Jelgavā šobrīd darbojas trīs sociālie uzņēmumi

Aprīlī aprit trīs gadi kopš Latvijā darbojas Sociālā uzņēmuma likums. Likums, kas sniedz iespēju iegūt sociālā uzņēmuma statusu tiem uzņēmumiem, kuri savas darbības veic, lai sasniegtu sabiedrībai svarīgus sociālos mērķus. Labklājības ministrija (LM) norāda, ka Sociālā uzņēmuma likums ir būtiski veicinājis sociālās uzņēmējdarbības sektora attīstību kopumā un kļuvis par vienu no stūrakmeņiem sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmā. Pēc LM datiem, Jelgavā šobrīd darbojas trīs sociālie uzņēmumi.  

Ministrija informē, ka uz 1. aprīli Sociālo uzņēmumu reģistrā bija aktīvi 172 sociālie uzņēmumi, tostarp trīs Jelgavā. Taču kopumā trīs gadu laikā sociālā uzņēmuma statuss ir bijis piešķirts 187 uzņēmumiem, bet dažādu iemeslu dēļ 15 uzņēmumiem statuss tika atņemts vai arī paši uzņēmumi ir no tā atteikušies. Vienlaikus jāpiebilst, ka 61 gadījumā sociālā uzņēmuma statusa piešķiršana tika atteikta. Ministrija uzsver: ne visi, kam ir labi nodomi, darbojas sociālajā sfērā vai nodarbojas ar labdarību, var būt arī uzņēmēji, kas var pastāvēt ilgtermiņā. Joprojām aktuāls ir jautājums par paša uzņēmēja motivāciju un skaidru redzējumu gan par sociālā mērķa izvirzīšanu savai darbībai, gan par biznesa metodēm, ar kādām risināt sociālās problēmas tā, lai ilgtermiņā izveidotos veiksmīgs sociālais bizness. 

172 sociālajos uzņēmumos pašreiz strādā nedaudz vairāk par 900 darbiniekiem. Populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 26 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Šajos 46 darba integrācijas sociālajos uzņēmumos nodarbināti aptuveni 120 darbinieki un visvairāk pārstāvētās mērķa grupas ir cilvēki ar invaliditāti, tad seko nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, personas ar garīga rakstura traucējumiem, bijušie ieslodzītie un citi.   

Pēc darba integrācijas kā populārākās jomas seko izglītība – 23 procenti, kurā darbojas arī divi mūsu pilsētas sociālie uzņēmumi, sports, veselības veicināšana, medicīna – 16 procenti, iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība – 10 procenti, pakalpojumi un atbalsts sociālās atstumtības riska grupām – 8 procenti, sociālie pakalpojumi – 5 procenti, vides aizsardzība – 4 procenti un 8 procenti citas jomas.  

Sociālie uzņēmēji darbojas visā Latvijas teritorijā, taču visvairāk sociālo uzņēmumu – 52 procenti atrodas Rīgas teritorijā, savukārt vēl 20 procenti – Pierīgā. 11 procenti sociālo uzņēmumu atrodas Kurzemē,  7 procenti – Zemgalē, 6 – Vidzemē un 4 – Latgalē. 

Interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas iespējām joprojām saglabājas augsta, katru mēnesi LM saņem piecus līdz astoņus pieteikumus no potenciālajiem sociālajiem uzņēmumiem. 

Atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ir būtisks, lai attīstītu sociālā biznesa idejas un realizētu dzīvē sociālos mērķus. Labklājības ministrijas sadarbības partnera – finanšu institūcijas "Altum" –  īstenotā grantu atbalsta programma šobrīd ir būtiskākais atbalsta instruments sociālajiem uzņēmumiem. Uz grantu var pretendēt pēc tam, kad Labklājības ministrija uzņēmumam ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu. "Altum" pieejamais granta atbalsts ir līdz 200 tūkstošiem eiro un granta iegūšanai ir jāsagatavo dzīvotspējīgs biznesa plāns. Līdz 2021. gada 1. aprīlim sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā "Altum" bija noslēdzis 115 granta līgumus par kopējo summu 7,3 miljoni eiro, atbalstot gan sociālās uzņēmējdarbības veicējus pirms Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā, gan sociālos uzņēmumus, kas izveidojušies pēdējo trīs gadu laikā. Vidējais granta apmērs ir 63 tūkstoši eiro. Savukārt, lai palīdzētu kvalitatīvu biznesa plānu sagatavošanu, sākot ar 2020. gadu Labklājības ministrija sniedz iespēju sociālajiem uzņēmējiem saņemt bezmaksas konsultācijas biznesa plāna izstrādei par sociālo uzņēmējdarbību, finansēm, mārketingu, grāmatvedību un nodokļiem. Līdz 2021. gada 1. aprīlim šo iespēju ir izmantojuši 20 sociālie uzņēmumi. 

Kā viens no pēdējiem jaunievedumiem ir jauns atbalsts, kas paredzēts, lai kompensētu darba devēja izmaksas par sociālajos uzņēmumos nodarbināto cilvēku ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem darba devēja sociālās apdrošināšanas veiktajām iemaksām, tādējādi samazinot darbaspēka izmaksas un atbalstot sociālos uzņēmējus, kas nodarbina minētās mērķa grupas. 

 

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Ekonomika