«Protestēs pret apkures tarifiem» (3. februāris). Auditors: Skumji, ka šo akciju rīko kā priekšvēlēšanu kampaņas daļu un to iniciē tieši PCTVL.
“Protestēs pret apkures tarifiem” (3. februāris)
Auditors: Skumji, ka šo akciju rīko kā priekšvēlēšanu kampaņas daļu un to iniciē tieši PCTVL. PCTVL Jelgavā ir paliels atbalstītāju skaits, bet daļa potenciālo protestētāju šajā akcijā nepiedalīsies, jo negribēs ar savu piedalīšanos spodrināt PCTVL spalvas.
Pašvaldībai tomēr jānodrošina iedzīvotājiem iespēja izvēlēties izdevīgāko apkures pakalpojuma sniedzēju un veidu. Konkurence apturēs nenormālo cenu kāpumu. Protams, lai tas nepārvērstos farsā un nesagrautu dzīvojamo ēku kopējo komunikāciju sistēmu, jānosaka strikti spēles noteikumi.
Raugoties uz komunālo pakalpojumu, tostarp apkures, tarifu celšanas iemesliem un it kā nelielo procentuālo pieaugumu vienai pakalpojuma apjoma vienībai (vairumā gadījumu parastie patērētāji nezina ne tās izcelsmi, ne veidu, kā tā tiek iegūta), šķiet, ka viss ir pareizi un loģiski. Bet, ja paraugās uz kopējo summu, kas jāmaksā mēnesī par dzīvokļa apkuri, tad tā tik pareiza vairs neliekas. Ja izmaksas par viena kvadrātmetra apkuri ir ap latu un kopējās apkures izmaksas mēnesī par vidusmēra dzīvokli tuvojas valstī noteiktajam iztikas minimumam (mazliet, protams, pārspīlēju, bet, kāpjot tarifiem, tālu no patiesības nebūšu), tad kaut kas tomēr nav kārtībā.
Teorētiski par konta apkalpošanu var uzskatīt komercsabiedrības klientu norēķinu datu bāzē veicamo datu apstrādi, maksājumu summu aprēķināšanu un rēķinu izrakstīšanu. Šīs aktivitātes kaut ko tomēr maksā, un, ja šos izdevumus neiekļauj kopējā tarifā (pēc sabiedriskā regulatora ieteikuma), tad uzņēmums būtībā ir tiesīgs tos kompensēt citā formā.
Ja katram patērētājam būtu pašam sava saņemamā siltuma apjoma regulēšanas sistēma, katram būtu savs skaitītājs utt., būtu citādi. Diemžēl, lai līdz tam nonāktu, gan iedzīvotājiem, gan pakalpojuma sniedzējiem tas ir jāgrib un tajā jāiegulda līdzekļi. Bet tagad ir tā, kā ir, – vienā mājā iedzīvotāji salst, citā svīst, bet visi kopā par to pamatīgi maksā.
“Vai festivālam skvērā nekļūst par šauru” (3. februāris)
Auditors: Vietas tiešām bija pamaz, bet, manuprāt, tur bija cita vaina. Tīri labi varēja iztikt bez tiem tirdzniecības punktiem, kuru dēļ bija apgrūtināta lielo skulptūru apskate. Daudzi apmeklētāji centās nofotografēties uz skulptūru fona, kas arī radīja zināmas neērtības. Bet tas viss ir “štrunts”, pats pasākums un šāgada skulptūras bija O.K. Protams, ja ir ieceres nākotnē rīkot ko plašāku, jāpadomā arī par organizatoriskajiem jautājumiem.
