EY: Latvijas ekonomikā gads ar pandēmiju ir pārdzīvots pārsteidzoši labi

Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi, intervijā atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ja mēs skatāmies uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat slikti kā 2008. un 2009.gadā - ekonomika sabruks, būs milzīgs bezdarbs un tā tālāk. Nekas no tā nenotika, izņemot tās nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas - viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi," sacīja Krols.

Viņš norādīja, ka ir vērojamas pat interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk valsts palīdzības dēļ, kā arī ekonomikā nonāca tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā.

"Dažus sektorus, piemēram, būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību tas pat būtiski uzsildīja," pauda EY partneris.

"Tādēļ, ja neskaita jau manis pieminētos dažus sektorus, tādu nozīmīgu "nobrukumu" Latvijas ekonomikā nav bijis. Turklāt ir jāatceras, ka Covid-19 laiks sakrita ar dažiem citiem notikumiem, kuri ekonomiku ietekmētu šā vai tā. Piemēram, kritums tranzīta nozarē un finanšu sektora pārkārtošanās. Latvijas gadījumā šo norišu izraisīto efektu no pandēmijas radītajām sekām precīzi nošķirt nav iespējams," atzina Krols.

Viņš uzsvēra, ka, mazinoties pandēmijas ietekmei, Latvijā atgriezīsies izaugsme. "Izaugsme būs, tikai uz to būtu jāparaugās nedaudz kritiskāk. Piemēram, pašlaik daudz tiek runāts par to, ka gan ASV, gan Eiropā būs palielināta inflācija. Tādēļ tīri cenu kāpuma dēļ izaugsme par pāris procentiem pirms gada nenozīmēs to pašu, ko izaugsme par pāris procentiem tagad," vienlaikus norādīja EY partneris.

Tāpat viņš minēja, ka izaugsme ir gaidāma visā pasaulē, tādēļ ļoti svarīgi ir, kā mainīsies Latvijas konkurētspēja un pievilcība investīciju piesaistē.

"Tas diferencēs valstis, cik veiksmīgi tās attīstīsies, ejot uz priekšu. Tāpat ir jāskatās, kā tiek izlietoti slavenie Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Vai tie tiek izlietoti, lai aizlāpītu kādus pagātnes caurumu, kur investīcijas nebija veiktas iepriekš, vai arī, lai pozicionētu valsti uz būtisku konkurētspējas palielināšanu. Proti, vai "likmes" tiek izvietotas tā, lai izaugsme būtu pozitīva ilgtermiņā," norādīja Krols.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā tika publiskots "EY Attractiveness Survey Europe" pētījums, kurš tiek veikts ik gadu, apkopojot gan investīciju projektu kvantitatīvos datus, monitorējot vairāk nekā 10 000 ziņu avotu, gan aptaujājot 550 starptautiskus investīciju lēmumu pieņēmējus un 150 investorus ar klātbūtni Baltijā. Latvija pagājušajā gadā piesaistīja 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 19 projektiem jeb 79% vairāk nekā gadu iepriekš. Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk nekā gadu iepriekš.

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Ekonomika