Atšķirībā no iepriekšējiem četriem gadiem šoreiz Studentu dienas centrālo pasākumu neapsargās kompānija «ML Security». Pēkšņā sadarbības pārtraukuma iemesls gan nav meklējams pakalpojuma kvalitātē – noteikums izvēlēties jebkuru citu firmu, tikai ne šo, nācis no Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) vadības un Jelgavas pašvaldības, kas ar nodokļu maksātāju naudu uzsauc telpas studentu svinībām. Izrādās, apsardzes kompāniju «melnajā sarakstā» pašvaldība ierindojusi līdz ar apšaubāmo iepriekšējā ZOC vadītāja atlaišanu. Tagad šajā lietā sākta tiesvedība, un ZOC draud 34,5 tūkstošu latu līgumsods.«Noslēguma pasākumā esam ZOC telpu nomnieki, apsardzes kompānija mums jāgādā pašiem. Tā kā iepriekšējos gados mums bija laba sadarbība ar «ML Security», arī šogad pirmo uzrunājām tieši šo firmu,» sarunā ar «Ziņām» sākotnēji vaļsirdīgi stāsta svētku rīkotāja LLU Studentu pašpārvaldes vadītāja Signija Dziļuma. Taču, kad ZOC vadībai studenti pieminējuši šo kompāniju, nekavējoties izskanējis stingrs noraidījums. «Detalizēti nezinu, mums nepaskaidroja, kāpēc šo firmu nedrīkst, taču ZOC šo uzņēmumu neatbalsta,» saka S.Dziļuma. Arī pēc vēršanās Jelgavas Domē no pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes Ivetas Šurmas esot saņemts stingrs ieteikums izvēlēties citus apsargus. Uz «Ziņu» jautājumu, kādēļ I.Šurma aizliegusi Studentu pašpārvaldei slēgt līgumu par apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu 14. novembrī ar SIA «ML Security», pašvaldības pārstāve Līga Klismeta atbild izvairīgi: «Pašvaldība nenosaka sabiedriskās kārtības nodrošinātājus pasākumos. Šādu līgumu slēdz pasākumu organizators, vienojoties ar telpu iznomātāju.» Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja I.Šurma telefonsarunā vien esot informējusi S.Dziļumu, ka Studentu pašpārvalde nav noslēgusi līgumu ar ZOC par Studentu dienu noslēguma pasākuma norisi. Neilgi pēc tam, kad «Ziņas» saņēma pašvaldības skaidrojumu, izvairīgāka sarunā bija kļuvusi arī S.Dziļuma, kas nu jau noliedza iepriekš pašas apgalvoto. Viņa solīja savu viedokli formulēt rakstiski, taču kopš sarunas novembra sākumā to tā arī nav paudusi. Jāpiebilst, ka vērienīgā vienas nakts pasākuma apsardze izmaksā ap tūkstoš latu.Toreiz jaundibinātais ZOC līgumu ar SIA «ML Security» parakstīja 2010. gada 20. augustā. Uzdevums – katru dienu nodrošināt vienu fiziskās apsardzes posteni. «Toreiz, lai atrastu izdevīgāko piedāvājumu, veicu cenu aptauju. No Domes bija nepārprotama norāde, ka līgumu nevar slēgt ar firmu, kas būtu saistīta ar Šalajevu (Jelgavas Domes deputāts Saulvedis Šalajevs («Reģionu alianse»), kas arī strādāja tajā nozarē. Tā kā «ML Security» visi darbinieki bija no Valsts policijas, noslēdzu ar šo uzņēmumu,» atceras toreizējais ZOC valdes priekšsēdētājs Andris Misters. Tā kā plānojis ZOC strādāt ilgtermiņā, līgums bijis abām pusēm izdevīgs ar piecu gadu termiņu – līdz 2015. gada 31. oktobrim. Maksa tika noteikta 2500 latu mēnesī. «Mums nebija nekādu domstarpību, firma vēl papildus uz sporta spēlēm deva savus apsargus,» saka A.Misters. Iebilžu nav, bet līgumu laužTomēr domstarpības radās līdz ar apšaubāmo A.Mistera atlaišanu, ko pērn vasaras vidū ZOC dalībnieku sapulce (Jelgavas Dome un