zz.lv
Publicitātes foto
Lielāko daļu mūsu atkritumu var izmantot siltuma un elektrības ražošanai, un, pareizi tos apsaimniekojot, poligonos būtu jānonāk tikai tiem atkritumiem, ko nevar izmantot nekā citādi. Latvija šajā jomā sper pirmos soļus, savukārt citās valstīs, tostarp kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, jau plaši izmanto atkritumu reģenerācijas iespējas.
Daudzi no mums ikdienā nedomā par to, kas notiek ar atkritumiem pēc tam, kad tie nonāk konteinerā. Taču aiz šā vienkāršā procesa slēpjas sarežģīta sistēma, kuras mērķis ir izmantot atkritumus ne tikai videi draudzīgāk, bet arī ekonomiski izdevīgāk.
Parasti mēs domājam, ka atkritumi ir problēma, taču pasaulē atkritumus uzskata par vērtīgu resursu. Tas nozīmē, ka atkritumus pārstrādā un izmanto atkārtoti – gan jaunu materiālu, gan enerģijas iegūšanai. Piemēram, no plastmasas pudelēm var radīt jaunus izstrādājumus, savukārt bioloģiskos atkritumus var pārvērst par mēslojumu vai biogāzi. Bet tos, kurus nevar izmantot pārstrādei vai kompostēšanai, var reģenerēt jeb pārvērst enerģijā.
“Pamatoti uzskata, ka poligonos atkritumiem jānonāk tikai tad, ja tie patiešām nav izmantojami nekā citādi. Kāpēc? Tāpēc, ka poligoni aizņem vērtīgu zemes platību, rada vides piesārņojumu un ģenerē siltumnīcefekta gāzes – galvenokārt metānu. Labākie risinājumi ir pārstrāde un enerģijas iegūšana, kas palīdz atkritumus pārvērst par noderīgu resursu,” saka “Zaļās jostas” vides izglītības speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.
Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāsasniedz kopējais mērķis, proti, 2035. gadā tikai 10% no visiem atkritumiem drīkstēs noglabāt poligonos, bet vismaz 65% būs jāpārstrādā. Šobrīd pārstrādē mēs esam sasnieguši 53,6% atzīmi, bet poligonos nonāk vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu saražoto atkritumu, un tas ir četras reizes vairāk nekā noteiktais ES mērķis.
Reģenerācija un dedzināšana – kāda atšķirība?
Dedzināšanas vienīgais mērķis ir samazināt atkritumu apjomu, tikai atšķirībā no ugunskura, kurā, piemēram, samet plastmasu, process ir organizēts industriālos apjomus. Šis darbības veids ES tiek ierobežots, jo dedzināšanas process ir primitīvs, tas nenodrošina, lai degšanā radušies savienojumi nenonāktu vidē.
Reģenerācija ļauj ražot elektrību un siltumu, atkritumu dedzināšanā atgūstot enerģiju. Tās ir attīstītas tehnoloģiskās iekārtas, kuru primārais uzdevums ir enerģijas ieguve, un atkritumi tām kalpo kā izejviela, tās ir aprīkotas ar filtriem un līdz minimumam samazina kaitīgo izmešu nonākšanu vidē.
Latvijā dažādās būvniecības stadijās ir Jelgavā un Ventspilī, savukārt Pierīgā Vides resursu centrs sācis atkritumu reģenerācijas stacijas projekta īstenošanu Ropažu teritorijas rūpnieciskajā zonā. Vides pārraudzības valsts birojs, vispusīgi izvērtējot Vides resursu centra ietekmes uz vidi ziņojumu, atzinis, ka vides aizsardzības līmenis Ropažu novadā plānotās atkritumu reģenerācijas stacijas dēļ nesamazināsies. Atkritumu reģenerācijas stacija ir apkārtējai videi nekaitīga atkritumu pārstrāde, kas nepārstrādājamos atkritumus efektīvi un ilgtspējīgi pārvērtīs elektroenerģijā un siltumenerģijā. Reģenerācijas stacija ļaus racionālāk izmantot Latvijā jau pieejamos resursus – nepārstrādājamos atkritumus, ražojot no tiem enerģiju, nevis tos noglabājot poligonos.
Reģenerācijas stacija dos papildu artavu kopējā Latvijas energoportfelī un enerģētiskajā neatkarībā, jo tā būs mazāk jāiepērk no ārvalstīm. Turklāt ēka plānota arī kā tūrisma infrastruktūras un atpūtas objekts.
Piemēram, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā uz reģenerācijas stacijas “CopenHill” jumta ir izveidota mākslīgā slēpošanas trase, kur pilsētas iedzīvotāji un viesi aktīvi pavada laiku, vienlaikus stacijā ar pilnu jaudu ražo elektroenerģiju un siltumu. Rūpnīcā pārstrādā aptuveni 440 000 tonnu atkritumu gadā. Reģenerācijā rodas gāzes, kuras tiek izfiltrētas un attīrītas, līdz ar to gaiss ap stacijas skursteni ir tīrāks nekā autostāvvietās.
Kaimiņvalstu pieredze: ko mēs varam mācīties?
No 27 ES dalībvalstīm šobrīd tikai divās siltuma ražošanai neizmanto atkritumu reģenerācijas jaudu. Viena no šīm valstīm ir Latvija.
