Kā jūtas ļaudis pie Kaigu purva, kur top “Laflora” vēja parks?

“Zemgales Ziņu” veloekspedīcija pa Tušķu–Kalnciema ceļu.

Augustā apritēs divi gadi, kopš Kaigu purvā rit “Laflora Energy” vēja parka būve, kur investīciju apmērs tiek lēsts ap 190 miljoniem eiro. Plānots, ka ap 2026. gada Jāņiem elektrību šajā vēja parkā ražos 16 vēja ģeneratori, kuru rotori atradīsies 179 metrus augstos torņos, bet rotora spārnu vēziens sasniegs 266,5 metru augstumu. Salīdzinājumam – Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa augstums ir 50,17 metru. Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido divu nacionālo uzņēmumu – valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” un SIA “Laflora” – sadarbība.

Maijā, ar Latvijas Universitātes žurnālistikas studiju praktikantu palīdzību aptaujājot jelgavniekus, “Zemgales Ziņas” jau lūkoja skaidrot, kāda ir viņu attieksme pret šo grandiozo būvi. Atbildes liecināja, ka no estētiskā un ekoloģiskā viedokļa “Laflora Energy” būvētais vēja parks jelgavniekus nesatrauc. No pilsētas skatoties, tas būs vairāk nekā deviņus kilometrus atstatu. Vietām torņus varēs redzēt. Tas arī viss. Bet kā ir Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, kur dažviet no dzīvojamām mājām līdz vēja ģeneratoram ir 1,7–5 kilometri? To lūkojām skaidrot pagājušajā nedēļā rīkotajā veloekspedīcijā.

Vai apkārtnē būs lētāka elektrība?
Uz Tušķu–Kalnciema V1065 ceļa satiktais velobraucējs Viktors Ķirķis no Līvbērzes pagasta Avotiņiem “Zemgales Ziņām” jautā, kur tiks izmantota Kaigu purvā saražotā elektrība. Uzzinājis, ka elektrības īpašnieks būs Latvijas valstij piederošā akciju sabiedrība “Latvenergo”, vīrs ar atbildi šķiet apmierināts: “Ja, uzbūvējot Kaigu vēja parku, apkārtnes iedzīvotājiem būs lētāka elektrība, tad jau pavisam labi.” Viktors ievērojis, ka šovasar betona vedēji pa Tušķu–Kaigu ceļu “iet vienā laidā līdz vēlam vakaram”.

Savukārt Svētes krastā esošās viesu mājas “Upeslīči” pārvaldnieks Jānis Krūmiņš domā, ka vēja ģeneratori maisīs gaisu un “zeme saņems vairāk to, kas tai pienākas”. Ar to viņš domā gaisā esošo slāpekli. Lauksaimniecības zinātnē jau sen pastāv jautājums, kā kultūraugi vairāk varētu piesaistīt gaisā esošo slāpekli, un tādējādi mazāk būtu jālieto slāpekli saturošie minerālmēsli. Runājot par ekoloģiskām problēmām, Jāni Krūmiņu uztrauc tuvējais Brakšķu atkritumu poligons. No “Upeslīčiem” var dzirdēt, kā poligonā strādā traktors. Citkārt šeit atnākot smakas un arī notekūdeņi. Tomēr Svētē peldēties var. Pārvaldnieks teic, ka “Upeslīčos” viesu ir pietiekami. Sezonā viesu mājā atpūšoties arī kūdras ieguvē strādājošie mehanizatori.

Lepnums par latviešu varēšanu
“No manis līdz vēja ģeneratoriem sanāk ap sešiem kilometriem. Ja būtu 250 vai 500 metru, tad varētu uztraukties. Bet tāds attālums ir pietiekams. Lai attīstās Latvija!” teic Līvbērzes pagasta Grezu saimniece Inese Tiesnese. Viņa ir saņēmusi Jelgavas pilsētas Goda rakstu par ilggadēju ieguldījumu Jelgavas publiskās ārtelpas veidošanā, kas liecina par Ineses Tiesneses lielo darbu Jelgavas apstādījumu veidošanā un kopšanā. Viņa vada individuālo uzņēmumu, kas mazāk nekā hektāra platībā siltumnīcās audzē puķu stādus, vides un telpu dekorus. Jelgavā šī uzņēmuma rūpju lokā ir vairāk nekā piecsimt pilsētvidē izvietoti puķu podi, citviet skaistuma augi atrodas arī iekštelpās.

Inese Tiesnese stāsta, ka savulaik LBTU Ekonomikas fakultātē bijusi profesora Kazimira Špoģa doktorante. “Varbūt kāds ir tik maz izglītots, ka nesaprot, kā tiek pelnīta nauda, kā veidojas valsts budžets. Bet es esmu lepna par mūsu vietējo uzņēmumu “Laflora Energy”, kurš attīsta vērienīgu vēja parka projektu,” teic Grezu saimniece. Studiju gados viņa strādājusi laukos Vācijā un Šveicē. Tur pilnīgi pieņemami, ka pa ciema ielām staigā govis un ciema centrā blakus baznīcai smird kāda kūtiņa. Vietējie ražotājus atbalsta bez degunu raukšanas. Pirms gadiem divdesmit arī Jelgavā bija pierasta lieta, ka pilsētā pāris mēnešus gadā smirdēja pēc cukurbietēm. No tā nevienam nekas ļauns nenotika.

