Zemgales Plānošanas reģionam (ZPR), piedaloties ES atbalstītā projektā «EU Going Local 2020», izstrādāts savs rīcības plāns enerģētikas ilgtspējīgai attīstībai Zemgalē.Plānu laika periodam līdz 2020. gadam izstrādājuši ZPR speciālisti sadarbībā ar biedrību «Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra», kuras dibināšanā vairāk nekā pirms trim gadiem piedalījās Jelgavas un Jēkabpils pilsētas, kā arī Auces, Bauskas un Ozolnieku novada pašvaldība. Līdzīgs dokuments Latvijā izstrādāts vēl tikai Rīgas Plānošanas reģionā, kas ir otrs sadarbības partneris no mūsu valsts minētā starptautiskā projekta ieviešanā. Pavisam Zviedrijas Sormlandes reģiona Padomes izstrādātā projekta ieviešanā, kas vērsts uz klimata pārmaiņu un enerģētikas integrētu politiku izstrādi reģionālā līmenī atbilstīgi Lisabonas un Gēteborgas stratēģijā izvirzītajām prasībām, piedalījās 15 partneru no Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Beļģijas, Polijas, Nīderlandes, Slovēnijas, Vācijas un Zviedrijas.Par 20 procentiem mazāk CO2Plānā ietvertā rīcība paredz, ka līdz 2020. gadam reģions apņemas samazināt ogļskābās gāzes izmešus par 20 procentiem, kas tiek sasniegts, tikpat lielā apmērā uzlabojot energoefektivitāti un par 40 procentiem palielinot arī atjaunojamās enerģijas avotu īpatsvaru izmantotās enerģijas bilancē. Izstrādājot minēto dokumentu, zemgalieši iepazinušies gan ar ārzemju partneru pieredzi energoefektivitātes palielināšanā, atjaunojamo energoresursu ieguvē un izmantošanā, gan sadarbībā ar ekspertiem un pašmāju speciālistiem apkopojuši datus par energoresursu pašreizējo patēriņu Zemgales visu 22 pašvaldību administratīvajā teritorijā, noteikuši nozares turpmākās attīstības prioritātes. Jaunā plāna apspriešana notikusi gan reģiona Attīstības padomē, gan Ekonomikas ministrijā, ievirzītas sarunas par turpmāko sadarbību dažādu atbalsta mehānismu izmantošanā, lai Zemgale spētu pēc iespējas efektīvāk izmantot savu ražošanas, dabas resursu, zinātnes un cilvēkresursu potenciālu Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam rīcības virzienā «Energoefektivitāte un enerģijas ražošana» ietverto uzdevumu īstenošanā.Resursi – koksne, ūdens un vējšZemgalē var izdalīt trīs galvenās atjaunojamo energoresursu grupas. Pirmajā ietilpst koksne, tās izstrādājumi un hidroresursi, otrajā – salmi, lauksaimniecības biomasas produkti, ģeotermālie resursi un biodegviela, trešajā – vējš un saules enerģija. Turklāt Zemgalē jau tagad ir daudz labu piemēru, kas norāda uz progresīvu pieeju zaļās enerģijas ražošanā un izmantošanā. Rundāles novada Saulainē, piemēram, jau ilgstoši siltumenerģijas ieguvei sekmīgi izmanto salmus, Aizkraukles katlumājā un ģimnāzijā – saules enerģiju, bet Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskolā – zemes siltumu. Arī Jelgavā pilnā sparā rit jaunas jaudīgas biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, kur siltuma un elektrības ražošanai izmantos koksni, kūdru vai salmus.Būtiskākais – siltināt namusTāpat ievērību pelna LLU zinātnieku ieguldījums pētnieciskajā darbā, kas saistīts ar biogāzes ražošanas tehnoloģiju izstrādi un pilnveidošanu, enerģētisko augu šķirņu salīdzināšanu un audzēšanu, mehānisko līdzekļu izstrādi enerģētisko augu kurināmā sagatavošanai, elektroenerģijas izmantošanu fizisko personu spēkratos un vēl citām jomām. Arī daudzas lielākās lauku saimniecības Zemgalē, piesaistot ES fondu finansējumu un ievērojot LLU saimniecībā «Vecauce» uzkrāto pieredzi, kā arī zinātnieku sniegtās rekomendācijas, uzbūvējuši savas, visnotaļ jaudīgas biogāzes ražotnes, kuru enerģiju izmanto inovatīvu produktu ražošanai. Tādējādi atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana Zemgalē nākotnē bažas var neradīt. Taču pašvaldību speciālisti un vairums ekspertu patlaban par galveno prioritāti Zemgalē uzlūko to energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanu, kas saistīti gan ar sabiedrisko un dzīvojamo ēku siltināšanu, gan ar ielu apgaismojuma jaunu sistēmu izbūvi vai veco modernizāciju, siltuma zudumu samazināšanu siltumapgādē.
