Jelgavas novada domes ārkārtas sēdē izsludina pārtraukumu līdz rītdienai

Šodien Jelgavas novada domes ārkārtas sēdē izsludināja pārtraukumu līdz otrdienai, 21.decembrim, plkst.9.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS) šodien bija sasaucis domes ārkārtas sēdi, lai atkārtoti skatītu trīs lēmumprojektus, kas saistīti ar pilnvaru apturēšanu deputātam Gundaram Liepam (NA) un lēmuma par deputāta pilnvaru izbeigšanos Aivaram Naglim (LZS) tiesiskumu.

Caune skaidroja, ka pašlaik pašvaldībā nav neviena jurista, tādēļ lēmumprojektus viņš sagatavojis vienpersoniski, pret ko iebilda vairāki deputāti.

Tāpat viņi domes priekšsēdētājam pārmeta, ka tiek ierobežotas deputātu Jāņa Poča (LZS), Oskara Cīruļa (NA) un Ērika Cimermaņa (NA) tiesības, jo viņiem trīs stundas pirms domes ārkārtas sēdes nebija nosūtīti domes ārkārtas sēdes lēmumprojekti.

Ņemot vērā deputātu iebildumus, Caune Jelgavas novada domes ārkārtas sēdē izsludināja pārtraukumu līdz 21.decembra plkst.9.

Kā vēstīts, šodien domes ārkārtas sēdē bija plānots atkārtoti izskatīt trīs lēmumprojektus, kas saistīti ar pilnvaru apturēšanu deputātam Gundaram Liepam (NA) un lēmuma par deputāta pilnvaru izbeigšanos Aivaram Naglim (LZS) tiesiskumu.

Domes priekšsēdētājs apgalvo ka gan pats, gan visa dome iepriekšējā sēdē tikusi apzināti maldināta, lai tiktu panākts vēlamais balsojums.

Savukārt “Latvijas Avīze” vēstīja, ka decembra izskaņā varētu notikt Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Caunes nomaiņas mēģinājums.

Kā atzīmēja laikraksts, Caunem domē vairs nav vairākuma, kas tagad ir jaunās koalīcijas veidotājiem, starp kuriem ir arī mēra līdzšinējie sabiedrotie no Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Zaļās partijas (LZP), taču šim vairākumam ir tikai vienas balss pārsvars.

Kā ziņots, Jelgavas novada domes deputāts Naglis ir nolicis deputāta mandātu, ko dome atbalstīja 10.decembra sēdē. Tūlīt pēc tam, kad deputāti bija izskatījuši deputāta Nagļa jautājumu, dienaskārtībā bija iekļauts jautājums par Liepas deputāta pilnvaru apturēšanu Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ. Šajā balsojumā piedalījās arī nupat mandātu nolikušais deputāts Naglis.

Kā skaidro pašvaldībā, raisoties debatēm, vai viņš ir tiesīgs piedalīties balsojumā, jo tieši viņa balss izšķīra vēlamo balsojuma kvorumu, juriste domes sēdē situāciju vērtēja kā pareizu, komentējot, ka Naglis ir tiesīgs turpināt balsot, jo viņa mandāta nolikšana stājas spēkā ar nākamo dienu – 11.decembri.

Caunes pāris dienu prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks, pildot viņa pienākumus, parakstījis 10.decembra domes sēdes protokolu, tādejādi apstiprinot tā stāšanos spēkā, lai gan domes priekšsēdētājs neskaidrās situācijas dēļ konkrētajā balsojumā, pirms parakstīt protokolu, bija rosinājis noskaidrot visus apstākļus, uzsver pašvaldībā.

Pašvaldības domes deputāta statusa likuma trešā panta pirmās daļas pirmais punkts paredz, ka deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa “ar brīdi, kad dome ir pieņēmusi lēmumu par deputāta pilnvaru izbeigšanos sakarā ar deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu”. Tātad Nagļa turpmākā piedalīšanās domes sēdē ar savu balsojumu bija prettiesiska, tagad norāda domē.

Pašvaldība paziņojumā arī pauž, ka “politisko sviru iedarbināšanai un vēlamā balsojuma panākšanai” pašvaldības juriste vēl pēc lēmumprojekta saskaņošanas un domes sēdes izsludināšanas lietvedības sistēmā bija mainījusi lēmumprojekta redakciju, papildinot lēmumprojektu par mandāta nolikšanu ar redakciju “lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas”, tādejādi apzināti gatavojot apstākļus tam, lai Naglis būtu tiesīgs balsot par pārējiem jautājumiem.

