Tiklīdz uzlīs pirmais lietus, kļūs silts un strauji sazaļos zāle, kūlas dedzinātāji rimsies – to kā vienīgo ik pavasara sērgas risinājumu redz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Glābēji atzīst, ka sodi dedzinātājus nebiedē, jo viņu vainu grūti pierādīt – melnu muti laukmalā stāvēdami sērkociņiem rokās, kurinātāji apgalvo, ka uguni dzēš, nevis to pielaiž pērnajai zālei.
Diennaktī no otrdienas uz trešdienu Jelgavas apkārtnē nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks, «Ziņām» stāsta VUGD pārstāve Viktorija Šembele. Tomēr statistika Jelgavai un Zemgalei kopumā nav iepriecinoša – šogad reģionā reģistrēti jau 197 kūlas ugunsgrēki, kas ir vislielākais pērnās zāles dedzināšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar citiem novadiem. 42 ugunsgrēki notikuši Jelgavā un tuvējos novados. Šogad Jelgavā kūla degusi 8,9, Jelgavas novadā – 7,9 hektāros, savukārt Ozolnieku novadā nodeguši lauki 3,1 hektāra platībā. Šogad gan iztikts bez upuriem.Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Valdis Buividaitis stāsta, ka atšķirībā no citiem gadiem novads vēl nav saņēmis ziņas par kūlas degšanas gadījumiem, kas būtu radījuši draudus apkārtējai videi. Viņš atzīst, ka lielākie svilinātāji ir tie, kam pieder neapsaimniekotas zemes. Tādas ir upju krastos, lielas platības arī polderu teritorijās, kur nenotiek lauksaimnieciskā ražošana. VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere atzīst, ka dienestiem nesokas arī ar vainīgo dedzinātāju pieķeršanu. Tikai tad iespējams piemērot 200 – 500 latu sodu. Pierādīt ļaunprātīgu dedzināšanu apgrūtina tas, ka paši dedzinātāji laukmalā savu vainu noliedz un apgalvo – atsteigušies dzēst liesmas. Šogad deviņas reizes VUGD devies reidos, tomēr tie rezultātu nedod, tādēļ izlemts taupīt degvielu un tādas aktivitātes šopavasar neturpināt. I.Vetere arī teic, ka šajās dienās bijuši kūlas degšanas gadījumi, kuros vainojami vieglprātīgi autovadītāji: «Cūcīgi šoferi pa logu izmet izsmēķi, tas turpina gruzdēt, un vējā sausā zāle tūlīt aizdegas.»
