Jelgavas novadā dalību 2025. gada pašvaldību vēlēšanās pieteikuši 11 kandidātu saraksti un iedzīvotājiem jāievēl 19 domnieki. “Zemgales Ziņas” lūdza visiem sarakstiem izvirzīt vienu kandidātu, kas sniedz atbildes uz laikraksta jautājumiem.

1. saraksts

LATVIJAS ZAĻĀ PARTIJA

1.  Kāda ir Jūsu personīgā motivācija balotēties, un kāpēc uzticaties Jūsu saraksta pašvaldības vadītāja kandidātam un citām personībām sarakstā?

Mana motivācija kandidēt vēlēšanās, tāpat kā darboties dažādās sabiedriskajās organizācijās, ir rādīt piemēru, ka uzlabot savu un apkārtējo dzīves kvalitāti var, tikai darot. Problēmas un sarežģījumus iespējams risināt, konstruktīvi sarunājoties un meklējot labāko iespējamo variantu. Šis ir viens no veidiem, kā būt pilsoniski aktīvam.

Latvijas Zaļās partijas (LZP) komanda ir brīnišķīga, tajā ir profesionāļi, kuri gatavi savas zināšanas un prasmes izmantot, lai atbildīgi kopīgiem spēkiem mūsu novadu vestu uz attīstību. Jau Aleksandrs Dimā savulaik rakstījis: viens par visiem, visi par vienu!

2. Uz ko ieteiktu vēlētājiem vairāk skatīties – uz partijas programmu vai deputātu kandidātu paveiktajiem darbiem?

Vēlētājiem noteikti ieteiktu iepazīties ar partiju programmām, pēc tam iespēju robežās apmeklēt tikšanās ar deputātu kandidātiem pagastos un nebaidīties uzdot jautājumus, kuri izriet no programmām. Sekot līdzi Jelgavas novada publiski rīkotajām deputātu kandidātu debatēm un tajās paustajiem viedokļiem, atbilžu kvalitātei. Protams, svarīga ir kandidāta personība un viņa līdz šim paveiktais. Šeit lieti var noderēt vai nu personiska pazīšanās, sociālie tīkli, vai publiskajā telpā pieejamā informācija. Šis ir mājas darbs, kas vēlētājam būtu jāpaveic līdz 7. jūnijam, – jāizlasa, jāpiedalās un jāizvērtē, un tad atbildīgi jāizdara izvēle.

3. Vai uzskatāt, ka līdzšinējais darbības kurss ir jāturpina?

Jelgavas novada attīstība pēdējos četros gados ir stagnējusi, risināti nevis uz izaugsmi, drošību un labklājību vērsti, bet varas pārdales jautājumi. Līdz ar to LZP uzskata, ka pašvaldības darbības kurss ir jāmaina, turklāt ļoti būtiski. Pirmkārt, deputātiem ir jāsāk ievērot savstarpējais ētikas kodekss, otrkārt, cieņpilni izturēties ne tikai citam pret citu, bet ikvienu novada iedzīvotāju un cilvēku vispār. Treškārt, izveidot prioritāšu plānu un darboties saskaņā ar to. Kā pamatprioritāti izvirzīt novada un tā iedzīvotāju vajadzības, nevis domei būt par savstarpējo nesaskaņu risināšanas vietu.

4.  Kāda ir Jūsu nostāja skolu tīkla reorganizēšanā?

LZP programmā uzsvērta kvalitatīvas izglītības nodrošināšana un izglītības pieejamība. Pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par izglītības tīkla sakārtošanu, lai varētu pretendēt uz finansējumu iestāžu attīstībai. LZP, iespējams, atbalstītu skolu tīkla sakārtošanu, ja caur diskusijām un kopīgiem lēmumiem viens no ieguvumiem būtu izglītības kvalitātes celšanās un izglītības pieejamība. Izsvērtu labāko ieguvumu, ja tas veicinātu finansiālo līdzekļu sabalansējumu izglītības iestādēm, ieguldot to attīstībā. Noteikti ir jāizskata labākais, pieejamākais un advancētākais variants, jo, saglabājot esošo vērtību, iegūsim daudz vairāk stabilitātes un noteiktības. Kopīgi caur diskusijām, redzējumu, plānojumu un realitātes sabalansēšanu varam pieņemt labāko lēmumu.

