Iedzīvotāju protestu pret krematoriju Zālītes ielā izvērtēs tiesa

Jau vairāk nekā pusgadu elektrokabeļu sadalne – metru pusotru augsts metāla skapis, kas novietots mežiņā metrus trīs no klusās Zālītes ielas malas, – liecina par uzņēmēju plānu būvēt šeit sēru namu.

Jau vairāk nekā pusgadu elektrokabeļu sadalne – metru pusotru augsts metāla skapis, kas novietots mežiņā metrus trīs no klusās Zālītes ielas malas, – liecina par uzņēmēju plānu būvēt šeit sēru namu ar zvanu torni un krematoriju. Pret šo būvniecības ieceri iebilst daudzi Zālītes ielas un tuvējas apkaimes iedzīvotāji. Gada nogalē viņi ar kolektīvu sūdzību (parakstījušas 105 personas) vērsās pilsētas domē ar lūgumu apturēt pašvaldības būvvaldē virzīto būvniecības ieceri. Saņēmuši noraidījumu (25. novembra Jelgavas domes sēdē), 40 kolektīvās sūdzības iesniedzēji ar prasību vērsās Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā, kur 27. decembrī tika ierosināts process.

Sākums rakstveida procesā

Tātad būs tiesa, kura izvērtēts Jelgavas valstspilsētas domes atbalstīto uzņēmēju ieceri par sēru nama un krematorijas būvi Zālītes ielā 2. Līdzās atbildētājam Jelgavas pašvaldībai tiesas procesā ir iesaistīta arī trešā persona – SIA “Krematoriju apvienība”, kas pārstāv uzņēmēju, kurš plāno būvēt minēto sēru namu. Tiesu namā informē, ka līdztekus ierosinātajam tiesas procesam pieņemts lēmums 27. janvārī rakstveida procesā izskatīt 40 iedzīvotāju kolektīvo prasību uz tiesāšanās laiku apturēt Jelgavas domes 25. novembra lēmumu un līdz ar to pašu projekta attīstīšanu. Tiesu namā informē, ka to, vai tiesāšanas laikā tiks apturēta būvniecības ieceres virzība, rakstveida tiesas procesā 27. janvārī izvērtēs tiesnesis Aldis Vīksne.

Uzņēmējs tiesāšanos uzskata par normālu

SIA “Krematoriju apvienība” valdes loceklis Edgars Timpa, Jelgavas krematorijas projekta attīstītājs, teic, ka plānotās krematorijas vieta ir pašvaldības, nevis viņa izvēle. Proti, Jelgavas attīstības plānā pamežs pie Zālītes ielas ir iezīmēts kā kapi. “Kur gan vēl citur krematoriju būvēt, ja ne teritorijā, kas ir iezīmēta kapiem?” jautā E.Timpa. Apkārtnes iedzīvotāju protests un tiesāšanās, viņaprāt, ir saprotama būvniecības procesa sastāvdaļa. Viņš atzīmē, ka arī Rīgā, Valmierā, Tartu, Tallinā un citviet krematorijas ir mazliet vairāk nekā simt metru attālumā no dzīvojamām mājām. E.Timpa teic, ka viņam ir septiņu gadu pieredze šajā biznesā Valmierā, taču tagad tas ar Valmieras krematoriju nav saistīts. Jelgavas krematorijas projektā uzņēmums plāno ieguldīt ap 400 tūkstošus eiro, un krematorija Zālītes ielā, viņaprāt, varētu sākt darboties 2023. gadā.

Visu rakstu lasiet 13. janvāra laikrakstā “Zemgales Ziņas”

Teksts un foto: Gaitis Grūtups

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.