• TEHNOLOĢIJU VIDUSSKOLAS koris – pirmā uzstāšanās savā skolā šogad valsts svētkos.
  FOTO: JELGAVAS TEHNOLOĢIJU VIDUSSKOLA

“Es dziedu korī, jo man patīk dziedāt, un man mūsu korī patīk tas, ka mēs esam ļoti draudzīgi. Katrīna.” “Es dziedu korī tāpēc, ka vēlos tikt uz dziesmu svētkiem un dziedāt koncertos skolā. Rebeka.” “Kāpēc es dziedu korī? Tāpēc, ka mans talants ir dziedāt. Man ir skaista balss. Veronika.” “Es dziedu korī, jo mani tas iepriecina, un es gribu arī citus iepriecināt un citiem dot to prieku! Auce.” Tā savu vēlēšanos dziedāt Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 4.–9. klašu meiteņu korī pamatoja četras tā dalībnieces. Pagājušajā nedēļā Latvijas neatkarības dienas svētku pasākumos kolektīvs debitēja, uzstājoties četras reizes.

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktores vietniece Aija Treija stāsta, ka skolā jau bija un arī ir sākumskolas koris, kurā dzied pirmo trīs klašu audzēkņi, kas dziesmu svētkiem vēl ir par mazu. “4.–9. klašu kora nebija gadus piecpadsmit. Agrāk to vadīja skolotāja Rūta Bergmane, kas vairs skolā nestrādā un tagad ir Olaines Kultūras centra direktore. Taču beidzot atkal mums ir koris, kurā dzied trīs balsīs, kas gatavojas skatei, kas notiks pavasarī. Mēs gribam, un mēs brauksim uz skolēnu dziesmu un deju svētkiem! Jo mūsu skolā strādā divas mērķtiecīgas, motivētas dziedāšanas skolotājas – Maija Svitiņa un Gundega Dūda-Dzene. Un viņām ir brīnišķīga sadarbība,” lepojas direktores vietniece.

Mēģina katru dienu

• DIRIĢENTES GUNDEGA DŪDA-DZENE (no kreisās) un Maija Svitiņa abas reizē iedegās ar ideju, ka tieši šogad skolā ir jāatjauno koris.

Koris izveidots šī mācību gada sākumā. Meitenes mēģina katru dienu – lielajos starpbrīžos un nultajā stundā, kas sākas pulksten 7.45. Kolektīva kodolu veido meitenes, kas piedalījās vokālajos ansambļos, ko vadīja abas dziedāšanas skolotājas. A. Treija paskaidro, ka puišiem šajā vecumā parasti ir balss lūzums, pāreja uz vīra balsi, un viņi dziedāt nevar. Tomēr divi puiši, kuriem vēl ir zēna balss, korī piedalās. Direktora vietniece atzīst, ka laika dziesmu svētku repertuāra sagatavošanai ir maz. Normāli būtu, ja svētkiem koris gatavotos vismaz divus gadus. “Meitenes strādā, un mēs to ļoti novērtējam. Svētku repertuārs, ar manu ausi klausoties, ir sarežģīts. Taču kora uzstāšanās audzē koristu pašapziņu. Atbalstīsim, cik spēsim. Vēl skatuves tērpu nav, bet mēs tos šūsim,” teic direktores vietniece. Protams, ļoti svarīgs ir arī ģimenes atbalsts, lai agrie mēģinājumu rīti būtu pa spēkam. A. Treija atzīst, ka problēma ir tāda, ka sabiedriski aktīvie skolēni, kuri dzied korī, iesaistās arī vairākos citos interešu izglītības virzienos. Uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem brauks arī viņas vadītais Tehnoloģiju vidusskolas skolēnu teātris, kam nāksies uzstāties, Vērmaņdārza brīvdabas estrādē. Kolektīvam, kas līdz šim veidojis kamertipa izrādes telpās, tas ir kaut kas agrāk nebijis.

Skolas korī pašlaik ir 24 dziedātājas. Plānots, ka svētkos jūlijā tam pievienosies vēl desmit mazās skolēnu korīša dalībnieces, kas tad jau būs pārceltas 4. klasē. Par to ir runāts ar skolēnu vecākiem, un atsaucība bijusi liela.

