Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidījusi lūgumu atcelt apķīlājumu RAF mašīnbūves presēm un aizliegusi ar tām jebkādas darbības. Tomēr notikuši mēģinājumi atsākt prešu demontāžu, jo lēmums bija pārsūdzēts.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidījusi lūgumu atcelt apķīlājumu RAF mašīnbūves presēm un aizliegusi ar tām jebkādas darbības. Tomēr notikuši mēģinājumi atsākt prešu demontāžu, jo lēmums bija pārsūdzēts. RAF sakarā tiesā iesniegta arī prasība par Jelgavas Tiesu izpildītāju kantora rīcību.
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, izskatot privātpersonas Andreja Čepjolkina prasību par prešu apķīlājuma atcelšanu, nolēmusi to noraidīt, nosakot papildu prasības nodrošinājumu – aizliegt jebkādas darbības ar presēm, tostarp to izvešanu ārpus rūpnīcas teritorijas.
Tomēr piektdienas vakarā, kā informē firmas «Baltiva» RAF tehnoloģiskā parka pārvaldnieks Oskars Iesalnieks, RAF teritorijā kārtējo reizi ieradušies Jelgavas Tiesu izpildītāju kantora un A.Čepjolkina pārstāvji, kā arī bijušais «Pikso» administrators Jānis Zirnis, pieprasot ielaist teritorijā un atļaut atsākt prešu demontāžu. Līdz oficiālā darba laika beigām Jelgavas tiesu izpildītāju rīcībā jaunais spriedums nebija nonācis. Prešu demontēšana un izvešana nenotika, jo bija beidzies darba laiks.
Arī vakar pēcpusdienā, lai gan tiesu izpildītāji jau bija saņēmuši 22. novembra spriedumu, viņi solījušies ar A.Čepjolkina pārstāvjiem ierasties RAF, lai atkal atsāktu iekārtu demontēšanu un izvešanu. Izrādās, Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņemtais lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā. A. Čepjolkins iesniedzis apelācijas prasību tiesas lēmumam noteikt nodrošinājumu bijušajai maksātnespējīgās firmas «Pikso» direktores Tatjanas Krištapjonokas prasībai – apķīlāt preses un liegt iespēju tās izvest no rūpnīcas. Atbilstoši likumam, ja ir iesniegta blakussūdzība par prasības nodrošinājuma maiņu, tiek apturēta iepriekšējā lēmuma izpilde un stājas spēkā iepriekšējais lēmums – šajā gadījumā arests, kas neliedz veikt darbības ar apķīlātajām presēm.
Tātad riņķa dancis par RAF presēm turpinājās pilnā sparā. Cita starpā Jelgavas tiesā T.Krištapjonoka vakar iesniegusi prasību par Jelgavas Tiesu izpildītāju kantora un tiesu izpildītāja Mārtiņa Švarcbaha rīcību.
«Ziņas» jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā, neņemot vērā tiesas noteikto apķīlājumu, no RAF sāka izvest demontētās mašīnbūves preses. Līdz vakardienai bija izdevies izvest vienas jaunākās līnijas preses «galvu», kas sver apmēram 32 tonnas, un kādas astoņas tonnas smago virzuli. Kopumā preses varētu svērt ap 10 000 tonnu.
Spriežot pēc visa, centieni izvest RAF preses nemazināsies, jo pretēji liegumam tās acīmredzot jau ir pārdotas tālāk un vismaz drošības nauda par tām jau saņemta. Šādā situācijā pircējam vai darījuma starpniekam nekādā gadījumā negribēsies ciest zaudējumus vai pieļaut vilcināšanos.
***
«Ziņu» lasītāji jautā, kas īsti ir šis nezināmais A.Čepjolkins. Jāteic, tik nezināms viņš nemaz nav. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, A.Čepjolkinam pieder 50 procentu SIA «Transar-V», viņš ir SIA «RS serviss» daļu īpašnieks un direktors. Interesanti, ka pēdējā firmā kā direktors strādājis arī Jānis Zirnis, kas, būdams firmas «Pikso» administrators, RAF preses realizējis A.Čepjolkinam.
A.Čepjolkins skandalozā nozīmē kļuva zināms arī šā gada pavasarī Latvijas Radio žurnālista Aida Tomsona raidījumu ciklā, kurā norādīts uz shēmu un izteiktas aizdomas, ka Rīgas Domes Finansu departaments sadarbībā ar tiesu izpildītājiem atņem cilvēkiem īpašumus, ko vēlāk par lētu naudu iegūst citi.
Viens no raidījumā iztirzātajiem gadījumiem bija par uzņēmuma «Energoautomātika» maksātnespējas procesu. Uzņēmuma administratora pilnvarotā Inga Lazdāne, vienlaikus būdama Rīgas rajona Tiesu izpildītāju kantora vadītāja, darīja visu, lai uzņēmums bankrotētu. Lai nodrošinātu kreditoru balsu pārsvaru, uzņēmumam «atradās» vēl viens kreditors, kāda ārzonas firma, kas pieprasīja trīs miljonus latu. Latvijas televīzijas žurnālisti vēlāk atklāja faktu, ka ārzonas firma pieder Latvijas pilsonim A.Čepjolkinam. Vēlāk firmas īpašnieks, kuram «Energoautomātika» it kā esot parādā, tika iecelts par bankrotējušā uzņēmuma pārvaldnieku. Interesanti, ka A.Čepjolkins ir šā uzņēmuma administratora pilnvarotās un Tiesu izpildītāju kantora vadītājas I.Lazdānes civilvīrs. «Energoautomātikas» gadījumā prokuratūra ierosinājusi krimināllietu pret vairākiem tiesu izpildītājiem, kā arī izmeklē, vai kreditors ārzonas firmas personā nav viltots. Kopumā pret I.Lazdāni tā bija ceturtā ierosinātā krimināllieta.
Tolaik radioraidījumu ciklu ievēroja arī partijas «Jaunais laiks» vadītājs, tagad premjers Einars Repše, asi nosodīja un solīja vērsties pret gadījumiem, kad iestādes vadītāja vai ierēdņa morāle kļūst apšaubāma.
***
RAF prešu strīdā arī Finansu ministrija, kas joprojām pastāv uz nodrošinātā kreditora statusu, lūgusi palīdzību Ģenerālprokuratūrai, Tieslietu un Iekšlietu ministrijai, lai preses saglabātu rūpnīcā. Preses sekretāre Baiba Melnace norāda, ka ministrija darījusi visu, lai tas notiktu, tomēr juridisku jautājumu dēļ tas līdz šim nav pilnībā izdevies.
