Nu jau trešo gadu Olainē darbojas pašvaldības uzņēmums «Zeiferti», kas sniedz komunālos pakalpojumus.
Nu jau trešo gadu Olainē darbojas pašvaldības uzņēmums «Zeiferti», kas sniedz komunālos pakalpojumus. Vērienīgākais projekts, kas īstenots, ir siltumapgādes rekonstrukcija. Nākotnē jādomā par dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanu.
Pirms izveidojās pašvaldības uzņēmums, pagastā darbojās tikai komunālais dienests, taču likumi mainījās, lēmējvara bija jānodala no izpildvaras. Tad arī tika nolemts veidot atsevišķu uzņēmumu. Pagastā tas bija notikums – gan pieaugušie, gan bērni iesaistījās jaunā uzņēmuma nosaukuma domāšanā. Tika piedāvāti dažādi varianti, atraktīvākais no tiem – «Naudas pumpītis», taču priekšroka tika dota vārdam «Zeiferti», jo māja, kurā atrodas uzņēmums, savulaik piederējusi literatūras zinātniekam un Latvijas Universitātes pasniedzējam Teodoram Zeifertam.
Uzņēmuma direktors Valdis Rudmins stāsta, ka «Zeiferti» apsaimnieko namus, iekasē maksu par īri, apkuri un ūdensapgādi, kā arī nodrošina kanalizācijas pakalpojumus. «Daudzdzīvokļu ēkas vairākos pagasta ciematos savulaik pārņemtas no dažādiem īpašniekiem – paju sabiedrības, Rīgas Naftas bāzes, Latvijas Dzelzceļa un citiem. Ēku kvalitāte bija atšķirīga, un mums bija jāsāk apsaimniekošana,» stāsta direktors.
Realizējot vērienīgu siltumapgādes projektu, tika gazificētas visas trīs katlumājas. Tagad siltums maksā vidēji no 0,39 līdz 0,45 santīmiem par kvadrātmetru. Agrāk cena bija vairākas reizes lielāka. Kopumā šie darbi izmaksāja miljonu un 108 tūkstošus latu: valsts kredīts – 636 tūkstoši, dotācijas no valsts budžeta – 326 tūkstoši, bet pašvaldības finansējums – 146 tūkstoši latu.
«Siltumapgāde ir sakārtota, bet lielas problēmas vēl rada dzeramā ūdens kvalitāte. Mūsu ūdenī ir paaugstināts dzelzs un kaļķa saturs. Pirmkārt, iedzīvotāji šādu ūdeni nevar neattīrītu lietot, tas ir arī vizuāli nepievilcīgs. Otrkārt, ātrāk aizkaļķojas caurules un rodas ūdens piegādes traucējumi. Tagad strādājam pie projekta, lai situāciju uzlabotu,» tā direktors.
Pagājušajā gadā 95 procenti iedzīvotāju bija norēķinājušies par komunālajiem pakalpojumiem. Tik labs rezultāts tiek skaidrots ar to, ka daudzviet dzīvokļi tika privatizēti, un tas spieda īrniekus samaksāt parādus. Tomēr iekrātā parādu summa vēl ir liela – 250 tūkstoši latu. Ar šādu iztrūkumu pašvaldības uzņēmums pārņēma dzīvojamo zonu: «Parāds sarūk ļoti lēnām, tāpēc mums ir jādara viss, lai iedzīvotāji būtu apmierināti ar pakalpojumu un norēķinātos savlaicīgi.»
