Vai zinājāt, ka Austrijā atrodas veselas divas Vīnes jeb divas pilsētas ar samērā līdzīgiem nosaukumiem? Lejasaustrijas federālās zemes otra lielākā pilsēta ir Vīnerneištate (Wiener Neustadt). Tā nav vis kāda Vīnes daļa vai kāds no tās rajoniem; Vīnerneištate ir atsevišķa pilsēta, kas atrodas 50 kilometru attālumā uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas. Vēl tā ir vieta ar baisu vēsturi un tādu «pievilkšanas spēku», kas rada vēlmi atgriezties atkal un atkal.Klosteru vietā rūpnīcasLai gan Vīnerneištate sāka attīstīties Babenbergu hercoga Leopolda V valdīšanas laikā, kad viņš 1194. gadā to lika būvēt militāriem mērķiem un kā nocietinājumu pret ungāriem (arī mūsdienās netālu atrodas Ungārijas robeža), savu tagadējo nosaukumu pilsēta oficiāli ieguva vien 17. gadsimtā. Aptuveni vienā laikā ar nosaukuma iegūšanu šī vieta izveidojās par nozīmīgu rūpniecības centru, jo ķeizars Jozefs II ierosināja Vīnerneištates bīskapiju pārcelt uz trešo lielāko Austrijas pilsētu Pelteni. Daudzo klosteru ēkas palika tukšas, un tajās ierīkoja manufaktūras. Pēc tekstila industrijas izveidošanās 19. gadsimta sākumā pienāca kārta arī papīra un cukura fabriku dibināšanai. Savukārt kā viena no pēdējām šai pilsētā tika atvērta lokomotīvju fabrika, protams, dzelzceļa tīkla paplašināšanās dēļ. Mūsdienās viena no Vīnerneištates atpazīstamības zīmēm ir senlaicīga lokomotīve «Fanny», ko fabrikā izgatavoja 1870. gadā. Tagad tā novietota apskatei Potendorfas ielā. Jāpiebilst, ka ilgus gadu desmitus šī lokomotīve bija darba kārtībā, to izmantoja īsiem iekšzemes reisiem.Lielais industrijas uzplaukums Vīnerneištatē radīja darbaroku trūkumu. Lai problēmu risinātu, pilsētā iepludināja strādniekus no citiem Austrijas apgabaliem. Tas savukārt bija par iemeslu tam, ka 19. gadsimta sešdesmitajos gados iedzīvotāju skaita ziņā Vīnerneištate kļuva pat par otru lielāko pilsētu aiz Vīnes!Industriāli Vīnerneištate attīstās vēl aizvien. Vienā no pilsētas daļām «Civitas Nova», kas plašāk pazīstama kā zinātnieku ciemats un kur atrodas vairākas skolas, saistībā ar projektu «MedAustron» tuvākajā nākotnē paredzēts uzcelt jaunu vēža pētniecības centru, kur izmantos jonu terapiju.Mūsdienās Vīnerneištate vairāk populāra gan ir citu iemeslu dēļ – tā ir viena no Lejasaustrijas lielākajiem izglītības un arī iepirkšanās centriem. Tās vecpilsēta atrodas vien 10 minūšu gājiena attālumā no centrālās dzelzceļa stacijas, turklāt iekārtota tā, ka pārsvarā ir tikai gājējiem paredzētas ieliņas. Nokļūstot Galvenajā laukumā, šķiet, ka daudzajos Rietumeiropā populāru firmu veikalos var nopirkt itin visu dzīvei nepieciešamo. Un jau no oktobra vidus šejienes tirgotāji nopietni sāk gatavoties Ziemassvētkiem, par ko liecina preču klāsts un arī skatlogu dekorācijas. Raibu raiba pilsētaVīnerneištatei ir raksturīgi, ka vairākas ēkas, kur agrāk atradās baznīcas un kas speciāli šim nolūkam arī celtas, mūsdienās kalpo pilnīgi citiem mērķiem, kam ar reliģiju nav ne mazākā sakara. Vienā no tādām, piemēram, iekārtots pilsētas muzejs. Savukārt Vīnes ielas galā atrodas kāds lepns baroka arhitektūras stila nams ar vairākiem krustiem – tas kopš 1992. gada ir pilsētas arhīvs. Arī tur agrāk bijis dievnams – Svētā Leopolda draudze – ar jezuītu koledžu. Lai gan Otrā pasaules kara laikā Vīnerneištate vārda tiešā nozīmē tika noslaucīta no zemes virsas, mūsdienās tā ceļotājiem šķiet pat ļoti pievilcīga. Pēc kara pilsētā neskartas palikušas vien 18 ēkas, visapkārt bijušas milzīgas pelnu un gruvešu kaudzes, jo daudzo