Latvijas Olimpiskā komiteja) pamatoja ar «uzticības zaudēšanu». Jaunais centra priekšnieks ilggadējais SIA «Sporta komplekss «Zemgale»» valdes loceklis Armands Ozollapa, ko ZOC šefa amatā ielika bez konkursa, sākotnēji pieprasījis apsargiem samazināt izmaksas. Uzņēmuma «ML Security» valdes priekšsēdētājs Ringolds Meķis atzīst, ka tā arī darīts – apsargi pērn 22. augustā uzņēmušies arī dežuranta un garderobista pienākumus. «Līdz tam tā funkcija dublējās – vienā pusē pie ieejas 12 stundas sēdēja dežurants, kas praktiski maz ko darīja, bet otrā – apsargs,» saka R.Meķis. Taču par trīs garderobistu algošanu ZOC gadā tērējis vairāk par 13 tūkstošiem latu, ko tagad izdevās ieekonomēt. Nekādu iebilžu par pakalpojuma kvalitāti nav bijis – kā uzsver R.Meķis, gluži pretēji, ZOC vadība vienmēr uzslavējusi, ka centrā nolīgti labākie apsardzes darbinieki. «Sākumā Ozollapa bija laimīgs – izdevies ietaupīt. Taču pēc divām nedēļām atnāca paziņojums – vai nu līgumā atsakieties no līgumsoda, vai arī līgumu lauzīsim,» stāsta apsardzes kompānijas vadītājs. Līgums tiešām bijis labvēlīgāks apsargiem, jo par tā vienpusēju laušanu bez pamatojuma ZOC firmai nāktos maksāt 30 procentu no summas, kas atlikušajā piecu gadu līguma termiņā nav izmaksāta. Pēc vairāku vēstuļu apmaiņas ZOC tomēr izvēlējies līgumu lauzt. SIA «ML Security» vērsusies tiesā ar prasību par 34 500 latu līgumsoda piedziņu, pirmā sēde notiks šomēnes. Sauc par izrēķināšanos«Tās ir izrēķināšanās tieksmes līdz ar manu atlaišanu,» vērtē kādreizējais ZOC vadītājs A.Misters. Tam piekrīt arī R.Meķis, kas pēc notikušā secinājis, ka Jelgavas vietējā vara uzņēmējus dala divās grupās – vieni, kas ir lojāli pašvaldībai un Jelgavā drīkst strādāt, bet otriem darbošanās pilsētā liegta. Tagadējais ZOC valdes priekšsēdētājs A.Ozollapa par šo tēmu sarunu klātienē «Ziņām» atteica, jo «vajag juristu palīdzību». Vēlāk uz vairākiem elektroniski nosūtītajiem jautājumiem viņš atbild izvairīgi. Līgums ar SIA «ML Security» ticis izbeigts, ievērojot noslēgtajā līgumā atrunāto noteikumu, kas dod tiesības pusei uzteikt līgumu iepriekš, rakstiski brīdinot otru pusi. «Nekādu papildu motivāciju līguma noteikumi neprasa,» teikts atbildē un piebilsts, ka «līdz tiesas nolēmuma pieņemšanai nebūtu korekti publiski iztirzāt un vērtēt lietas apstākļus». A.Ozollapa neatbild, vai ZOC ir pietiekami finanšu resursi tiesvedības zaudējuma gadījumā, tāpat bez atbildes palicis jautājums, vai ZOC, iznomājot savas telpas, ir tiesības nomniekam paģērēt, ar kuru apsargu tas nedrīkst sadarboties. Ozollapas laikā lielāki zaudējumiSaskaņā ar «Lursoft» datiem ZOC 2011. gadu A.Ozollapas vadībā noslēdzis ar teju 618 tūkstošu latu zaudējumiem. Līdz 2011. gada vasaras vidum, kad tika atlaists iepriekšējais ZOC vadītājs A.Misters, zaudējumi bija sasnieguši 120 tūkstošus latu. Toreiz Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) A.Mistera padzīšanu skaidroja ar «neekonomisku un neefektīvu kapitālsabiedrības darbību un neveiksmīgu sporta kompleksa apsaimniekošanu, kā dēļ kapitālsabiedrība strādājusi ar zaudējumiem». 2010. gadā, kad vadītājs bija A.Misters, ZOC piedzīvoja teju uz pusi mazākus zaudējumus nekā pērn – gadu tas noslēdza ar 379 tūkstošu latu zaudējumiem.
