Pašreizējais Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods par vaļasprieku trūkumu sūdzēties nevar.
Pašreizējais Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods par vaļasprieku trūkumu sūdzēties nevar. Padomju laikos viņu allaž saistījusi Latvijas pirmās republikas laiku vēsture, par kuru daudz lasīts, salīdzinot padomju laiku vēstures grāmatās rakstīto ar ulmaņlaiku periodiku. Vēl tagad Jurijs ar ģimeni labprāt apceļo Latvijas vēsturiskos novadus un pilis un uzskata, ka Latvijā ir vietas, ar kurām lepoties. Kad pēc vidusskolas bija jāizvēlas studiju virziens, mācības vēsturniekos bija viena no trim iespējām. Tomēr virsroku guva Jurija aizraušanās ar loģiku un matemātiku – viņš iestājās «fizmatos». Tāpēc nav pārsteigums, ka paralēli matemātikas studijām par hobiju kļuvušas loģikas spēles, no kurām par nopietnāko aizraušanos var uzskatīt seno japāņu spēli rendzju.
Šo aptuveni 4000 gadu veco spēli var nosaukt par «krustiņiem un nullītēm» radniecīgu, bet sarežģītības ziņā tā pielīdzināma simtlauciņu dambretei. Tā kā sākotnēji spēle neguva plašu popularitāti Latvijā, Jurijs piedalījies korespondentturnīros pa pastu ar rendzju spēlētājiem visā plašajā PSRS. Lai arī nav spēlējis augstākajā līgā, viņš stabili turējies pirmajā, bet atklātajos turnīros bijis pirmajā desmitniekā.
Deviņdesmito gadu sākumā, sabrūkot PSRS un Baltijas valstīm iegūstot neatkarību, rendzju korespondentturnīri pa pastu, kas jau tā nebija īpaši lēts prieks, kļuvuši ļoti dārgi, tādēļ šo aizraušanos vajadzēja atmest. Tomēr nevar teikt, ka līdz ar to Jurijam zudusi interese par loģikas spēlēm. Viņš pa laikam uzspēlē arī zolīti, un 1997. gada Jelgavas atklātajā turnīrā zolītē izcīnīta trešā vieta. Uz jautājumu, ko viņam dod aizraušanās ar loģikas spēlēm, Jurijs atbild, ka šīs spēles un uzvaras tajās ir viens no baudas paveidiem. «Citiem ir citas aizraušanās un izpriecas, man – šī,» viņš paskaidro, atzīmējot, ka savulaik īpaši veicies rendzju ātrspēlēs, kas bija jāizspēlē piecu minūšu laikā.