uzlidojumu laikā uz Vīnerneištati mestas ap 50 tūkstoši bumbu. Tagad, dodoties Galvenā laukuma virzienā, vai katrs svešinieks apstājas pie rozā krāsas rātsnama, kas, karam beidzoties, pēc veciem fotouzņēmumiem tika uzcelts no jauna un ir viens no visskaistākajiem namiem pilsētā. Pie tā vienmēr plīvo Austrijas karogs. Arī pilsētas teātris un vecā aptieka uzcelti no jauna. Stāvot Galvenajā laukumā, labi pamanāmi arī abi Doma torņi. Tādu, kāds šis vienkāršais akmens dievnams ir mūsdienās, to uzcēla Vīnes arhitekta Riharda Jordana vadībā pēc sena plānojuma no 1892. līdz 1899. gadam, bet restaurēja pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Savukārt, paklausot bīskapa Leopolda grāfa Koloniča ierosinājumam, Vīnerneištates laukuma vidū uzcēla Marijas statuju, kuras uzdevums bija pilsētniekiem atgādināt par 1678. gadā notikušajām ķeizara Leopolda I māsu laulībām Svētā Georga baznīcā.Vīnerneištates zīmols ir Terēzas militārā akadēmija pilsētas centrā, dibināta 1751. gada 14. decembrī. Tā savā ziņā ir unikāla, jo ir visvecākā šāda akadēmija pasaulē. Agrākos laikos ik mācību gadu tajā uzņēma 100 dižciltīgu personu un vēl 100 pilsoņu. Studiju ilgums bija 11 gadi, taču ar laiku to pakāpeniski saīsināja. Mūsdienās militārā akadēmija pilda reprezentatīvas funkcijas. Objekta otrs nosaukums ir Vīnerneištates pils, taču vecie mūri rada drūmu, pat nomācošu iespaidu. Akadēmijai pretējā pusē atrodas policijas ēka un nedaudz atstatu arī ūdenstornis. Palidosim?Vīnerneištate visas Austrijas mērogā ir ievērojama vēl kāda iemesla dēļ. 1909. gadā pilsētas ziemeļu daļā ierīkoja Austrijā pirmo oficiālo lidlauku, kam aviācijas vēsturē ir nenovērtējama nozīme. Lidlauks sākotnēji kalpoja par izmēģinājumu vietu pirmajiem pilotiem un lidmašīnu konstruktoriem Igo Etriham, Karlam Ilneram un Ādolfam Varhalovskim. I.Etrihs pie Vīnerneištates lidlauka lika uzcelt divus angārus, kur kopā ar savu partneri Franci Ksaveru Velsu uzlaboja paša konstruēto lidmašīnu «Etrich I» un pēc gada izveidoja jaunu lidmašīnas modeli «Etrich II» jeb tā saucamo «Etriha balodi».Lidmašīnu konstruēšana un to būve Vīnerneištatei nesusi arī ārkārtīgu postu. Pēc 1938. gada, kad Austriju pievienoja Vācijas impērijai, šajā pilsētā strauji attīstījās militārā un kara rūpniecība. Tika konstruētas un ražotas arī tā saucamās dzinējlidmašīnas, ko izmanto kara gadījumos, veicot gaisa uzbrukumus; savukārt lokomotīvju fabrikā no 1943. gada, tika montētas «A4» raķetes. Tā kā kara rūpniecība Vīnerneištatē sasniedza ievērojamus apjomus, pēc britu «moral bombing» stratēģijas Otrā pasaules kara laikā pilsētu sagrāva pilnībā. Tagad Vīnerneištatē atrodas civilās aviācijas lidlauks ar ICAO pazīšanās zīmi un militārais lidlauks. Tos abus izmanto gan daudzās izpletņu lēcēju biedrības, gan privātpersonas, kurām ir sertifikāts un īpaša atļauja vadīt privāto lidmašīnu. INTERESANTI Vēsturiski Vīnerneištate ziedu laikus piedzīvoja 15. gadsimtā ķeizara Frīdriha III valdīšanas laikā, kad viņš šo vietu izmantoja par savu rezidenci. Piedzīvojusi gan postošu zemestrīci, gan Pirmā pasaules kara laikā tornādo, kas pilsētai un tās iedzīvotājiem nesa smagus zaudējumus. Ar Austrijas galvaspilsētu Vīni to savieno dzelzceļa līnija, ko atklāja 1841. gada jūnijā. Aviācijas vēsturē Vīnerneištate zināma ne tikai tādēļ, ka tur atklāts pirmais oficiālais lidlauks Austrijā, bet arī saistībā ar «Austrijas lidojumu nedēļu», kas notika 1911. gadā. Mūsdienās 11. lielākā pilsēta Austrijā ar aptuveni 41 537 (2012. gada dati) iedzīvotājiem.
