Jelgavas bigbenda sastāvā 2. decembrī pulksten 16, kā allaž, muzicēs arī trompetists Artūrs Kuzmins.
Mūzika Artūra Kuzmina pamatinterešu lokā ir jau no bērnības, ne velti mācību gaitas savulaik sāktas Jelgavas 4. vidusskolā. Un ne tāpēc, ka tā izrādījusies pirmklasnieka Artūra mājām vistuvākā latviešu plūsmas skola – ja tas būtu vienīgais iemesls, diez vai 1998. gadā tiktu izraudzīta tieši mūzikas novirziena klase. Tur arī notika Artūra pirmā iepazīšanās ar pūšaminstrumentiem. Bet tajā, ka no daudzajiem iespējamiem variantiem izvēlēta tieši trompete, vainojams orķestra (un visas Jelgavas 4. vidusskolas) diriģents Agris Celms. «Bet pēc devītās klases aizgāju uz Jelgavas Mūzikas vidusskolu,» savu mūziķa gaitu ritējumu turpina šķetināt A.Kuzmins.- Un nonāci Raita Ašmaņa uzmanības lokā?Klasisko trompetes spēli vidusskolā man pasniedza profesors Georgs Sniķers. Bet Jelgavas bigbendā pie Raita Ašmaņa spēlēju piekto gadu, kopš Mūzikas vidusskolas pirmā kursa. Pirmo reizi viņš mani paņēma uzreiz uz koncertu, un tur, kā atceros, nopūtu veselas trīs notis. Pamatīgs darbs mēģinājumos sākās vēlāk, kad biju sajutis, kas tas tāds – bigbends.(«Kas atnāk uz bigbenda klasi un to pabeidz, tiem darbs izvēlētajā specialitātē principā ir nodrošināts,» gatavodamies kārtējam mēģinājumam, sarunai pievienojas Jelgavas bigbenda mākslinieciskais vadītājs R.Ašmanis. «It kā jau uz Mūzikas vidusskolu atnāk daudzi, un ne viens vien pirmkursnieks pamēģina spēlēt bigbendā, bet ne katrs var «izvilkt» līdz galam. Artūrs ir no tiem, kuri var.»)- Klasiskā trompetes spēle droši vien krietni atšķiras no tā, ko dari bigbendā?Gan jā, gan nē. Raitis jau sākumā mācīja, ka džezu var spēlēt tikai tad, ja ir klasiskie pamati. Tā ka paralēli vajadzēja apgūt abas lietas – gan orķestra nodarbības pie Raita, gan klasē pie profesora Georga Sniķera. Tur bija jāspēlē klasiskā mūzika, orķestrī – džezs, arī klasika. Katrā ziņā centos attīstīties abās jomās.- Nav tā, ka uz džezu aiziet tie, kurus profesors «izbrāķē» klasikā?Tā nenotiek. Lai gan atzīšos, mums ar profesoru Georgu Sniķeru sākumā gāja visai smagi. Mācībās diez cik uzcītīgs nebiju. Pirmie divi gadi bija tie grūtākie, nākamie divi jau aizritēja vieglāk.Ja tā padomā, arī bigbendā sākumā «spiediens» bija pamatīgs. Vai nu tu dari, vai izstājies no spēles. Bigbends jau nesastāv tikai no muzikālās daļas vien. Piemēram, lielais skapis ar notīm, ko veiksmīgi esam izveidojuši, ir liela daļa no bigbenda. («Tas ir mūsu Dainu skapis,» norāda R.Ašmanis, «un Artūrs – tā galvenais pārzinis. Normālā valodā viņu var saukt par koncertmeistaru, jo tieši viņš bigbendā ir diriģenta galvenais palīgs.»)- Un tomēr, vai nav grūti pārslēgties no klasikas uz džezu, ja tas jādara bieži?Tā izbaudu pašreiz, jo mācos Latvijas Mūzikas akadēmijas otrajā kursā, un tur diendienā ir klasiskā mūzika. Kad atnāku uz bigbenda mēģinājumu, nokļūstu pavisam citā, džeza pasaulē. Bet ar laiku pierod, ir tikai jāstrādā.