Skolotāja un diriģente M. Svitiņa teic, ka mācību gada sākumā viņa skolā ierunājusies, ka nāk taču dziesmu un deju svētki un ka ļoti gribētos turp tikt. “Skolotāja Gundega Dūda-Dzene bija domājusi tieši to pašu, un, ja mēs esam divas, tad mēs varam,” pārliecināta ir M. Svitiņa.

G.Dūda-Dzene atceras, ka viņai pirmie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija vēl nebrīves laikos – 1984. gadā – kā vienai no jaunākajām Jelgavas 4. vidusskolas kora dalībniecēm. Toreiz visu dziesmu notis satilpušas vienā brošūrā, toties tagad ir bieza grāmata. Salīdzinot agrākos un tagadējos svētkus, diriģente G. Dūda-Dzene domā, ka varētu būt tā, ka koru mākslinieciskais līmenis bijis sasniegts tik augsts, ka tagad nāksies kāpties atpakaļ. Skolēnu koncerts arī nedrīkst būt pārāk garš, kā tas sanāca 2015. gadā, kad jaunie koristi, zināmā mērā no pārslodzes un nepietiekamas ventilācijas, ģība (tas gan bija pirms Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas). Korī dziedot, ir jāstāv, un pamatoti pedagogiem rodas jautājums, cik ilgi bērns var nostāvēt kājās. G. Dūda-Dzene uzteic dziesmu svētku mājaslapu “Nāc gavilēt!”, kas jauniešus jau laikus iesaista dziesmu svētku virmojumā.

“Asni” – no astoņām lauku skolām

• JELGAVAS NOVADA KORIS “Asni” savu 25. sezonu noslēdza braucienā uz Lietuvu.

“Nav grūti kori nodibināt, bet gan gadu gadiem to uzturēt,” teic skolotāja un Jelgavas novada skolēnu kora “Asni” diriģente Anda Silgaile. “Asniem” šī ir 26. sezona. Korī dzied 55 skolēni no astoņām lauku skolām – no Elejas un Kalnciema vidusskolas, no Kalnciema pagasta, Staļģenes, Svētes, Vircavas un Vilces pamatskolas, kā arī Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas. 1999. gadā kori dibināja diriģente Anita Liekna. Tajā darbojas šāda kārtība: skolēni mācās dziedāt svētku repertuāra dziesmas savā skolā pie sava dziedāšanas skolotāja, taču reizi mēnesī sabrauc uz kopmēģinājumu; mācību gadā pirms dziesmu svētkiem kopmēģinājumi ir divas reizes mēnesī.

Tagad “Asnus” vada Staļģenes pamatskolas dziedāšanas skolotāja un diriģente A. Silgaile. “Pavasarī 25. sezonu beidzām un bijām tikai četrdesmit. Bet šogad, kad Elejas vidusskolā atgriezās strādāt skolotāja Elīze Ekūze, dziedātāji pienāca klāt,” priecīgi teic A. Silgaile. Viņa piebilst, ka ir bijuši gadi, kad “Asnos” dzied pat desmit lauku skolu audzēkņi. Jau ilgāku laiku neviena “Asnu” dziedātāja nav Līvbērzes pamatskolā, kolektīvam nav pievienojušās arī agrākā Ozolnieku novada skolas. Diriģente A. Silgaile uzsver dziedātāju vecāku, kolēģu, pašvaldības atbalsta nozīmi kora darbībā. Tiek pieņemts, ka reizi mēnesī koristi stundu laikā brauc uz kopmēģinājumu, bet, pavasarī 25. sezonu beidzot, pašvaldība dāvināja divu dienu ceļojumu uz Lietuvu. Tā bija gan izklaide Druskininku akvaparkā, gan arī koncerts Alītas pilsētā, kas ir Jelgavas novada sadraudzības pašvaldība. “Brauciens uz Lietuvu mums nebija iepriekš apsolīts. Pašvaldība to sarūpēja kā pārsteigumu. Kora kolektīvu tas ir stiprinājis. Kori stiprina arī koncerti, ko sniedzam savās sadarbības skolās. Šajos valsts svētkos dziedājām Kalnciema pagasta pamatskolā,” stāsta diriģente A. Silgaile.

Jelgavas novadu XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos pārstāvēs arī zēnu koris, kas izveidots no Kalnciema vidusskolas un Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas dziedošajiem puišiem.

— Gaitis Grūtups

Slavējiet koristus!

Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem gatavojas 309 kori ar 12 426 dziedātājiem

Valdība ir apstiprinājusi rīkojumu par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietām. Svētki notiks Rīgā nākamgad no 5. līdz 13. jūlijam. Jaunieši šo svētkus tradicionālā formātā nebūs pieredzējuši desmit gadus, jo iepriekšējie notika 2015. gadā. 2020. gadā kovida pandēmijas dēļ svētkus pārcēla, un 2021. gadā tie notika netradicionālā formātā. Daudzi kordiriģenti un pedagogi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus gan sagaida ar bažām par kustības nākotni. Par sākotnēji plānoto 30 tūkstošus lielo dalībnieku skaitu radās stipras šaubas un izvirzījās jautājums, vai izdosies aizpildīt vismaz pusi no Sidraba birzs estrādes.

Kultūras ministrijas izstrādātajā plānā “Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2022.–2023. gadam” norādītais dalībnieku skaits gaidāmajiem skolēnu dziesmu svētkiem bija pat cerīgāks nekā Dziesmu un deju svētku padomes plānotais – 50 tūkstoši. Tomēr pērnā pavasara dziesmu svētku skatēs redzētais organizatoriem lika raukt uzacis. No Kurzemes ieradās vien 20% no visiem reģionā pastāvošajiem skolu koriem. Kopumā uzstājušies tikai 7000 dziedātāju, kas ir par 10 000 dalībnieku mazāk nekā 2015. gadā.

Dziedātāju daudzums skatēs esot bijis satraucošs, bet šobrīd situācija ir uzlabojusies, tagad tomēr optimistisks ir noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols. “Dalība skatēs bija brīvprātīga, tādēļ arī dziedātāju skaits bija mazāks,” viņš saka “Latvijas Avīzei”. “Paveikts vērtīgs darbs, mudinot skolēnus dziedāt. Plānojam, ka svētkos dalībnieku skaits būs lielāks, nekā redzējām pagājušajā pavasarī.”

Savukārt Valsts izglītības satura centrs informēja par pirmā posma reģistrācijas datiem, kas apkopoti 1. novembrī. Tie liecina, ka svētkiem gatavojas 309 kori ar 12 426 dziedātājiem (sk. uzziņu). 2015. gada svētkos piedalījušies 12 704 dziedātāji no 331 kora (pavisam 37 890 dalībnieku). Precīzs dalībnieku skaits būs zināms pēc nākamā gada pavasara skatēm.

E. Vītols analizē: “Dalībnieku skaita samazinājumu skolu koros ietekmē vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, dzimstības samazināšanās Latvijā. Otrkārt, pandēmijas laikā daudzi jaunieši pārorientējās uz individuālu interešu izglītību. Lielu lomu spēlē skolu reforma, kuras dēļ skolas apvieno vai likvidē, un lauku skolās kora nodarbības daudzi skolēni nevar apmeklēt, jo jāpaspēj uz skolas autobusu. Savukārt dažās lielajās skolās koris vispār netiek piedāvāts, jo vadība nevēlas to finansēt. Pietrūkst arī kvalificētu speciālistu.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna stāsta, ka pašlaik jauno dziedātāju samazinājuma ietekme uz Vispārējo dziesmu svētku pastāvēšanu nav mērīta, taču demogrāfiskais kritums un jaunatnes intereses trūkums par kordziedāšanu apdraud svētku nākotni.

Nepieciešama pārmantojamība

“Ja bērns jau no mazotnes netiek iepazīstināts ar kori, tad viņam arī vēlāk nebūs vēlmes piedalīties. Tā vietā tiks izvēlēts futbols, jo tas ir populārs. Pirmsskolas vecuma bērniem vajadzētu būt iespējai pamēģināt gan dejas, gan dziedāšanu, gan sportu. Šīm aktivitātēm jābūt iekļautām pamatizglītībā vismaz līdz sestajai klasei, lai veicinātu daudzpusīgas personības attīstību,” uzskata E. Vītols.

Vissvarīgākais šobrīd esot sadarbības veidošana ar Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociāciju un Dziesmu svētku biedrību, lai vispārizglītojošajās skolās nostiprinātu mūzikas priekšmetu, kurā notiktu līdzdalības aktivitātes, piemēram, kordziedāšana. Salīdzinājumā ar sportu, kam mācību plānā atvēlētas trīs stundas nedēļā, koris ir brīvprātīga interešu izglītības nodarbe. Nepieciešams integrēt kora stundas mācību procesā tā, lai skolēniem tas būtu ērti un pieejami. Jāveicina interese arī pašvaldību un skolu vadītāju vidū, lai būtu vēlme no vadības puses iekļaut kori vai citu kopmuzicēšanas formu savā izglītības pamatpiedāvājumā.

