Bērnu atmiņu grāmata kastē

“Visu darījām pašas, jo tas tā sākumā ir. Pašu spēkiem jātiek ar visu galā, kaut arī nezinājām – kā. Vienkārši darījām, jo ir jādara, un mācījāmies līdz ar grāmatu. Mācījāmies no kļūdām un turpinājām iet uz savu mērķi,” tā “LA LA LA design” pirmsākumus atceras jelgavniece Evija Ridere un māksliniece no Limbažiem Sabīne Baumane. Nu jau viņu radītās bērnu atmiņu grāmatas piedzīvojušas trešo tirāžu un plāno iekarot arī Anglijas un Amerikas tirgu.

– Sākšu ar jautājumu, uz kuru jums droši vien jau apnicis atbildēt, – ko nozīmē LA LA LA?
Evija:
 Tās ir skaņas, kas saistās ar bērnības vieglumu. Mūsu nosaukums ir kā aicinājums uztvert dzīvi vieglāk.

– Kāds ir jūsu satikšanās stāsts? 
Evija: Mēs satikāmies kā divi nepazīstami cilvēki sociālajos tīklos. Man bija ideja, neliels redzējums par bērnu atmiņu grāmatu, un es meklēju cilvēku, kurš varētu veidot tai dizainu. “Instagram” uzgāju Sabīni, mēs satikāmies un diezgan ātri viena otrai patikāmies, un tā sākām darīt kopā. Taču jāpiebilst, ka sākuma ideja un tās izpildījums tagad ir divas dažādas lietas. Ideja bija kā maza sēkliņa, bet tas, kas izaudzis šobrīd, ir kaut kas jauns. Kopā esam to ideju apaudzējušas lielāku un labāku. 

– Ideja droši vien radās līdz ar sava bērna piedzimšanu?
Evija: Jā, pirms tam es biju “Kivvi Cosmetics” zīmola vadītāja un strādāju LIAA Jelgavas biznesa inkubatorā. Kādā brīdī esot mājās, domāju, ko es dzīvē vēlos darīt. Reiz gāju ar dēliņu pa parku, un viņš pateica kaut ko tik garšīgu, ka gribējās to pierakstīt, bet īsti nebija kur. Sāku meklēt bērnu atmiņu grāmatas, bet tās, kas Latvijā ir iegādājamas, vizuāli neuzrunāja, gribējās kaut ko pavisam citu.

– Sabīne, kāda ir tava iepazīšanās stāsta versija?
Sabīne: Tas bija aptuveni pirms trim gadiem, kad vienā dienā saņēmu e-pastu no Evijas. Viņa rakstīja par savu ideju, to, ka viņu uzrunājis mans profils, vai negribu iesaistīties? Es esmu diezgan atvērta jaunām idejām, nekad nesaku uzreiz nē, vispirms satiekos, paskatos un tad izlemju. Uz tikšanos mēs ieradāmies vienādos džemperos, apmainījāmies ar numuriem, kas sākās ar vienādiem cipariem, un ātri vien sapratām, ka tās lietas ir jādara kopā, ka veidojas laba komanda. Esmu Mākslas akadēmijā mācījusies interjera un funkcionālo dizainu, paralēli man ir savs zīmols – burtu trauki, kuriem uz malas ir sasēdusi burtiņu rinda. Kādreiz esmu arī dekorējusi kāzas, bet tas jau ir prom tālā pagātnē.

Visu interviju lasiet 1.aprīļa “Zemgales Ziņās”

Foto: no personīgā arhīva

Pievieno komentāru

Ekonomika