LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes rīkotajā ikgadējā zinātniskajā konferencē «Pārtikas un uztura attīstības virzieni nākotnē» Latvijas un Lietuvas zinātnieki sprieda par produktu uzturvērtības paaugstināšanu un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu..
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes rīkotajā ikgadējā zinātniskajā konferencē «Pārtikas un uztura attīstības virzieni nākotnē» Latvijas un Lietuvas zinātnieki sprieda par produktu uzturvērtības paaugstināšanu un jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu.
Par galvenajām 21. gadsimta uztura problēmām Latvijā grupa LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieku savā referātā nosauc nacionālā uztura nozīmes neievērošanu, kartupeļu palielinātu izmantošanu uzturā, graudu un pākšaugu ēdienu patēriņa samazināšanos, ēdiena «ārzemnieciskošanos» un antizinātnisku pārtikas reklāmu.
Patlaban pasaulē liela uzmanība tiek pievērsta jēdzienam «funkcionālie uzturlīdzekļi», kuriem bez parastajām uzturlīdzekļu funkcijām piemīt vēl kādas cilvēka veselību labvēlīgi ietekmējošas īpašības. Arī Latvijas zinātnieki ir pievērsušies jaunu, netradicionālu pārtikas produktu radīšanai. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta un LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieku sadarbības rezultātā tapis jauns, funkcionāls produkts «Auzu bio lakto», ko kopš 1999. gada ražo Rīgas Piena kombināts. Taču Latvijā vēl netiek ražoti tādi Japānā, Eiropas valstīs un ASV nopērkami produkti kā viegli raudzēts piens vai auzu piens.
Latvijas Universitātes zinātnieks Jānis Garančs savā referātā uzsvēra, ka pagājušajā gadā Latvijā 95 procenti no pārstrādātā piena izmantoti tradicionālo piena produktu ražošanai. Jaunais zinātnieks perspektīvu saskata tradicionālo produktu uzlabošanā. Viņš veicis pētījumus par skābā krējuma ar zemu tauku procentu stabilizēšanu, izmantojot kartupeļu cieti. Šāda produkta derīguma termiņš ir seši mēneši.
Konferencē piedalījās Latvijas Universitātes, Tehniskās universitātes un Lietuvas Pārtikas institūta un Lietuvas Dārzkopības institūta zinātnieki. Lietuviešu zinātniece Marina Rubinskiene analizēja upeņu šķirnes un to pārstrādes produktus. Kaimiņvalsts pētnieki secinājuši, ka upeņu pārstrādes gala produktu izspiedas var izmantot kā izejvielu pārtikas krāsvielu ražošanā.
Zinātniski praktiskās konferences materiāli apkopoti krājumā «Pārtikas un uztura attīstības virzieni nākotnē».