5. Vai demogrāfijas jautājums jāatstāj Saeimas deputātu ziņā vai tomēr pašvaldības arī var dot savu artavu?

Demogrāfija nav un nevar būt tikai Saeimas jautājums, tas risināms kompleksi kopā ar pašvaldību. Jau šobrīd, neapdomīgi reorganizējot kādu izglītības iestādi, tiek panākts, ka ģimenes ar bērniem pārceļas tuvāk tām vietām, kur pieejamas skolas, ir aktīva vietējā kopiena. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka lauki paliek tukši. Domāju, ilgstoši šis jautājums ir bijis izņemts no novada domes darba kārtības. Ir vērts padomāt par investīciju piesaisti dzīvojamajam fondam jaunajām ģimenēm. Šobrīd vienīgais pieejamais atbalsts ir novada piešķirtais vienreizējais pabalsts par bērniņa piedzimšanu.

6. Vai Jūsu partijai/apvienībai ir plāns, kā samazināt birokrātiju pašvaldībā?

Es drīzāk teiktu – vīzija. Jā, ir! Pirmkārt, LZP ir ierakstījusi savā vēlēšanu programmā, ka jāpārskata administrācijas struktūra, jāmēģina sinhronizēt darbinieku pienākumi un atbildība. Šobrīd, kad rodas nepieciešamība risināt domē dažāda rakstura jautājumus, īsti nav skaidrs, ar kuru no darbiniekiem jārunā. Ir gadījumi, kad paši darbinieki nespēj definēt, pie kura kolēģa jāvēršas, lai iegūtu atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Otrkārt, ir būtiski akcentēt pakalpojumu pieejamību novada iedzīvotājiem. Domāju, izkaisot pa novadu dažādas struktūrvienības, kā tas ir pašlaik, tās nekļūst pieejamākas visiem novada iedzīvotājiem.

7. Vai partija/apvienība turpinās esošās budžeta prioritātes pašvaldībā vai mainīs tās?

Tā kā izglītota sabiedrība ir arī viena no LZP prioritātēm, domāju, ka budžeta prioritāti saglabāsim izglītību un ar to saistītos izdevumus. Ir jāsaprot, ka izglītība virza novada ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā, tāpēc ļoti būtiski būtu jau tagad domāt par izglītotu jauniešu un iedzīvotāju atgriešanu novadā, tādējādi ceļot arī novada ekonomisko izaugsmi. Otra pozīcija budžetā ir ekonomiskās darbības veicināšana, kas arī ir būtiski, lai apgūtu dažādu fondu līdzekļus un turpinātu mērķtiecīgi investēt infrastruktūrā. Pārējās pozīcijas noteikti varētu arī mainīt atbilstoši izvirzītajām prioritātēm, piemēram, drošībai un ilgtspējīgai videi.

8. Vai uzskatāt, ka pašvaldībai ir jāiesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai?

Karš nekad nav bijusi viegla tēma, īpaši Latvijas pilsoņiem, kuru vēsturiskajā atmiņā ir spilgtas kara ainas. Jā, atbalsts Ukrainai ir jāsniedz, taču vai tam ir jābūt finansiāli mērķētam? Varbūt izņēmuma gadījumos. Ir milzum daudz atbalsta veidu – rīkojot labdarības akcijas, ziedojot frontei nepieciešamās ikdienas lietas. Es lielāku uzsvaru liktu uz atbalsta sniegšanu Ukrainas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo pašvaldībās, tos integrējot vietējās kopienās. Iespēju robežās atbalstot ar darbu piedāvājumu, tādējādi papildinot darba tirgu ar tā jau trūkstošajām darbarokām. Kopš kara sākuma apritējuši vairāk nekā trīs gadi, un ir skaidrs, ka nelielam Ukrainas pilsoņu kopumam Latvija paliks par mītnes vietu pat pēc kara beigām. No mums ir atkarīgs, vai mēs viņiem dosim darbu, mācīsim savu valodu un kultūru.

9. Kādu prognozējat vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās? Vai tā būs augstāka par līdzšinējo?

Domāju, Jelgavas novada iedzīvotāji ir pamanījuši, ka pēdējos četrus gadus novada attīstība ir stagnējusi, un spers atbildīgu pilsoniskās līdzdalības soli. Gribas ļoti ticēt un cerēt, ka iedzīvotāji līdz 7. jūnijam būs iepazinušies ar partiju programmām, piedalījušies kādā no sanāksmēm, politiskajām debatēm un aktīvi piedalīsies vēlēšanās, atdodot savu balsi par labu Jelgavas novada attīstībai, drošībai un labklājībai. Tiekoties ar vēlētājiem, aicinu nepalikt mājās, piedalīties vēlēšanās un sekot līdzi savas izdarītās izvēles rīcībai, pieņemtajiem lēmumiem, nepieciešamības gadījumā lūdzot skaidrojumu.