Prognozē patēriņa cenu kāpuma turpināšanos un došanos "dziļāk nejaukas inflācijas posmā"

Patēriņa cenu kāpums tuvākajos mēnešos Latvijā turpināsies, prognozēja banku analītiķi, komentējot ceturtdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 2,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieauga par 0,4%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka inflācijas kāpums jūnijā bija salīdzinoši rāms, salīdzinājumā ar lēcienu, kāds gaidāms nākamajā mēnesī - jūlijā. "Ilgāka termiņa tendence iezīmējās jau gada sākumā un notiekošais nepārsteidz. Šobrīd mēs dodamies arvien dziļāk sakāpinātas un nejaukas inflācijas posmā, kad regulāri pienāks ziņas par cenu pieaugumu, radot viļņošanos sabiedrībā," viņš sacīja.

Vienlaikus Gašpuitis pauda izpratni par to, ka pēc zemas inflācijas posma, notiekošais rada pieaugošu rezonansi, jo ietekmē pirktspēju, kas nenoteiktības apstākļos pastiprina stresu.

"Izmaiņu krasumu veido arī tas, ka pērn daudzos segmentos cenas burtiski sabruka, īpaši energresursiem. Šobrīd tās pārlec iepriekšējo līmeni un tā veidojas milzīgais pieaugums. Ja pērn cenas nemazinātos, bet pie normāla scenārija turpināt pieaugt, pašreizējais kāpums būtu mazāk šokējošs. Sliktā ziņa, ka kāpums ir straujš un joprojām veidojas apstākļi tam, lai energoresursu cenas turpinātu augt. Tomēr nevar izslēgt arī to, ka kādā mirklī tās var atkal sarukt," sacīja Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ka tuvākajā laikā varētu būtiski sadārdzināties pārtikas cenas. "Apstākļi pārtikas sadārdzinājumam veidojās jau pirms Covid-19 krīzes, piemēram, Āfrikas cūku mēra plosīšanās Ķīnā, ASV un Ķīnas tirdzniecības strīdi. Šobrīd klāt nāk faktori, kas skar iepriekšējo ierobežojumu ietekmi uz ražošanu un darbinieku pieejamību, kā arī piegādes ķēžu traucējumi un augošās produktu transportēšanas izmaksas," skaidroja Gašpuitis.

Tāpat "SEB bankas" ekonomists minēja, ka sausums un spekulācijas ir cēlušas izejvielu cenas, bet energoresursu kāpums ir licis strauji augt ražotāju cenām. "Tomēr ne vienmēr uzskaitītie faktori uzreiz nozīmē gala cenas kāpumu, jo sadārdzinājums var tikt jau iecenots iepriekš, vai visā ķēdē līdz patērētājam var izlīdzināties," pauda Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, ka, ekonomikai atdzīvojoties, viena no lielākajām problēmām varētu būt darbinieku pieejamība pārtikas nozarē pasaulē, kas sekmē algu kāpumu un daļēji ietekmē preču cenu veikalos. Tāpat algu un attiecīgi izmaksu kāpums turpināsies pakalpojumos.

"Aktuālākais jautājums ir, cik augstu inflācija kāps un cik ilgi šādā stāvoklī tā noturēsies. Globālo centrālo banku vadītāju skatījums joprojām ir samērā relaksēts. Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīne Lagarda norāda, ka vērojamais kāpiens ir īslaicīgs un balstās bāzes efekta, pārejošu faktoru un enerģijas cenu pieauguma kombinācijā. Ir skaidrs, ka vēl paies vairāki ceturkšņi līdz pieprasījums un piedāvājumu nostabilizēsies, tik pieregulēti globālie stimuli un pārvarēti pārrāvumi. Uz gada beigām varēsim jau novērtēt vairāk, kuri faktori ir pārejoši, bet kuri kļuvuši noturīgi," sacīja Gašpuitis.

Viņš arī minēja, ja pieņēmumi par faktoru pārejamību ir pareizi, augstākais inflācijas punkts Latvijā varētu būt gada beigās, uzkāpjot nedaudz virs 4% robežas. Savukārt turpmāk temps varētu normalizēties, bet tāpat nozīmēs inflācijas turpināšanos.

"Valdības spēja ietekmēt vērojamo cenu kāpumu ir minimālas. Tādēļ pretpasākumi un cenu kontrole produktiem ieviesti netiks. Ļoti iespējams, ka varētu tikt piebremzētas, ja radīsies, tarifu pieauguma idejas. Taču atbalsta pasākumi mazākturīgākajiem gan būtu jāizsver. Vērojamais cenu kāpums ir daļa no krīzes un atbalsta pasākumu blakņu rezultāts. To nāksies izdzīvot," uzsvēra Gašpuitis.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka patēriņa cenu kāpums Latvijā turpināsies. "Gada inflācija jūlijā ir kļuvusi vēl lielāka, jo patēriņa grozā "iekrīt" gāzes cenu kāpums, kas ir mērāms pat desmitos procentu atkarībā no produkta un tā patēriņa katrā mājsaimniecībā, bet nav noticis nekas ļoti dramatisks, notiek atgriešanās pie pirmspandēmijas cenu līmeņa, ar niansēm," viņš minēja, piebilstot, ka šogad jūnijā gāze mājsaimniecībām bija par 20,6% lētāka nekā pirms diviem gadiem.

