Recesija daudzās valstīs šogad varētu padziļināties, tomēr Latvijas uzņēmēji krīzes gados iemācījušies būt pietiekami elastīgi, lai turpinātu attīstīties, atzīst «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
– Kāds ir gaidāms šis gads Latvijas ekonomikā?Lai runātu par šo gadu, vispirms jāsaprot, kas noticis pagājušajā, kā arī tas fons, kas ir ārpus Latvijas. Liela daļa mūsu panākumu ir balstīta uz to, ka esam spējuši audzēt savu eksportu un skatīties uz jauniem eksporta tirgiem. Vēl gada sākumā sagaidījām, ka ekonomikas izaugsme samazināsies, bet Latvijā tas nav tik izteikti noticis, savukārt reģionā kopumā samazināšanās bijusi ļoti izteikta. Šogad Baltijas jūras reģionā izaugsme solās saglabāties tajā pašā līmenī, kas ļauj skatīties nākotnē ar zināmu pozitīvisma devu. Latvijas ekonomika ir apliecinājusi savu uzticamību un spēju uztvert jaunās iespējas, ko radījusi globālā krīze, kā arī mēs turpināsim saņemt ES fondu līdzekļus un turpināsies sadarbība ar austrumu kaimiņiem. Pamazām mēģinām skatīties arī uz tālākiem pasaules reģioniem. Tādējādi varam sagaidīt, ka izaugsme būs lēnāka, bet tā neapstāsies. Uz tā visa fona jāatceras, ka eirozonas ekonomikā būs visnotaļ smaga situācija. Eirozonā recesija varētu būt visai stabila ar tendenci padziļināties. Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā Eiropas līderi būs spējīgi šo nenoteiktību mazināt, piedāvājot konkrētus risinājumus, ko uzņēmēji sagaida. Visticamāk, mēs varētu sagaidīt ne īpaši pozitīvu gada sākumu.- Kāpēc?Tas saistīts ar ASV fiskālo ietekmi. Respektīvi, runa ir par nespēju panākt kompromisus attiecībā uz nodokļu atlaižu saglabāšanu, par budžeta izdevumu griešanu Amerikā. Tam visam varētu būt pietiekami liela globālā ietekme, atstājot iespaidu uz ekonomisko noskaņojumu dažādos reģionos visā pasaulē. Ja šie jautājumi varētu tikt risināti un situācija ASV gūtu kādu pozitīvu elementu, tas uzlabotu arī globālo ekonomiku.Pozitīvu efektu varētu radīt arī tas, ka samērā sarežģīto Eiropas ekonomiku var līdzsvarot Ķīnas stabilizēšanās, kas ļauj mums prognozēt tādu pašu elastību mūsu uzņēmējiem, kāda viņiem bijusi gan pērn, gan iepriekš, turpinot izmantot konkurētspējas priekšrocības, ko mēs strauji atguvām krīzes periodā. Varam redzēt arī eksporta tālāku attīstību, kas radītu labākus priekšnosacījumus patēriņa attīstībai, darba algas pieaugumam, bezdarba samazinājumam, nodrošinot veselīgu, bet samērīgu izaugsmi.- Cik lielā mērā var prognozēt ekonomikas izaugsmi šogad?Prognozējam, ka tā varētu būt 3,8 procentu apmērā no IKP.- Kā ir iespējams, ka eirozonas valstīs, kas veido vairāk neko 70 procentu īpatsvaru no mūsu eksporta apjoma, gaidāma recesija, bet Latvijā – izaugsme?Jāsaprot, ka eirozonas recesija gan ir, bet tas nenozīmē, ka ekonomika apstājas. Savulaik populārs bija teiciens, ka krīze – tā ir iespēja. Šajā gadījumā uzņēmēji investē un attīstās, protams, stipri vien mērenākos apjomos. Viņi eksportē un vērtē iespējas, kā uzlabot, atgūt savu konkurētspēju. Mēs varam ieiet dažādos jaunos tirgos. Savukārt patērētāji mēģina ietaupīt, iegādājoties dažādas lietas lētāk, un attiecīgi mums rodas iespējas piedāvāt savus pakalpojumus lētāk, efektīvāk. Savulaik, kad patēriņš attīstījās ļoti strauji, protams, Rietumeiropas kompānijas dažādas preces pasūtīja lielos apjomos, ko bija iespējams realizēt milzīgos ražošanas cehos – tādos kā, piemēram, Ķīna. Savukārt šobrīd, kad patēriņš ir ļoti nepārliecinošs, vārīgs, uzņēmēji izvairās veidot lielus uzkrājumus. Pēdējā laikā augušas arī transportēšanas izmaksas. Tas viss rada