Pagājušajā nedēļā bija gan vilšanās, gan prieki. Lielākais prieks, protams, ir tas, ka sācies pavasaris – saulīte, zilas debesis, zābaki paliek par smagu, gribas uzvilkt kādu krāsaināku apģērbu.
Pagājušajā nedēļā bija gan vilšanās, gan prieki. Lielākais prieks, protams, ir tas, ka sācies pavasaris – saulīte, zilas debesis, zābaki paliek par smagu, gribas uzvilkt kādu krāsaināku apģērbu. Ziema vienkārši man ir par garu. Šāds pavasarīgs laiks liek man ātrāk kustēties, un šķiet, ka darbi veicas labāk.
Diskomfortu radīja pāreja uz vasaras laiku. Pēc dabas esmu pūce – ļoti grūti agri piecelties. Man vajag vismaz nedēļu, līdz pierodu pie jaunās kārtības. Protams, patīkami, ka vakaros ilgāk spīd saulīte, taču sajūta, agrāk ceļoties, vienalga nav tā labākā.
Darbā viss notiek. Mana aroda ļaudis strādā priekšdienām. Jau pašlaik plānojam pasākumus aprīlī un maijā – Lieldienas, konkursa «Zemgales Zeltene» noslēgums, gadatirgus Ozolniekos un citi. Prieks, ka šonedēļ savlaicīgi tika pabeigti Līvbērzes kultūras nama remontdarbi, – sakārtotas tualetes, elektrība, šur tur atsvaidzinātas krāsas.
Nedēļas nogales? Nesen padomāju un atskārtu, ka kopš decembra sākuma man tikai nesen izdevās izbrīvēt nedēļas nogali, visu laiku nemitīgi pasākumi un darbs. Brīvākas varbūt ir pirmdienas, kad satiekos ar draugiem vai arī ilgāk paguļu. Drīz gan sāksies sesija Liepājas Pedagoģijas akadēmijā.
Valstiskā mērogā vēl joprojām uz viļņa ir vēlēšanas. Interesanti paklausīties, kā tie krēsli tiek dalīti. Es gan daudz par to nesatraucos, jo tāpat viss notiks neatkarīgi no manis. No rītiem regulāri skatos «LNT brokastis», vakarā, kā iznāk, – vai nu «Panorāmu», vai LNT ziņas. Bez politiskajām kaislībām interesē viss, kas notiek mākslas jomā, – teātri, kultūras pasākumi. Tas saista vairāk profesionāli – gribas zināt, kas un kā notiek kaimiņos. Avīzes vienmēr sāku lasīt no pēdējās lapas. Šķiet, tas tā saglabājies vēl no padomijas laikiem, kad pirmajās lapās bija oficiālais ūdens, bet tas interesantākais – pēdējās lapās. Citādi to nespēju izskaidrot, jo grāmatu taču es nelasu, sākot no satura. Beigās parasti ir horoskopi… Ja trāpās, izlasu. Neesmu cītīga tiem sekotāja, bet interese ir.
Edīte Pole, Ozolnieku tautas nama un Līvbērzes kultūras nama mākslinieciskā vadītāja
