Covid-19 krīzē cietušiem uzņēmumiem varētu kompensēt daļu apgrozāmo līdzekļu

Covid-19 krīzē nonākušiem uzņēmumiem varētu kompensēt daļu apgrozāmo līdzekļu, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie priekšlikumi nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 radīto ekonomisko seku novēršanai.

Piektdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē FM informējusi par šonedēļ finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā pārrunātajiem atbalsta virzieniem Covid-19 radīto ekonomisko seku novēršanai.

Valdība lēma, ka līdz otrdienai, 10.novembrim, jābūt izstrādātiem konkrētiem pasākumiem uzņēmumu un strādājošo atbalstam.

Atbalsta risinājumi jāparedz vairākos virzienos - pasākumi, kurus nepieciešams veikt īstermiņā, nozarēm, kuras tieši ietekmē ārkārtējās situācijas izsludināšana, un pasākumi, kuri plānojami ilgtermiņā. Paredzams, ka ekonomikas atjaunošanās laika posms varētu būt ilgs, tāpēc būs nepieciešami pasākumi un programmas, lai atjaunotu ekonomiku, piemēram, plašs pārkvalificēšanas programmu klāsts.

Lai nodrošinātu atbalstu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, kuri Covid-19 rezultātā ir spiesti atrasties dīkstāvē, priekšlikumi paredz atjaunot dīkstāves pabalsta regulējumu un uzlabot to. Savukārt, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, noteikts pārskatīt slimības lapu piešķiršanas un apmaksas kārtību uz Covid-19 krīzes laiku. Tādēļ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nekavējoties izstrādās priekšlikumus regulējumam, kas uzlabos B lapas izsniegšanas kārtību, nodrošinot drošāku vidi darbiniekiem.

Ja Covid-19 izplatības dēļ uzņēmējiem būs daļēji vai pilnībā jāaptur saimnieciskā darbība, tiek plānots vērtēt iespēju piešķirt uzņēmējiem atbalstu, lai kompensētu daļu apgrozāmo līdzekļu. Atbalsta instruments būtu atkarīgs no uzņēmuma pilnīgas vai daļējas darbības apturēšanas.

Nolemts, ka atbalsta pasākumus un priekšlikumus detalizēti izstrādās atbildīgās nozaru ministrijas un iesniegs izskatīšanai to nākamajā vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē, pirms tam nodrošinot diskusiju par priekšlikumu saturu un ieviešanu ar nozares organizācijām.

Vienlaikus vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam pastāvīgi tiks izskatīti nozaru ministriju un nevalstisko organizāciju iesniegti konkrēti priekšlikumi dažādu dzīves situāciju un problēmjautājumu risināšanai, kas radušies Covid-19 izplatības rezultātā. Vadības grupa, atbildīgās nozaru ministrijas, nozaru pārstāvji turpina aktīvu darbu pie atbalsta pasākumu izstrādes un izvērtēšanas. Tāpat paredzēts vienoties arī par kārtību, kādā valsts un pašvaldības solidāri rūpējas par valsts un pašvaldību komersantu atbalstu.

Finanšu ministrs iepriekš informēja, ka valstī nosakot jaunus ierobežojumus, darba ņēmējiem atkal sāks izmaksāt dīkstāves pabalstus, bet šoreiz šis pabalsts tiks izmaksāts minimālā apjomā neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām.

Reirs uzsvēra, ka gadījumā, ja ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai jaunu ierobežojumu dēļ uzņēmējiem un darba ņēmējiem būs nepieciešama palīdzība, valsts to garantēs.

"Tas ir iespējams, ņemot vērā mūsu uzkrāto pieredzi pavasarī, kad bijām viena no pirmajām valstīm, kas ātri sāka sniegt palīdzību," sacīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka turpmāk palīdzība tiks mērķēta, proti, ja ierobežojumu dēļ tika apturēta kādas nozares darbība, tad valsts sniegs palīdzību šai nozarei.

Pēc Reira teiktā, atbalsts varētu tikt sniegts gan dīkstāves pabalstu, gan subsidēto darba vietu atbalsta veidā. "Mums ir jāuzņemas atbildība par to, lai cilvēkiem ir iztikas līdzekļi," sacīja finanšu ministrs.

Reirs atzina, ka atšķirībā no pavasara, kad dīkstāves pabalsts tika aprēķināts, ņemot vērā par darbinieku veiktās sociālās iemaksas, šoreiz šis pabalsts tiks sniegts minimālā apmērā, par atskaites punktu ņemot minimālo algu, kas patlaban ir 430 eiro.

Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Ekonomika