- Varbūt galu galā izvēlēsies klasisko mūziku?Laiks rādīs. Galvenais mērķis ir sekmīgi pabeigt Mūzikas akadēmiju. Domāju, ka saglabāsies arī pedagoģiskais darbs – Jelgavas 4. vidusskolā man ir pašam savs bērnu orķestris, esmu arī tamburmažors pūtēju orķestrī «Rota». Palīdzu Raitim Ašmanim arī Jelgavas novada un pilsētas jauniešu bigbendā.- Un kura no šīm daudzajām jomām pašu saista visvairāk?Saista trompete jebkurā tās izpausmes formā. Esmu gan improvizējis bigbendā, gan spēlējis solo ar orķestri. Ne tikai ar Jelgavas, bet arī ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) bigbendu, arī ar mazo kombo sastāvu. Vasarā Vācijā notikušajā septītajā starptautiskajā džeza mūzikas konkursā «Swingin’ Saxonia» spēlēju trompetes solo ar RPIVA bigbendu. Improvizācija un frāžu veidošana faktiski ir galvenās lietas, ar ko džeza mūzika atšķiras no klasiskās.- Ar ko trompete atšķiras no citiem pūšamajiem?Atšķiras pat trompete no trompetes, ne tikai trompete no citiem pūšaminstrumentiem. Pirmkārt jau – tā ir visskaļākais instruments orķestrī. Trompeti sākumā izmēģina daudzi, jo ar to faktiski sākas pūtēju apmācība, tikai ne visi pie tās paliek.- Ja pareizi sapratu, tad Jelgavas bigbendā Arturs Kuzmins ir ne tikai trompetists.«Gluži vienkārši izteicu Artūram piedāvājumu, no kura viņš nespēja atteikties,» šajā brīdī sarunas grožus pārķer Jelgavas bigbenda mākslinieciskais vadītājs Raitis Ašmanis. «Noruna bija tāda, ka Arturs visam, kas saistīts ar bigbendu, ir klāt «no – līdz».»- Izmantosim izdevību un jautāsim pašam maestro – ar ko iepriecināsiet svētdienas programmā?«Pa šiem gadiem mums sakrājies ļoti plašs Ziemassvētku repertuārs (pirms dažiem gadiem Jelgavas bigbends sniedza 13 Ziemassvētku koncertus Latvijas Nacionālajā teātrī). Sākumā pat bija doma šogad spēlēt koncertu baznīcā, kas nebūtu nekas ārkārtējs, jo arī Djuks Elingtons ir muzicējis baznīcā. Tomēr šajā adventē vēl palikām pie kultūras nama varianta.Muzikālā ziņā Ziemassvētku un to gaidīšanas mūzika ir ļoti gaiša. Faktiski periods, kad to atskaņot, ir ļoti īss, tikai viens mēnesis – nespēlēsi taču to Lieldienās vai ap Vasarsvētkiem, pat februārī vairs ne. Spēlēsim tradicionālu Ziemassvētku mūziku, bet mūsu orķestrim atbilstošos džeza aranžējumos. No pašiem populārākajiem skaņdarbiem gan cenšos izvairīties.- Tātad nāksies iztikt bez «Klusa nakts»?«Klusa nakts» ir vienmēr, taču būs arī daudz citu, mazāk dzirdētu. Bet, ja arī spēlēsim «Zvaniņš skan», aranžējums būs ne tik pierasts, taisīts speciāli džeza dziedātājiem. Tomēr klausītājs, kurš varbūt arī nav īpašs džeza draugs, var nākt droši – visas melodijas būs pazīstamas. Visā pasaulē katrs sevi cienošs mākslinieks cenšas ierakstīt Ziemassvētku albumu, vienalga, vai tas būtu Domingo, Karerass vai Stings. Mums šoreiz albuma nebūs, bet būs šis koncerts.- Ja jau sākām par solistiem…Tie ir mūsu Lieldraugi (patiešām ar lielo burtu) Aija Vītoliņa un Daumants Kalniņš, ar kuriem kopā esam koncertējuši bieži. Būs arī mūsu pašu vietējie, bet tāpēc ne mazāku uzmanību pelnījušie Aivars Konutis un Santa Šillere.