Eiropā kopumā ir vairāk nekā 500 atkritumu reģenerācijas staciju, kas atkritumu jaudu pārvērš elektrībā un siltumā, piemēram, Vācijā ir 100, Francijā – 117, Lielbritānijā – 54 šādas stacijas. Atkritumu reģenerācijas stacijas bieži vien atrodas Eiropas galvaspilsētu, piemēram, Parīzes, Vīnes vai Kopenhāgenas, centrā un ne tikai apgāda vietējos iedzīvotājus ar elektroenerģiju un siltumenerģiju, bet ir arī iecienītas kā tūrisma un atpūtas objekti. Tie bagātina apkārtējo vidi un rada jaunu sabiedrisko telpu.
Lietuva un Igaunija mūs apsteidz un jau sen ir spērušas ievērojamus soļus efektīvākā atkritumu apsaimniekošanā. Piemēram, Tallinas Iru apkaimē darbojas mūsdienīga stacija, kas apstrādā gan mājsaimniecību, gan rūpniecības atkritumus, vienlaikus nodrošinot enerģiju pilsētas apkurei un elektrības ražošanai.
Lietuvā veiksmīgi darbojas šķirošanas un reģenerācijas sistēmas, kas ļauj būtiski samazināt poligonos noglabāto atkritumu daudzumu. Jāpiebilst, ka Lietuvā šobrīd ir trīs atkritumu reģenerācijas stacijas – Kauņā, Viļņā un Klaipēdā.
Nākotnes perspektīvas Latvijā
Ja mēs visi saprastu, ka atkritumi nav tikai konteineru saturs, bet vērtīgs resurss, mēs varētu daudz ko mainīt. Atkritumu šķirošana, bioloģisko atkritumu kompostēšana un enerģijas iegūšana no materiāliem, kurus nav iespējams pārstrādāt, ļautu mums samazināt ietekmi uz vidi un vienlaikus izmantot to, ko parasti uzskatām par nederīgu.
“Ko mēs katrs varam darīt? Sāksim ar atkritumu šķirošanu un domāsim divreiz, pirms kaut ko pērkam un ko vēlāk izmetīsim atkritumos. Latvija jau ir uz pareizā ceļa, jo šķirošanas apjomi ar katru gadu pieaug, taču vēl ir daudz darāmā. Izmantojot tehnoloģijas, piemēram, atkritumu reģenerāciju, mēs varam spert nākamo soli atkritumu apjoma samazināšanā un atkritumu kā enerģijas ieguves resursu izmantošanā,” saka E. Sprūde-Nesenberga.
Daudz atkritumu veidu
Ekspertu pētījumi liecina, ka katru dienu cilvēks rada aptuveni 14 kilogramus atkritumu. Tie nonāk atkritumu poligonos, kur tiek noglabāti, sašķiroti un sadedzināti. Pārtika, apģērbs un celtniecības materiāli ir vieni no lielākajiem klimata piesārņotājiem, un tiek strādāts pie risinājumiem, kā šos atkritumus samazināt un pārstrādāt atkārtoti.
Lai arī apkārt ir daudz atkritumu un pārpalikumu un to lietošana šķiet loģiska, to izmantošana lielos apmēros nav vienkāršs process.
Pārtikas atkritumi
Pasaulē aptuveni trešā daļa saražotās pārtikas nekad netiek apēsta. Tā nonāk atkritumos un izgāztuvēs. Aprēķini par pārtikas atkritumu apjomu ir kritiski. Pat 45% no visiem augļiem un dārzeņiem nonāk pa tiešo atkritumu tvertnē.
Plastmasa
Plastmasu izmanto visur – no automašīnām līdz bezalkoholisko dzērienu pudelēm, un tai ir dažādi ķīmiskie sastāvi, kas nosaka, vai plastmasa ir cieta vai mīksta. Plastmasa ir universāls materiāls, tomēr tās ražošana un pēc tam nonākšana dabā ir liels risks dabai.
Līdz 2015. gadam pasaulē tika saražoti 6300 miljoni tonnu plastmasas, no kurām vien 9% pārstrādāti. Viena no problēmām ir tā, ka pārkausētu vai pārstrādātu plastmasu nav iespējams izmantot tieši tādā pašā veidā kā iepriekš. Tā tiek pārstrādāta zemākas kvalitātes izstrādājumā.
Būvgruži
Vēl viena atkritumu grupa, kas nodarbina nozarē strādājošos, ir būvgruži. Ķieģeļi, apmetums, flīzes, betona konstrukcijas, ģipškartona loksnes ir materiāli, kas rodas pēc ēkas nojaukšanas. Būvniecība ES rada vairāk nekā 3% atkritumu. Aprēķināts, ka mājokļa renovācija ir saudzīgāka videi nekā jaunbūve. Šie atkritumi ietver sadzīves atkritumus, nepareizi aprēķinātu izmantojamo materiālu daudzumu un būvniecības procesā palikušos materiālus.
Apģērbs
15 gadu laikā apģērba ražošana ir divkāršojusies, bet patērētāji savas drēbes sākuši valkāt par 40% īsāku laiku. Katru gadu tiek izmesti aptuveni 92 miljoni tonnu apģērba. 73% no izmestajām drēbēm nonāk izgāztuvēs vai sadedzināšanas iekārtās, bet mazāk nekā 1% tiek pārstrādāts.
— zz.lv
SIA “Zaļā josta”
Reklāma