Voldemārs Hermanis atklāj savu “Skiču kladi”

Ceļu pie lasītājiem šoruden sākusi mūsu novadnieka žurnālista un starptautisko notikumu apskatnieka  Voldemāra Hermaņa septītā grāmata “Mana skiču klade”.
Ievadā autors raksta: ““Skiču” amplitūda sanākusi diezgan plaša. Kā laika nogriežņos, tā globālajā telpā. Helsinki un Habarovska, Londona un Maģņitogorska, Brisele un Vašingtona, Budapešta un Sanktpēterburga. Vēl un vēl. Autors lēkājis kā blusa pa globusu. Gan vienlaikus ar abām kājām, Rīgā palikdams. Savā Latvijā, savā ģimenē. Daži atslēgas vārdi – prese un vara, latvieši pasaulē, konformisma cena, personības pretskatā, ķeza kā Dieva dāvana. Tas un varbūt vēl šis tas izlobāms no tekstiem.” 
Uz grāmatas muguras vāka V.Hermaņa kolēģis Dainis Caune raksta vēl tā: ”Sešdesmitie, septiņdesmitie, astoņdesmitie, deviņdesmitie gadi un mūsu gadsimts. Padomju Latvijas žurnālists un Latvijas Republikas žurnālists. Mēs nevaram izvēlēties laiku, kurā dzīvot, bet varam censties to atspoguļot un izskaidrot.”

Vairāk nekā 400 personu
Grāmatas 190 lappusēs minēts vairāk nekā četri simti personu. Lielākoties ar medijiem, kultūru un politiku saistītas. Valstu prezidenti, atmodas tribūni, arī tā sauktā padomju laika izcilnieki. Nemana negatīvus personāžus. Aprakstītajiem “augstustāvošajiem” atklāta kāda zīmīga cilvēciska šķautne. Viegla ironija, paš­ironija nekur neliek manīt, ka autors ir cienījamu gadu pensionārs, kurš pašlaik vairs nav nevienas redakcijas štatā. “Pagātne, lai kā dažs labs mēģina spuroties pretim un atrunāties, izrādās dzīva arī pēc ceturtdaļgadsimta,” raksta V.Hermanis. Viņš piezīmē, ka “var pats sevi tiesāt par mazdūšību, par paļaušanos vispārējam fatālismam līdz pat Tautas frontes atdzimšanai 1988. gadā”. Un  sarunā ar “Ziņām” vēl piebilst, ka 1985. gadā, kad strādāja par redaktoru laikrakstā “Dzimtenes Balss”, tika aizmuguriski “noformēts” par VDK ziņotāju ar aģenta kartīti. No V.Hermaņa atskaitēm par tikšanos ar latviešu trimdas pārstāvjiem cietušo nav bijis. Toties ir raksti, kas savulaik veicinājuši patriotismu, kritisko domāšanu, lasītāju uzticību laikrakstiem. Tā ir žurnālistika, kas aizveda līdz atmodai, dažkārt žurnālistus arī padarot par politiķiem. Ar V.Hermani tā gan nav noticis, viņš joprojām ir žurnālists.


Visu rakstu lasiet 7.oktobra “Zemgales Ziņās”

Foto: no personīgā arhīva


Pievieno komentāru

Dzīvesstils