Kā akcentē pašvaldībā, ar šo rīcību juriste ir atzinusi savu pilnvaru pārkāpšanu. Viņa vadībai esot skaidrojusi, ka viņai “nebija pārliecības, ka kārtējā domes sēde notiks ar nepieciešamo balsu skaitu un lai aizstāvētu pašvaldības un iedzīvotāju intereses, kuras domes priekšsēdētājs acīmredzami neuztver kā sava darba prioritāti,” tālākajā paskaidrojumā atzīstot lēmumprojekta redakcijas izmainīšanu, lai iegūtu vēlamo balsojumu.

“Nekad agrāk šāda rīcība pašvaldībā nebūtu iedomājama, bet līdz ar politiskajām spēlēm, kādas pārņēmušas Jelgavas novada domi un pašvaldību, deputāti, kas vēlas panākt manu gāšanu, iet klajā ar agresīvu uzbrukumu – ir bijušie Ozolnieku novada pašvaldības darbinieki, kas strādā, apzināti pretdarbojoties pret mani kā priekšnieku, apzināti kaitē, nopludina informāciju un vienojas ar tiem pārstāvjiem domē, kas esošo situāciju destabilizē,” pārmet Caune.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir pilnīgi nojauktas robežas starp domi un izpildvaru, deputāti iejaucas izpildvaras darbā, apzināti izvērš uzbrūkošu darba stilu pret līdzšinējiem Jelgavas novada pašvaldības darbiniekiem un kopējā situācija ir vērtējama kā psiholoģisks terors un mobings darba vidē.

Caune apzinoties, ka viņa aiziešanu grib redzēt un gaida daudzi, uzskatot, ka viņš ir iesīkstējis, taču viņš uzskata, ka vienmēr strādājis, lai stabili veicinātu novada attīstību, savukārt tie, kas vēlas viņu nogāzt, darbojas savu šauro varas interešu vadīti – par to domes priekšsēdētājs jau ir pārliecināts.

Viņš apgalvo, ka pašvaldībai nav kam prasīt taisnību, jo uzraugošajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kam būtu jābūt neitrālai, objektīvai un uz pašvaldības korektu darbu vērstai, strādā ministra padomnieks Madars Lasmanis (AP), kurš, būdams novada domes deputāts, izmanto savu statusu ministrijā, lai ne tikai panāktu savas intereses, bet reizē darbotos kā “ieliktenis” izrēķināties ar LZS.

Komentējot situāciju par lēmumprojektu korektumu, izpilddirektore Līga Lonerte skaidro, ka konkrētā juriste, kas saistīta ar situāciju 10.decembra sēdē, no darba pienākumiem ir atstādināta, taču apstiprina, ka pašreizējā situācija pašvaldībā no darba organizācijas viedokļa ir nepieņemama.

“Dome ietekmē izpildvaru pilnīgi nepieņemamiem līdzekļiem. Pašlaik Jelgavas novada pašvaldības izpildvaras darbs, gatavojot jauno budžetu vai virzot reorganizācijas procesus, notiek milzīgas darbinieku spriedzes apstākļos. Tas nav stāsts par novada apvienošanās jukām, bet gan par apzinātu un taktisku domes pārstāvju rīcību,” esošo situāciju raksturo Lonerte.

Viņa uzskata, ka deputāti, kas vēlas panākt savu ietekmi domē un sev vēlamo personāliju iepludināšanu izpildvarā, pārkāpj gan iekšējās kārtības, gan ētikas noteikumus.

“Laikā – no jūlija līdz decembrim, reorganizācija atklājusi, ka Ozolnieku novada pašvaldība pirms apvienošanās ar Jelgavas novadu ir pieļāvusi gana daudz pārkāpumu finanšu plānošanā, iepirkumu procedūrās, par ko, protams, es kā amatpersona nevaru klusēt un esmu veikusi attiecīgas darbības. Zinu, ka dome arī pret mani vērsīsies, jo esmu neērta un kādam pārāk profesionāla pašvaldību lietās,” pauž Jelgavas novada izpilddirektore.

Turklāt Ozolniekos sabiedrībā esot apzināti izplatītas baumas, ka Jelgavas novads izsaimnieko nu jau kopīgos līdzekļus, bet realitātē grāmatvedība atklāj pilnīgi ko citu, tāpēc ceru, ka attiecīgās iestādes tam pievērsīs atbilstošu vērību, pauž Lonerte.

Kā ziņots, Jelgavas novada dome tikai pēc vairākām domes sēdēm atrisināja jautājumu par deputātu pilnvarām Covid-19 sertifikātu neesamības dēļ.

Tāpat vēstīts, ka dome izbeidza deputāta pilnvaras Staļģenes vidusskolas direktoram Naglim. Vēlmi pamest deputāta amatu izteica pats Naglis, uzrakstot iesniegumu par deputāta pilnvaru izbeigšanu.

Teksts: nacionālā informācijas aģentūra LETA

Foto: no arhīva

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.