priekšrocības, piemēram, mūsu uzņēmējiem, ka pasūtījumi tiek veikti mazākos apjomos, un to mēs spējam piedāvāt. Mēs citām Eiropas valstīm atrodamies salīdzinoši tuvu, spējot ātri un kvalitatīvi realizēt pasūtījumus. Tirgus konjunktūra mainās, un tas rada priekšrocības tādiem uzņēmējiem, kas saredz jaunās priekšrocības. Situācijā, kad mūsu tirgus krīzes ietekmē strauji saplaka, mūsu uzņēmēji bija spiesti ātri reaģēt uz jaunajām prasībām, kas veicināja mūsu iespēju augt. Investori, kas ienākuši Latvijā, piemēram, pārtikas rūpniecībā vai mašīnbūvē, ir no Krievijas. Tie ir Krievijas investori, lai šeit strādātu jau ES tirgum. Un arī tas rada jaunas iespējas. Savukārt skandināvi mēģina mazināt savas izmaksas, pārceļot pakalpojumu vadības centrus uz Baltijas valstīm. Tādējādi skandināvi ietaupa, bet mums tas rada jaunas darbavietas, ļaujot ekonomikai attīstīties. Pārmaiņas mēs kā mazs un elastīgs tirgus dalībnieks varam izmantot – tas bieži vien ir grūti valstīm ar lieliem uzņēmumiem.- Kādu redzat potenciālo inflācijas kāpumu?Visticamāk, inflācijas spiediens saglabāsies samērā zems. Vidējā gada inflācija nākamgad varētu būt ļoti līdzīga pašreizējam tās līmenim – ap 2,3 procentiem. Pamatā ir redzams, ka ārējo faktoru spiediens uz cenām saglabājas diezgan vājš, jo globālā inflācija varētu turpināt sarukt. Lielākais nezināmais šajā jomā varētu būt pārtikas cenas. Savulaik radusies ažiotāža saistībā ar pārtikas cenām ir nedaudz norimusi, un straujas izmaiņas varētu nebūt. Straujāku cenu cēlienu, piemēram, kartupeļiem, varētu izjust noteiktā brīdī. Pamazām pārtikas cenas turpinās augt – tās, visticamāk, varētu saglabāties visnotaļ augstā līmenī. Runājot par iekšējiem faktoriem, jāteic, ka tie ir samērīgi, neraisot strauju cenu kāpumu. Darba samaksa celsies salīdzinoši mēreni – četri pieci procenti. Spiediens uz darba algām turpinās augt, bet tas ir ilgāka laika jautājums, ņemot vērā, ka bezdarba līmenis joprojām ir pietiekami augsts. Valdība skatīsies, kādus lēmumus pieņemt, lai strauju inflācijas kāpumu nepieļautu. Nākamais gads būs zemas inflācijas zīmē, ļaujot iedzīvotājiem uzlabot savu pirktspēju. Protams, riski, kas saistīti ar pārtikas un naftas cenām, saglabāsies. Kā zināms, raža un tādējādi arī cenas vistiešākajā mērā ir saistītas ar laika apstākļiem, kas savukārt pasaulē kļūst aizvien nepastāvīgāki. Ir grūti prognozēt, kāda situācija šajā jomā būs nākamā gada rudenī. Līdzīga situācija arī saistībā ar naftas cenām – nav iespējams prognozēt militāro konfliktu eskalēšanos attiecībās starp Irānu un Rietumiem. Jebkurā gadījumā riski pastāv, un jebkurā brīdī var notikt kādi ekscesi.- Pieminējāt arī bezdarba rādītājus. Kādu redzat situāciju šajā jomā?Daudzās nozarēs veidojas tā dēvētās šaurās vietas jeb pudeles kakls, kad pieprasījums ir pēc darbiniekiem ar specifiskām prasmēm, zināšanām. Šobrīd faktiski jau notiek izglītības sistēmas pārorientēšanās un citas darbības, kas varētu radīt iespēju bezdarbniekiem pamanīt jaunas darba iespējas, ja mēs izvairīsimies no galīgiem negatīviem scenārijiem, piemēram, eirozonas sairšanas vai arī ASV ekonomikas negatīvās ietekmes uz mūsu valsts situāciju. Bezdarba līmenis arī nākamgad pamazām samazināsies un pozitīvās tendences nebeigsies. Protams, liela problēma ir valsts reģionālie punkti. Valdībai būs nopietni jāpiestrādā, lai panāktu, ka ekonomiskā aktivitāte tajos ir sabalansēta, lai iekšējā darbaspēku mobilitāte būtu augstāka. Ekonomiskā aktivitāte ir jāpaceļ tur, kur tā šobrīd ir viszemākā. Izskatās, ka vismaz Rīgā atsevišķās nozarēs bezdarbs ir minimāls.
