Plāno ieviest stingrākus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas kritērijus

Sociālā uzņēmuma statusu plāno piešķirt tikai tādiem uzņēmumiem, kuriem nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro, nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un kuri neatrodas likvidācijas stadijā, liecina valdībā atbalstītie grozījumi, par kuriem vēl jābalso Saeimā.

Tāpat šie grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā paredz, ka šāds statuss pienāktos tikai tiem uzņēmumiem, kuriem saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.

Turklāt sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt uzņēmumi, kuri nav administratīvi sodīti par būtisku pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai arī darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu.

Reizē šādu statusu nevarēs iegūt atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas gadījumā, kā arī darba aizsardzības jomā, ja pārkāpums saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve.

Tāpat šādu statusu nevarēs iegūt, ja uzņēmums sodīts saistībā ar pārkāpumu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī par būtisku pārkāpumu patērētāju tiesību aizsardzības jomā un sociālā uzņēmuma darbības jomā.

Uzņēmums nevarēs pretendēt uz sociālā uzņēmuma statusu arī tad, ja tas pēdējā gada laikā izdarījis būtisku pārkāpumu negodīgas komercprakses, reklāmas vai sociālā uzņēmuma darbības jomā vai arī citu būtisku pārkāpumu, kas radījis vai varēja radīt kaitējumu mērķa grupas personai.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL; KPV LV) atzīmē, ka sociālajam uzņēmumam ir tiesības saņemt grantus, līdz ar to ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka piešķirtais finansējums ir godprātīgi izlietots, nodarbinot mērķa grupas un maksājot atbilstošu atalgojumu. "Svarīgi, lai nerastos šaubas par negodprātīgu līdzekļu novirzīšanu neatbilstoši sākotnēji iecerētajiem mērķiem un sociālo uzņēmumu būtībai," uzver ministre.

Likumprojektā paredzēts arī paplašināt Labklājības ministrijas tīmekļvietnē publicējamo informatīvo materiālu klāstu ar sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijām un precizēt Sociālo uzņēmumu komisijas funkcijas, nosakot, ka turpmāk tā sniegs atzinumu tikai par pretendenta atbilstību sociālā uzņēmuma darbības nozīmībai un būtībai.

Sabiedriskā labuma organizācijām plānots atļaut dibināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža iegūs sociālā uzņēmuma statusu.

Vienlaikus arī plānots precizēt sociālā uzņēmuma definīciju, nosakot, ka radītai sociālai ietekmei jābūt nozīmīgai. Turklāt likumprojekts nošķir trīs sociālā mērķa sasniegšanas veidus - sociālās atstumtības riskam pakļauto personu nodarbinātība, dzīves kvalitātes uzlabošana sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas, citu sabiedrībai nozīmīgo darbību veikšana, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi.

Labklājības ministrija vērš uzmanību, ka, saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likumā noteikto kārtību, pieteikumus sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izskata Sociālo uzņēmumu komisija un lēmumu par statusa piešķiršanu pieņem Labklājības ministrija. Patlaban Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 167 sociālie uzņēmumi.

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Ekonomika