Ne visi tika līdz cienastamPirmdien Invalīdu dienas pasākumā Jelgavas Sporta hallē bija sanākuši ap 400 invalīdu, kā nu kurš – cits ar spieķīti, cits diviem, daudzi bija ratiņkrēslos. Skaistas uzrunas, koncerts, aplausi – viss jau skaisti, tikai darvu medus mucā piejauca pasākuma nobeigums jeb invalīdu cienāšana. Gaidīju, gaidīju, bet tad sapratu, ka pašam jāstutējas augšā un jāiet pie galdiem, kur cilvēki drūzmējās, ka biezs. Tad katrs ar tasīti tējas vienā rokā un maizīti otrā meklēja vietu, kur mierīgi apsēsties un pacienāties. Mēs visi tur bijām invalīdi, paldies Dievam, man kājas un rokas strādā, bet ko bija darīt tiem, kam vienā vai abās rokās spieķītis, veselības dēļ trīc rokas vai neklausa pirksti? Pagājušajā gadā visi solīdi varēja apsēsties pie galda, pacienāties un doties mājās. Šogad – ej, ķer un grāb pats, ja tikai vari. Bija, kas nevarēja un devās mājās. Viņiem kaut nelielu cienasta paciņu varēja sarūpēt. Es to uzskatu par apvainojumu. Zvanīju uz Sabiedrības integrācijas pārvaldi, lai izteiktu savu viedokli un pārdomas, bet kāda dāma man strupi atcirta, ka nākamgad vispār nekādas cienāšanas nebūs. Žēl, ka tāda attieksme pret invalīdiem. Ja jau invalīdus tik lielā pasākumā visus pacienāt un pie galda sasēdināt nevar, varbūt šo jautājumu vajadzētu risināt citādi, piemēram, kultūras namā sarūpēt skaistu koncertu ar pazīstamu mākslinieku uzstāšanos, jo cik no invalīdiem gan var atļauties apmeklēt labu koncertu, kā arī nelielu naudiņu piešķirt biedrībām, kas pašas saviem biedriem sarūpētu nelielus cienastus. Jelgavnieks Romāns, 2. grupas invalīdsPolicijai biežāk jāpatrulēOtrdien portālā zz.lv izlasīju rakstu «Sūdzas par suņu ekskrementiem pagalmā». Kāda sieviete Pašvaldības policiju informējusi, ka Mātera ielas mājas pagalmā tiek izvesti suņi, bet aiz viņiem netiek savākti ekskrementi. Policisti gan nevienu pastaigā izvestu suni nav atraduši. Tomēr katru dienu novēroju, ka tie tur tiek vadāti regulāri! Domāju, tā suņa saimniece ir no Mātera ielas 28. mājas, jo es no Pētera ielas 9 katru rītu brokastojot pa logu viņu redzu. Reizēm metas slikta dūša, kā tie mājdzīvnieki tur nokārtojas. Tur staigā arī dāmas, kas saviem sunīšiem par dārgu naudu pērk kleitas un mētelīšus, taču aiz mīluļiem savākt neprotas. Zinu arī, ka viens kungs, vienmēr tāds manāmi iereibis, no Raiņa ielas 22. mājas katru dienu mazu dzeltenu sunīti izved. Savukārt pie Spīdolas ģimnāzijas katru dienu ap pulksten 10 un 11 redzu, kā nepilngadīgie skrien laukā ap stūri uzpīpēt. Vēl mazāki bērni siltajā laikā spēlējas smilšu kastē mājas pagalmā, bet viņu mammas jau laikam nezina, ka vakaros un naktīs tur čurā dzērāji, bet dienas laikā tualeti ierīkojuši klaiņojoši kaķi un suņi. Manuprāt, Pašvaldības policijai biežāk vajadzētu patrulēt ielās, doties pagalmos, sevišķi no rītiem, kad suņus izved pastaigās. Tad arī varēs pieķert nevīžīgos saimniekus un sodīt, lai ir mācība. «Zemgales Ziņu» lasītāja
