Pirms vairākiem gadiem iegādātie smaku intensitātes mēraparāti praksē izmantoti tikai tūlīt pēc to nopirkšanas – atbildīgie dienesti kādā cūku fermā izmēģināja, kā tie darbojas. Kopš tā laika ierīces iegulušas plauktā, bet vides dienests, kas ir viens no galvenajiem smaku izplatības kontrolētājiem, sūdzmaņiem saka – pašlaik ir mēslošanas laiks, smakām grūti izsekot, tādēļ jānogaida, līdz beigs smirdēt. Nozares ministrijā gan uzsver – kontroles dienestiem laiks sākt strādāt.
«Ziņas» šonedēļ jau rakstīja par neciešamo smirdoņu, kas kopš pavasara sākuma pārņēmusi teju vai visu Glūdas pagastu. Nu aktivizējušies arī platonieki, kas nav mierā ar uzņēmuma «Delagri» rīcību laukos ap Svētes – Lielplatones ceļu. Kāds novada iedzīvotājs «Ziņām» stāsta, ka zemnieks jau ziemā uz lauka vedis putnu mēslus un krāvis tos kaudzēs. «Domājām, pavasarī tos izkliedēs, iestrādās augsnē un smakas beigsies, bet, izrādās, tagad ved visu laiku klāt jaunas kravas!» sašutis platonieks. Viņš nobažījies, ka novada pašvaldība iedzīvotājus atstājusi ilgstošā smaku varā, jo nepieprasa vides pārvaldei pārbaudīt, vai ievērots mēslošanas laiks, izkliedējamais apjoms, attālums no ūdenstilpēm un citas prasības. «Smird visi Jēkabnieki!» saka vīrietis. Sūdzējās pilsētas DomeJelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece un Kontroles daļas vadītāja Biruta Puķīte stāsta, ka satraukums valdījis tikai nedēļas sākumā, turklāt to radījuši pilsētnieki. Vides pārvaldei sūdzējusies Jelgavas Domes vadība un Pašvaldības policija. «Devāmies smaku virzienā,» viņa skaidro, ka to avots uziets Platones pagastā SIA «Delagri» mēslotajos laukos. Tā kā pilsētas virzienā pūtis spēcīgs vējš, organiskā putnu mēslojuma smakas atnestas pat līdz Jelgavas centram. B.Puķīte teic, ka pašlaik lauku mēslošana ir atļauta, un šajās nedēļās zemnieki ar virsmēslojumu piebaro ziemājus. «Lauku visapkārt daudz, mēslo. Nevaram arī pilnībā ierobežot lauksaimniekus, jo izvēles ir tikai divas – minerālmēsli vai kūtsmēsli,» vērtē B.Puķīte. Tā kā smakas avoti ir dažādi, jo katru dienu tiek mēsloti citi lauki, pārkāpumi nav konstatēti. Nav tā, ka visu laiku smirdētu viens un tas pats lauks. «Jābūt smaku noņēmējam, jāskaita dienas,» speciāliste skaidro, ka pārkāpuma fiksēšanai nepieciešams laiks un resursi. Kopš smaku mēraparāta iegādes praksē tas nav lietots, atzīst vides pārvaldes direktora vietniece, sakot, ka tas izmēģināts vien drīz pēc pirkuma. Arī pārkāpumus saistībā ar smakām pārvalde nav konstatējusi. «Pāris nedēļu jāpaciešas,» viņa rosina, atzīstot, ka nopietnas sūdzības no pagastiem nav saņemtas. Jākontrolē, cik smird un cik mēslo«Varētu sākt lietot tos aparātus,» pārmetumus kontrolējošo dienestu virzienā raida Zemkopības ministrijas pārstāve Ļubova Tralmaka. Viņa uzsver, ka kopš 2004. gada Latvijā ar normatīviem stingri tiek regulēta gan pieļaujamā smaku izplatība, gan mēslošanas kārtība. Latvijā pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos nav speciālu nosacījumu putnu mēslu izmantošanai (izkliedei), tomēr pakaišu kūtsmēsli pēc izkliedēšanas jāiestrādā 24 stundu, šķidrie kūtsmēsli un virca – 12 stundu laikā. Šķidros kūtsmēslus un vircu neiestrādā, ja tos lieto pēc attiecīgā kultūrauga sadīgšanas kā papildmēslojumu. Ļ.Tralmaka norāda, ka Zemgale ir nitrātu jutīga zona, kur stingri noteikts mēslojamā slāpekļa apjoms – ne vairāk par 170 kilogramiem uz hektāru. Speciāliste teic, ka ciešāk mēslošanas normu ievērošanā jāsadarbojas atbildīgajam Valsts augu aizsardzības dienestam un smaku kontrolētājam Valsts vides dienestam. Normatīvi nosaka – smaku mērķlielumu atļauts pārsniegt, izkliedējot kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu jebkurā nedēļas dienā, izņemot svētdienas un valsts noteiktās svētku dienas. Turklāt smaku rādītājus nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā. «Mēslošana nedrīkst būt attaisnojums nepārtrauktai smirdēšanai,» saka Ļ.Tralmaka.