Viņš arī norādīja, ka pēc jūlija galvenajām produktu grupām krasi cenu lēcieni nav gaidāmi. Iespējams, ka cenas pieaugs elektronikai un sadzīves tehnikai. "Elektronikas ražotāji ceļ cenas, jo apmēram par desmito daļu ir augušas vidējās komponentu iepirkšanas izmaksas. Sadzīves tehnikas ražotājiem būs jākompensē gan elektronikas, gan metāla dārdzība. Taču šo produktu cenas ilgstoši ir bijušas drīzāk lejupejošas, jo īpaši mērot attiecībā pret kvalitāti un sniegumu. Ledusskapju un televizoru cenu kāpums sociālo krīzi neradītu," pauda Strautiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nopietni būtu uztverams straujā pārtikas cenu kāpuma risks, ja vien tāds būtu. "Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe 5.jūnijā teica, ka gaidāms "straujš un šokējošs" cenu kāpums pārtikai, atsaucoties uz enerģijas un algu izmaksu kāpumu. Šāda ziņa rada nevajadzīgu stresu. Enerģijas cenas attiecībā pret pandēmijas zemāko punktu pieaug, taču nav augstas attiecībā pret vēsturisko līmeni. Algu kāpums sadārdzina pārtiku, taču vienlaikus uzlabo tās pirktspēju," skaidroja Strautiņš.

Viņš arī atzina, ka starptautiski tirgojamo pārtikas izejvielu cenas kopumā ir diezgan augstas, taču lielākajai daļai produktu tās nav rekordlīmenī. Turklāt jau notiek atsevišķu strauji sakāpušu cenu korekcija. Piemēram, kviešu cenas vairākus gadus bija stabilas, svārstoties nedaudz zem 200 eiro par tonnu, bet pērn augustā tās sāka augt un šogad aprīļa beigās sasniedza gandrīz 260 eiro par tonnu, taču jau maijā tā atgriezās pie 200 eiro un šajā līmenī ir arī šobrīd. Vājpiena pulvera cenas ir augstas uz pēdējo septiņu gadu fona, bet 2013.-2014.gadā tās brīžiem bija pat par trešdaļu augstākas. Tajā pašā laikā cūkgaļa dārgāka īslaicīgi bija tikai 2014.gadā, bet cukura cenas var uzskatīt par vidējām uz pēdējas desmitgades fona.

"Pasaules tirgu situāciju rezumējošais ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) indekss ir tuvs 2010.-2014.gada vidējam līmenim, kā arī 2008.gada cenu pīķim. Taču Latvijas iedzīvotāju ienākumi kopš tā brīža ir būtiski auguši, tātad šim kāpumam nevajadzētu radīt pārtikas pieejamības krīzi. Turklāt FAO indekss jūnijā jau nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar maiju, kad tas bija par 40% augstāks nekā pirms gada, kas savukārt bija zemākais punkts kopš 2016.gada sākuma," klāstīja Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne minēja, ka jūnija dati pamatā atspoguļo vidējā patēriņa cenu līmeņa "rāpšanos ārā" no pagājušajā gadā reģistrētās bedres.

"Gada laikā lielākais inflācijas vilcējs bija degvielas cenas (+19,9%), kam par iemeslu kalpo pasaulē vēl joprojām augošās naftas cenas. Cenu līmeni pagājušajā mēnesī būtiski ietekmēja arī pārtikas preces (+2%), kas seko pasaulē augošajām pārtikas cenām. Pārtikas pamatproduktu cenu pieaugums skar gan ražotājus, gan gala patērētāju un, visticamāk, turpināsies arī vismaz tuvākajā nākotnē, veicinot vidējā patēriņa cenu līmeņa augšupeju," pauda Orleāne.

Viņa arī atzīmēja, ka, atsākot darbu arvien jaunām ekonomikas nozarēm, redzams cenu kāpumus arī šo nozaru tirgoto preču un sniegto pakalpojumu cenās. "Sagaidāms, ka atvēršanās vilnim beidzoties, cenu līmeņa pieaugums mazināsies," piebilda "Swedbank" ekonomiste.

Vienlaikus Orleāne minēja, ka jūlijā devumu inflācijā sniegs arī "Latvijas gāzes" paaugstinātie tarifi. 

"Cenu augšupeju veicina gan ekonomikas atvēršana un spējais pieprasījuma vilnis, gan arī joprojām aktuālās piegādes ķēžu problēmas un pasaules izejvielu cenu kāpums. Tomēr gaidāms, ka, pasaules ekonomikai atgūstot zaudēto līdzsvaru, šo faktoru loma mazināsies," sacīja Orleāne, piebilstot, ka 2021.gadā Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 1,8% apmērā, kamēr 2022.gadā patēriņa cenu līmeņa kāpums sasniegs 3%.

Foto: pixabay.com

Pievieno komentāru

Ekonomika