Šodien savus vārda svētkus svin četri gaviļnieki: Baņutas, Žērmenas, Vilijas un Viti. Par vārdadienu, kas latviešu kalendārā ir tikai otro gadu, priecājas arī Vits Svencickis.
Šodien savus vārda svētkus svin četri gaviļnieki: Baņutas, Žērmenas, Vilijas un Viti. Par vārdadienu, kas latviešu kalendārā ir tikai otro gadu, priecājas arī Vits Svencickis.
«Laikam Vitu būs kļuvis vairāk, kaut gan es savas dzīves laikā vēl nevienu neesmu sastapis,» saka gaviļnieks. Vita kungam vārdu devis tētis, sameklēdams to kādā poļu kalendārā.
Šodien Vits būs kopā ar skolas draugiem. «Mēs visi turamies kopā jau kopš 1. klases. Senāk bijām seši, nu esam palikuši četri, tāpēc par visu vairāk vēlos, lai Dieviņš man dod labu veselību un vēl kādu brītiņu ļauj padzīvot,» saka gaviļnieks.
Vita lielākā vērtība ir viņa draugi. «Bez draugiem es nevaru, viņi ir visa man dzīve,» viņš nopietni saka. Vits uzskata, ka labs draugs ir tāds cilvēks, kas prot otru uzklausīt un grūtā brīdī palīdzēt.
Kā jaunībā sācis, tā vēl tagad Vits strādā par sakaru tehniķi. Mainījušās vienīgi darbavietas, pašlaik tā ir SIA «KULK». «Man ir daudz darba. No rīta atbildu par visām signalizācijām, sakaru iekārtām un ugunsdrošību, vakaros esmu sargs. Tad, lai atpūstos, palasu kādu grāmatu,» stāsta Vits.
Šovasar, kad pienāks atvaļinājums, gaviļnieks iecerējis kopā ar dēliem aizbraukt uz Usmas ezeru pamakšķerēt. «Makšķerēšana ir mans vaļasprieks jau kopš jaunības,» viņš atzīst. Gaviļnieks ar prieku gaida pienākam rudeni, jo tad varot sēņot un kārtīgi izstaigāties pa mežu.
Bērnībā Vits apmeklējis mūzikas skolu. «Sākumā jau nepatika. Vēlāk gan lieti noderēja – kāzās varēju iet par muzikantu. Tolaik tā bija iespēja tīri smuku naudiņu nopelnīt!» atceras gaviļnieks.
Vitam patīk ceļot. Senāk gan to iznācis darīt biežāk, tagad, ja rastos tāda izdevība, viņš ar lielu prieku aizbrauktu uz Itāliju, jo interesantas šķiet skaistās Venēcijas katedrāles, itāļu kultūra, Adrijas jūra un klimats.
Gaviļnieka mīļākais dzīvnieks ir kaķis, jo tas allaž esot neprognozējams un darot tikai tā, kā pats vēlas. Arī viņš nedaudz atgādinot savu mīluli, jo visu mūžu vienmēr teicis tieši tā, kā domā. «Tāda runāšana gan man nereti nodarījusi pāri. Vēlāk sēžu un domāju: nu kāpēc es tā teicu, bet kas darīts, tas darīts,» saka Vits.
