Ciemos Dubultu Rakstnieku namā

Latvijas Rakstnieku savienība, kā arī citas radošās organizācijas saviem biedriem regulāri piedāvā rezidences iespēju Dubultu Rakstnieku namā. Tas nozīmē, ka pēc iepriekšējas pieteikšanās un apstiprinājuma saņemšanas cilvēkam ir iespēja mēnesi pavadīt starp Lielupi un Rīgas jūras līci vai, izsakoties konkrētāk, omulīgajā rakstnieku namiņā Dubultos, lai radoši strādātu – rakstītu prozu, dzeju, lugas vai literatūrkritiku. Tāda iespēja nupat bija arī šo rindu autorei.

Nams ar prasībām

Rezidences mēneša laikā, neviena netraucēts, autors var nodoties radošajam darbam, taču būsim reāli – reti notiek tā, ka visu mēnesi vari tikai rakstīt, nedomādams par ikdienas lietām. Parasti jau uzrodas kādas darīšanas, kādēļ jādodas uz Rīgu, kas no Dubultiem atrodas pusstundas vilciena brauciena attālumā. Līdz ar to sirdsdarbu, kāda, pieļaujams, lielākajai daļai šajā namā nokļuvušo cilvēku ir rakstniecība, ir nepieciešams apvienot ar ikdienas darbiem.

“Šis nams neuzņem, un šeit nespēj uzturēties savtīgi cilvēki,” kādā no mūsu pasēdēšanas reizēm Dubultu Rakstnieku nama virtuvītē pauda mājas saimniece. Droši vien viņa savu pārliecību viegli varētu argumentēt, jo rezidence Dubultos kļuvusi iecienīta ne tikai aptuveni 300 Latvijas Rakstnieku savienības biedru vidū vien. Šeit strādāt ierodas arī citu radošo organizāciju biedri, piemēram, muzikologi.

Cilvēki mainās, tikumi arī

Laika gaitā, šķiet, mainās gandrīz vai viss. Pat cilvēka daba un paradumi. Runājot par Dubultu namu un radošo ļaužu aktivitātēm tajā, var apgalvot, ka mainījies pat tas, kā cilvēki izturas kopā sanākšanas reizē. Pasēdēšanas, kas padomju gados bija skaļas un kuru laikā ļaudis vārda tiešā nozīmē laistījās ar alkoholiskajiem dzērieniem un kūpināja cigareti pēc cigaretes, mūsdienās kļuvušas citādas. Telpās neviens neatļaujas smēķēt. Ja lieto alkoholu, tad vīnu vai šampanieti. Ja vakara laikā iztukšo vienu glāzi, labi, ja divas – vēl labāk, taču neviena piedzēruša neatradīsi.