Ugunsdrošības asociācija aicina Kariņu nekavēties ar līdzekļu piešķiršanu VUGD depo tīkla atjaunošanai

Latvijas Ugunsdrošības asociācija (LUA) vērsusies pie premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) un finanšu ministra Jāņa Reira (JV) ar aicinājumu sakārtot kritiskajā stāvoklī esošo VUGD depo tīklu,  informēja asociācijā.

Asociācijas skatījumā, situācija ir tik nopietna, ka tās nerisināšanu vairs nevar atlikt uz vēlāku laiku, kā arī atjaunošanu vairs nevar veikt pakāpeniski.

"Jau 2008.gadā tā laika valdība pieņēma lēmumu atbalstīt jaunu VUGD depo izbūvi, rekonstrukciju un tehnikas iegādi, plānojot piešķirt tam 200 miljonus latu. Krīzes dēļ plānus atlika. Ir pagājuši 12 gadi, bet valdība kavējas ar finansiālu atbalstu. Šobrīd situācija ir tik kritiska, ka depo infrastruktūras atjaunošana jāveic uzreiz, to vairs nevar darīt pakāpeniski," norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Babra.

Asociācija atbalsta pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) iniciatīvas sagatavoto plānu VUGD infrastruktūras sakārtošanā - piecu gadu laikā uzbūvēt vai renovēt 50 depo 49 Latvijas pilsētās, kā arī uzskata par mūsdienīgām prasībām atbilstošu redzējumu par vairāku tipveida moduļa depo izbūvi, kur vienā ēkā varētu atrasties vairāki iekšlietu dienesti, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un pašvaldības policija.

Šis projekts būtu ne tikai funkcionāls un atbilstošs mūsdienu pasaules glābēju praksei, bet arī energoefektīvs un atbilstu augstākajiem Eiropas vides ekoloģijas standartiem.

Asociācijas ieskatā tik apjomīga projekta īstenošanā būtu svarīgi izmantot Eiropas fondu līdzekļu atbalstu. Šobrīd aktuāls jautājums ir par valdības politisko izšķiršanos pieteikt projektu un saņemt finansējumu no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem.

Pēdējo gadu statistika parāda, ka glābēju darba apjomi tikai pieaug. Tāpēc Latvijā ir svarīgi stiprināt iekšējo drošību, nodrošinot glābējiem atbilstošus darba apstākļus. 

Infrastruktūra ir izšķirošs faktors, ja tiek runāts par iespējām reaģēt cilvēku glābšanā. Nav pieļaujami, ka daļa VUGD ēku ir morāli un tehniski novecojušas un paildzina izbraukšanas ātrumu uz izsaukuma vietu, kā arī nav piemērotas tehnikas un ekipējuma uzglabāšanai, norāda asociācijā.

Pēdējo piecu gadu laikā ir īstenoti tikai seši jaunu depo būvniecības projekti. Turklāt asociācijas ieskatā par valsts attieksmi pret tik svarīgo cilvēku glābšanas jomu var vērtēt pēc tā, ka vēl joprojām glābšanos darbos piedalās vairāk nekā 100 padomju ražojuma "ZIL" transportlīdzekļu.

Šīs automašīnas ir videi kaitīgas, degvielas "kapsētas", to maksimālais braukšanas ātrums ir 70 - 80 kilometri stundā un nav tehniski aprīkotas ar mūsdienīgu glābšanas aprīkojumu. 

Latvijas Ugunsdrošības asociācija ir dibināta 2002.gadā, un tā apvieno ap 30 Latvijas un starptautisko vadošos ugunsdzēsības un ugunsdrošības servisa uzņēmumus, kā arī tā sadarbojas ar daudzām sabiedriskām organizācijām. Tā piedalās vairākās ministriju un starpnozaru veidotās darba grupās.

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Asā hronika