Glābšanas salmiņš esi tu pats 12

Skaistumkopšana ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm “Covid-19” ierobežojumu laikā. Latvijā tie ir ap deviņiem tūkstošiem cilvēku, kuru personīgās un ģimenes dzīves piedzīvo nozīmīgas un nereti neatgriezeniskas pārmaiņas. Aizvien vairāk dzirdams par salonu aizvēršanu un inventāra pārdošanu. Arī masiere Evija Balode-Selecka ir pieņēmusi lēmumu aizvērt skaistumkopšanas salonu Jelgavā.

– Tātad lēmums ir pieņemts un pārmaiņas ir neizbēgamas. 
Jā, skaistumkopšanas salonu “Body Code”, kas darbojās sešus gadus, veram ciet, tā vairs nebūs. Pārējām speciālistēm nav atļauts strādāt, taču par telpām ir jāmaksā un es vairs nevaru segt īres maksu nezināmu laiku. Man savā ziņā ir paveicies, jo esmu ārstniecības persona un drīkstu strādāt, tādēļ esmu izlēmusi par labu savam atsevišķam ārstniecības kabinetam. Man ir ļoti žēl, ka tā, bet šis ir laiks, kad viss mainās un mums ir jāspēj mainīties līdzi.

– Vai var teikt, ka “kovid” ierobežojumi aizvēra “Body Code”?
Es negribu vainot ne “kovid”, ne kādu citu. Bija laiki, kad bija lieli skaistumkopšanas saloni ar administratoru un telefonu, kas zvanīja, cilvēkiem, kas nāca no ielas, tagad tas viss ir beidzies. Skaistumkopšanas joma kā tāda pārveidosies, iespējams, būs mazi kabinetiņi un privātpraksītes. Lai gan man ļoti patika tas laiks, kad cilvēki šeit nāca un jutās labi. Tagad ir drūmi aiziet uz darbu apliet puķes, padzert tēju klusumā, atceroties, ka iepriekš te bija rosība un sarunas. Skaistumkopšana vispār ir tāda sievišķīga padarīšana, un ir jauki, ja ir labs kolektīvs, kas mums, protams, bija. 

– Jo daudzām sievietēm skaistumkopšanas salons nav tikai vieta, kur masē muguru vai lako nagus, tas ir kas vairāk.
Liela daļa sieviešu skaistumkopšanu bija atradušas kā vietu, kur atpūsties. Tā nav tikai masāža, tā ir arī vide, ko radi. Ja pats labi jūties tur, kur esi, arī citi to jūt. Šeit nekad nav bijis tā, ka ātri izmasē vienu, tad uzreiz nāk nākamais pēc pieraksta. Te ir komunikācija, sarunas, tēja un atpūta. Kopā būšanas laikam man pietrūks visvairāk. Taču es cenšos nenožēlot, tas ir gabaliņš, kas vienmēr paliks sirdī.
Tagad atkal ir kaut kas jauns, un es pieļauju, ka tas nebūs sliktāks, vienkārši ir grūti atlaist veco un pieņemt jauno. Daudziem ir grūti, arī man šis lēmums nav viegls, bet es esmu pateicīga par to, kas man ir. Es daudz nepārdzīvoju, jo viss mainās, līdzīgi kā gadalaiki – ir pavasaris, vasara, ziema, laiks iet uz priekšu. Visiem būtu vieglāk, ja mēs katrs darītu to, ko varam, un neskatītos, ko kāds nedara vai dara nepareizi. 

Visu interviju lasiet 18.februāra “’Zemgales Ziņās”

Foto: no personīgā arhīva