījuši, ka vēja ģeneratoru radītā vibrācija nelabvēlīgi ietekmē putnu migrāciju, tumsā tie var saskrieties ar masīvajām vējdzirnavām un iet bojā. Tāpēc vēja parku veidošana atbalstāma, tikai ievērojot piekrastes aizsardzības noteikumus un putnu ceļus, uzsver I.Mednis. Grobiņas vēja parks putnu ceļus netraucējot, jo ir nostāk no piekrastes.
I.Emsis mierina, ka Eiropā cilvēki ir pieraduši un sadzīvo ar vēja ģeneratoru radīto zumēšanu, turklāt liels zinātniskais potenciāls strādā to kvalitātes rādītāju uzlabošanai.
Lietuva ir pretimnākošāka
ASV reģistrētā tautiešu firma «Air Force 1, Inc.», kas arī pretendēja uz licenci vēja parka izbūvei Kurzemes piekrastē, tagad savu darbību pārcēlusi uz Lietuvu. Firmas pārstāvis Latvijā Ivars Kārkliņš atzīst, ka Lietuva ir krietni pretimnākošāka «zaļās» enerģijas ražošanai.
Lai arī tur ir nepilnus simts kilometrus gara jūras piekraste, kas gandrīz visa jau apbūvēta, bet Latvijā piecas reizes garāka, tomēr uzņēmēji sakās tur atraduši iespēju veidot savu vēja parku. Ar Lietuvas aviolīnijām jau saskaņota tā būve, vēl atliek ornitoloģiskie pētījumi. Turklāt Lietuva mazajām spēkstacijām par saražoto enerģiju nemaksā dubulto tarifu. Latvijas nosacījumu, ka vēja spēkstacijas jauda nedrīkst pārsniegt divus megavatus, I.Kārkliņš raksturo lakoniski: «Tas nav bizness.»
Mazo HES potenciāls ir izsmelts
Turpretim mazo HES attīstību nākotnē aptaujātie speciālisti gan neparedz. I.Mednis paskaidro: «Ieguvums no Latvijas mazajām hidroelektrostacijām ir krietni mazāks nekā to nodarītie zaudējumi. Upes nav straujas un enerģiju ražo lielākoties tikai palu laikā, to kaitējums dabai ir liels – tiek aizšķērsoti zivju migrācijas ceļi, tiek bojātas upju ekosistēmas.»
Lai arī mazās HES tiek uzskatītas par videi draudzīgu enerģijas ražošanas veidu, Latvijā diemžēl to būvēšana nenotiek videi draudzīgi, uzsver I.Mednis. Izrādās, ietekmes uz vidi novērtējums nav bijis nepieciešams, savukārt daudzie slēdzieni un novērtējumi pirms būvēšanas bieži esot formāli. Piemēram, fonds, veicot neatkarīgu ekspertīzi, atklāja astoņas aizsargājamo biotopu sugas, kas automātiski izslēdz iespēju HES tur būvēt, savukārt oficiālā ekspertīze uzrādīja, ka tādu nav, un HES ir uzbūvēta. I.Mednis arī skeptiski raugās uz to, ka mazie HES ir atbalsts vietējiem lauksaimniekiem, viņaprāt, mazie HES lielākoties pieder lielajiem uzņēmējiem.
Arī Saeimas komisijas priekšsēdētājs secina, ka mazo HES attīstības iespējas ir izsmeltas. Daudzas no tām vajadzēs modernizēt.
Kā veidus no atjaunojamiem resursiem ražotās enerģijas īpatsvara palielināšanai gan I.Emsis, gan U.Sarma min biomasas izmantošanu. Pašlaik koksnes atkritumus pat eksportē, bet nākotnē tos visus vajadzētu sadedzināt tepat Latvijā, iegūstot videi draudzīgu enerģiju. Arī pie celulozes rūpnīcas, kā likums, tiek veidota spēkstacija, kas izmanto rūpnīcas atkritumus. Arī biogāzes stacijas Latvijā vairosies, kā to paredz atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Ap 2007. gadu biogāzes stacijas būs jau Daugavpilī, Liepājā un Ziemeļvidzemē. Arī pie lielām attīrīšanas iekārtām un lielām lopkautuvēm tādas ir iespējamas. Enerģētikas departamenta direktors atgādina, ka biomasa atšķirībā no vēja ir prognozējams un uzkrājams enerģijas ieguves veids.