“Kultūras ministrija atbild par Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, bet, lai tie notiktu, nepieciešama pārmantojamība, kas iespējama, ja bērni piedalās jaunatnes dziesmu svētkos. Lai pārmantojamības ķēde nepārtrūktu, tā ir jāstiprina. Tādēļ uz abiem notikumiem nepieciešams skatīties kā uz kopumu,” uzsver S. Pāvulēna. Viņasprāt, svarīgi ir novērtēt katru, kurš piedalās svētku īstenošanā, un izcelt dziesmu svētku unikalitāti kā paaudzēs pārmantotu tradīciju. Tāpat kā lepojamies ar olimpiskajiem sportistiem, līdzīgi jācildina mākslinieciskie kolektīvi, kas sasnieguši ievērojamus rezultātus Latvijā un ārpus tās.

“Uzmanību pievērš tikai tad, kad problēmu vairs nevar ignorēt. Tad dziesmu svētku kustību mēģina atdzīvināt. Taču jāsāk ar profilaktiskām darbībām, konstruktīvi risinot jautājumus valdībā un pašvaldībās. Tajā pašā laikā jāizvairās no apgalvojumiem, ka koru māksla ir uz izzušanas robežas. Tā vietā jāslavē koristi un jāaicina pievienoties arī citus. Pubertātes vecumā notiek vērtību izvērtēšana, tādēļ jaunietim ir svarīgi, ka viņa intereses ir aktuālas, nevis nodēvētas par izmirstošām,” uzskata E. Vītols.

Diriģentiem apmaksā divas stundas nedēļā

E. Vītols stāsta, ka situācijas reģionu skolās ir dažādas. “Finansiālais nodrošinājums atšķiras katrā pašvaldībā, un to koriģē katra skola pati. Skolām ir tarificētās stundas, kuras jāatvēl interešu izglītībai. Dažas skolas izvēlas neveidot kultūras pulciņus, un tas ir degradējoši ne tikai skolai, bet visai pilsētai,” uzskata E. Vītols. Būtisks esot apmaksātais stundu skaits, jo netiekot apmaksāts darbs ārpus mēģinājuma – nošu materiālu sagatavošana, tērpu nodrošināšana, projektu rakstīšana tērpu iegādei, koncertdarbība un braucieni.

“Situācija ir absurda. Ja man nedēļā tarificē divas stundas, tad visu pārējo daru ārpus darba laika bez atlīdzības. Stundas jātarificē atbilstoši darba specifikai un loģiskajam saprātam. Daudzi diriģenti izvēlas nestrādāt skolās, jo tiek apmaksātas tikai mēģinājuma kontaktstundas,” uzsver E. Vītols.

Arī S. Pāvulēna piekrīt: “Koru vadītāji ir līdzvērtīgi profesionāļi kā, piemēram, matemātikas vai valodas skolotāji. Interešu izglītības skolotājiem, tostarp tiem, kuri iesaistās skolēnu dziesmu svētku īstenošanā, būtu jābūt atlīdzībai, kas ir atbilstoša ieguldītajam.”

— Līga Aija Lagzdiņa

SVĒTKIEM GATAVOJAS

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pirmā posma reģistrācijas dati, kas apkopoti 1. novembrī.

Svētkiem reģistrējušies:

• 12 426 dziedātāji 309 koros,
• 20 774 tautas deju dejotāji 915 kolektīvos,
• 3245 mūsdienu deju dejotāji,
• 1520 folkloras kopu dalībnieki,
• 1315 pūtēju orķestru mūziķi,
• 1018 simfonisko orķestru mūziķi,
• 468 koklētāji,
• 245 akordeonisti.

Kolektīvu skaits:

Vidzemē – 872, Rīgā – 663, Kurzemē – 457, Latgalē – 368, Zemgalē – 186, Sēlijā – 80, diasporā – 18.

Lielākie kori:

Rīgas 45. vidusskolas 5.–9. klašu meiteņu koris “Atspulgs” ar 130 dziedātājām, Rīgas 6. vidusskolas 4.–9. klašu meiteņu koris ar 120 un Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris ar 111 dziedātājiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”.