Lai arī laika apstākļi īpaši nerosina domāt par atpūtu uz slēpēm vai snovborda dēļa, ziema vēl nebeidzas, un gan jau vēl uzsnigs. Tad atkal būs jādomā, kur labāk aizbraukt kārtīgi izbaudīt šim gadalaikam piedienīgos priekus.
Lai arī laika apstākļi īpaši nerosina domāt par atpūtu uz slēpēm vai snovborda dēļa, ziema vēl nebeidzas, un gan jau vēl uzsnigs. Tad atkal būs jādomā, kur labāk aizbraukt kārtīgi izbaudīt šim gadalaikam piedienīgos priekus.
Latvijā nu jau ir trases, uz kurām slēpot doties var arī tie, kas nav rūdīti fani un šā sporta veida pratēji. Turklāt tas, ka Zemgalē lāgā nav sniega, vairs nebūt nenozīmē, ka tā nav arī slēpošanas trasēs. Latvijā ir vietas, kurās šādos gadījumos (kad sniegs no debesīm nekrīt ne lūdzams) pie darba stājas sniega pūtēji. Katrs sevi cienošs trases apsaimniekotājs piedāvā arī pacēlājus. Pat ja mājās nav snovborda dēļu vai slēpju (vecās padomju laiku kocenes neskaitās), trasēs tiek piedāvāta inventāra noma un pēc kārtīgas sportošanas iespēja sasildīties kādā krodziņā. Labākās trases ir izgaismotas, un tajās citus slēpotājus, kā arī gar malām augošos kokus var saredzēt līdz pat vēlai naktij.
Zemgaliešiem, protams, ar kalniem un tāpēc arī trasēm tā trūcīgāk, tomēr lielajā kalnu slēpošanas bumā, kad katrs cenšas kļūt par snovborda fanu, nevajadzētu aizmirst arī par tādu skaistu ziemas sportu kā distanču slēpošana. Tai gan vietiņu var atrast tepat Zemgales līdzenumos un mežos. Turklāt distanču slēpošana īpaši tīkama varētu būt tiem, kuriem vienlaikus patīk baudīt dabas skaistumu. Viņiem ļoti piemērota vieta ziemas prieku izjušanai ir Tērvete.
Ja tomēr ziemas sporta veidus gribas just ekstrēmāk, zemgaliešiem būs vien jādomā par nedēļas nogales veltīšanu braucienam uz citiem Latvijas novadiem. Ja vēlaties abas brīvdienas atpūsties, var saņemties un doties uz kādām tālākām Latvijas vietām (no rīta uz turieni izbraucot, laiciņš, ko pavadīt uz kalna, tomēr varētu būt par īsu).
No ilggadējiem ziemas sporta veidu piekritējiem dzirdēts, ka pakalpojumu kvalitātes ziņā neviens vēl tā īsti nespējot apsteigt Baiļu trasi Valmierā. Tur atradīsiet labi koptas nogāzes ikvienam – gan mazajiem, gan iesācējiem, gan rūdītiem sportistiem. Baiļu trasē gādāts arī par naktsmītnēm un iespēju kārtīgi paēst pēc enerģijas patēriņa sportojot. Vismaz iespēju ieturēties krodziņā tagad jau piedāvā lielākā daļa trašu īpašnieku, jo, kārtīgi sportojis, cilvēks parasti ir arī kārtīgs ēdājs.
Ja slēpošanas iemaņas jau apgūtas vai vienkārši tāpat prasās pēc kaut kā ātrāka un garāka, var doties uz vienu no tuvākajām vietām – Siguldu – un izmēģināt Pilsētas trasi (Baltijā garākais nobrauciens). Turklāt ekskursijas nolūkos šajā vietā der izmēģināt arī citas trases, piemēram, Kaķīškalna vai Reiņa. Pēdējo vietējie atzīst par mīļāko, jo tur vienmēr valdot draudzīga un savstarpējas sapratnes pilna gaisotne. Tieši šo trasi iesaka izmēģināt arī tiem, kuri pirmo reizi kāpj uz slēpēm, jo tur, visticamāk, neviens nerādīs pirkstiem par katru kļūdu.
Lepnākajās trasēs šur un tur esot jūtama lietpratēju nicinošā attieksme. Starp citu, kalnu slēpošana īpaši piemērota ir automašīnu faniem, jo pie trasēm var nopētīt pēdējo modeļu automobiļus – kā nekā šis sporta veids kļuvis ne tikai par patīkamu atpūtu, bet arī par svarīgu sava naudas maka izrādīšanas iespēju.
Interesanti ir vērot gados jaunos slēpotājus, kuriem piedāvā lēzenākus un mazākus kalniņus. Viņiem grūtā tehnika «pielec» daudz ātrāk nekā pieaugušajiem. Un, skat, kamēr mamma vai tētis vēl kūņojas uz iesācēju kalna, cenzdamies ik pēc pāris metriem ar pēcpusi nepārbaudīt sniega segas mīkstumu, mazais slēpotājs jau, sniegam putot, laiž lejā no sarežģītākas trases, ne reizi nenokrītot.
Tie, kurus nebaida tālais ceļš, var doties uz Gaiziņu, kas jau sen Latvijā slavena kā sniegainākā vieta. Tur Golgātā var ne tikai izslēpoties, bet arī izbaudīt kamaniņu braukšanas priekus. Blakus kalnu slēpošanas trasēm darbojas trase ragaviņu braucējiem un plēvju šļūkšanas cienītājiem. Golgāts nav vienīgais Gaiziņā, var sportot arī «Dāmu paradīzē».
Vēl slēpot var doties, piemēram, uz pāris gadus veco Zviedru cepuri pie Sabiles, uz Jēkaba gravu, kas atrodama, braucot pa Tukuma – Engures ceļu. Izpriecāties var arī Tukuma rajona Milzkalnā, Kamparkalnā Talsu rajonā, Cīrulīšos Cēsīs un vēl diezgan daudzās populārās un mazāk zināmās vietās, kuras uzskaitīt vienā rakstā grūti. Kā runā rūdīti slēpotāji, kas reiz ar šo kaiti saslimis, tam izveseļošanās nav paredzēta. Tāpat arī tie, kas slēpes nomainījuši ar snovborda dēli, atpakaļ kāpt neesot pierunājami.
