Atklātā vēstulē pieprasa noteikt veselības nozari par nemainīgu valsts prioritāti

Laikā, kad tiek gatavota jaunās valdības deklarācija, vairākas ar veselības aprūpi saistītas organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdētājam un premjerministram, kā arī Saeimas deputātiem ar aicinājumu noteikt veselības nozari kā nemainīgu valsts prioritāti ar konsekventu budžeta pieaugumu un atbilstību “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”. Vēstulē uzsvērts, ka, neskatoties uz Latvijas veselības budžeta izaugsmi pēdējos gados, tas joprojām ir viens no mazākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū un ievērojami atpaliek arī no ES vidējā rādītāja. Pie tam turpmākajos gados finansējumu plānots ievērojami samazināt, atgriežoties 2019.gada līmenī. Tas notiek apstākļos, kad Latvija jau šobrīd būtiski atpaliek no citām ES valstīm veselīgi nodzīvoto gadu rādītājos, bet apsteidz – medicīniski novēršamās mirstības rādītāju ziņā.

Vidējais veselības aprūpes budžets Eiropas Savienības valstīs 2020. gadā bija 8% no IKP, kurpretim Latvijā vispārējie publiskie izdevumi veselībai 2020. gadā un 2021. gadā bija attiecīgi – 4,9% un 6,3%. Jāpiebilst, ka arī 2021.gada finansējuma kāpums veidojies Covid-19 pandēmijas izdevumu palielinājuma un IKP krituma ietekmē. “Diemžēl, atbilstoši Latvijas Vispārējās valdības budžeta plānam 2022.- 2024. gadam, neraugoties uz IKP pieaugumu, izdevumus veselībai prognozēts samazināt līdz 4,2% no IKP 2024. gadā, tādējādi atgriežoties 2019. gada līmenī, kas, mūsuprāt, nav pieļaujami,” teikts vēstulē.

Šāds samazinājums ir klajā pretrunā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam, kas nosaka, ka mērķtiecīgi jātiecas uz to, lai veselības aprūpei atvēlētais valsts budžeta finansējums būtu tuvs Eiropas Savienības vidējam rādītājam vai pat sasniegtu to. Arī Pasaules Veselības organizācijas ieskatā valdības izdevumiem veselībai nevajadzētu būt mazākiem par 5% no IKP, turklāt, pēc tās domām, Latvijas izdevumi veselībai ir zemāki nekā tiem vajadzētu būt, ņemot vērā Latvijas ekonomikas attīstību.

Veselīgi nodzīvoto mūža gadu rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no citām ES valstīm, proti, vīriešiem Latvijā veselīgi nodzīvoto gadu skaits ir 51,0, kas ir par 12,7 gadiem mazāk, nekā vīriešiem vidēji ES (63,7 gadi), bet sievietēm 53,7 gadi – par 10,5 gadiem mazāk, nekā sievietēm vidēji ES (64,2 gadi). Arī medicīniski novēršamās mirstības rādītāji Latvijā ir nesamērīgi augsti: saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā tie ir 203 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr ES – vien 93.

Atsaucoties uz šiem satraucošajiem datiem, vēstules parakstītāji aicina jaunievēlēto Saeimu un valdību uz veselības aprūpes sistēmu raudzīties kā uz pārresoru atbildību. Šobrīd katrs sektors darbojas atsevišķi – piemēram, Finanšu ministrijas pārziņā ir nodokļu ieņēmumi, Labklājības ministrijas – sociālie, t.sk., slimības pabalsti, bet Veselības ministrijas – ar ārstniecību saistītās izmaksas. “Šos mikrolīmeņa aspektus nepieciešams skatīt makrolīmeņa kontekstā – piemēram, kā slimības dēļ kavētās darba dienas vai samazinātā darba produktivitāte veido ievērojamus zaudējumus negūtos nodokļu ieņēmumu veidā, kā arī palielina spiedienu uz sociālo budžetu,” teikts vēstulē.

Vēstulē uzsvērta arī nepieciešamība nodrošināt straujāku inovāciju ieviešanu Latvijas veselības aprūpē, tādējādi būtiski uzlabojot ārstēšanas rezultātus. Diemžēl arī medicīnisko inovāciju ieviešanas ziņā Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES. Saskaņā ar š.g. aprīlī publicētajiem EFPIA Patients W.A.I.T. Indicator 2021 Survey datiem, no 160 jaunām inovatīvām vielām, kas Eiropas Savienībā tika centralizēti reģistrētas laika posmā no 2017.-2020. gadam, Latvijas valsts zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros finansē pagaidām tikai 28, proti, 17,5%.

Vēstulē uzsvērts, ka ieguldījumi veselībā un līdztiesības principa ievērošana inovāciju pieejamībā veicina arī sabiedrības uzticēšanos valsts izpildvarai un lēmumu pieņēmējiem kopumā, sniedzot tai sajūtu, ka iedzīvotāji valstij ir vērtība.

Vēstulē izvirzītas konkrētas prasības, kas sekmētu valsts un veselības aprūpes ilgtspēju:

1. Noteikt veselības nozari kā nemainīgu valsts prioritāti ar konsekventu budžeta pieaugumu un atbilstību “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam”, kā arī esošajiem konkrēto terapijas nozaru attīstības plāniem.

2. Veicināt ES plaši izmantoto vērtībās balstītas veselības aprūpes principu iedzīvināšanu, valstij nevis vienkārši apmaksājot veselības aprūpes pakalpojumus, bet gan pērkot tikai tos ārstēšanas rezultātus, risinājumus, kas ir efektīvi un veiksmīgi, proti, kvantitatīvos rādītājus aizstājot ar kvalitatīvajiem rādītājiem.

3. Nodrošināt daudz straujāku veselības aprūpes inovāciju pieejamību, tai skaitā, panākt, ka no ES centralizētās procedūras ietvaros reģistrēto medikamentu apjoma Latvijā valsts zāļu kompensācijas sistēmā tiek iekļauti vismaz 50% aktīvo vielu.

4. Īstenot mērķtiecīgu un stratēģisku pārresoru sadarbību, veselības aprūpē konsekventi turpinot ieguldījumus, kas vērsti uz dzīvildzes, kvalitatīvi un veselībā nodzīvoto gadu rādītāju būtisku uzlabošanu un tuvināšanu vidējiem ES rādītājiem, valsts ekonomisko izaugsmi un labklājību.

Vēstuli parakstījuši: Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, Latvijas Onkologu asociācija, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūts, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija, American Chamber of Commerce in Latvia, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija.

Foto: pixabay.com