Bažas par putekļiem
Pārbraucot pāri Bērzes tiltam, pēc pāris kilometriem seko pagrieziens uz SIA“Laflora” ražotnes un kantora ēku. Tālāk, virzoties Kalnciema virzienā, asfalta segums beidzas. Ceļš kļūst platāks, klāts ar smalkām šķembām, bet putekļains. Ar sporta velosipēdu, kam ir šauras riepas, pabraukt var. Taču garāmbraucošie auto ceļu noklāj ar tādu putekļu mākoni, ka ir bail, tajā iekļūstot, tapt neredzamam. Velobraucējam tādā posmā labāk turēties tuvāk ceļa malai. Tiesa, vietām putekļainie posmi piepeši izbeidzās. Dažus simtus metru ap malā esošajām mājām ceļa virsma bija ķīmiski apstrādāta ar pretputekļu šķidrumu. Tur ar šaurriepu velosipēdu var braukt kā pa asfaltu. Vēlāk jau pie ekspedīcijas galamērķa satiktā Kalnciema vidusskolas skolotāja Laila Ļaksa skaidroja, ka šāda atputekļošana Tušķu–Kalnciema ceļā šovasar veikta pirmo reizi.

Svētes krastā pie Jaundobeļiem māju ceļa galā novietots viesiem domāts maķenīt noputējis skarbi brīdinošs uzraksts: “Iebraucot pagalmā, no mašīnas neizkāpt. Nikns suns!” Taču, ar velosipēdu ieripinot pagalmā, nikna suņa rejas izpalika. Jaundobeļu saimnieks Jānis gan nebija labā omā. “Es te dzīvoju un riju putekļus!” dusmīgi un reizē arī laipni zibinot acu skatienu, sacīja saimnieks, kam esot sācies astotais gadu desmits. Par putekļaino ceļu sieva sūdzējusies Satiksmes ministrijā, tur viņai ieteikts Jaundobeļus pārdot. “Nopērciet!” dusmīgi atbildējusi māju saimniece. Par topošo vēja parku Jānis zina. Viņu uztrauc ar būvi saistītais transporta plūsmas palielinājums gar Jaundobeļu ceļa galu. Automašīnas ceļot putekļus. Tas gan bija mazinājies pēc pretputekļu līdzekļa pielietošanas, bet to Jānis nelikās manām. Pirms trīsdesmit gadiem, kad kļuvis par Jandobeļu saimnieku, V1065 ceļš bijis daudz klusāks. Tagad arī kalnciemnieki nereti uz Jelgavu braucot caur Tušķiem. Tā iznāk tuvāk un mazāk tērējoties degviela. Jaundobeļi ir sakopti, taču viesu tajos šovasar neesot. “Cilvēkiem trūkst naudas, ejot pie daktera. Cik tagad maksā zobu izraut?” dusmīgi jautāja saimnieks. Saruna par lauku tūrisma perspektīvu Jaundobeļos sanāca īsa, bet par tuvējā vēja parka būvi – nekāda. Likās, ka saimniekam Jānim šajā jautājumā iebildumu nav.

“Laflora” uzrunā kaimiņus
Atgriežoties uz V1065 lielceļa, “Zemgales Ziņas” ieraudzīja apvidus auto, kas ar cauru riepu bija apstājies ceļmalā. Tādā neparastā veidā sanāca īsa intervija ar “Laflora” darbinieku Alekseju Mitušovu, kas ir atbildīgs par vēja parka attīstīšanu, un šī uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālisti Andu Zakenfeldi. Viņi paskaidroja, ka ir “braucienā pa pastkastēm” virzienā uz Kalnciema pagasta pārvaldi. Ar šiem “braucieniem pa pastkastēm” “Laflora” pa tiešo cenšas sasniegt pat vismazāk informētos ļaudis, kuri dzīvo topošajam vēja parkam kaimiņos. Informācija ir par būvdarbu secību, vēja parka turbīnu torņu dzelzsbetona sastāvdaļu pārvadājumu maršrutiem un citiem jautājumiem. Pirms gadiem četriem pēc uzņēmuma pasūtījuma iecerētajam vēja parkam tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Toreiz ļaudis, tostarp arī Jelgavas novada deputāti, tika aicināti uz būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu. “Taču tas jau bija sen. Tagad viss notiek reāli dabā,” paskaidroja Anda Zālmane. “Mums ir svarīgi būt labiem kaimiņiem. Mēs Kaigu purvā strādājam jau trīsdesmit gadu. Dievs dod, strādāsim vismaz vēl tikpat. Labs kaimiņš kaimiņam taču stāsta par saviem plāniem, dod arī telefonu – ja ir kāds jautājums, lūdzu, zvaniet!” piebilda sabiedrisko attiecību darbiniece. Viņa sola, ka rudenī “Laflora” Kalnciema un Līvbērzes pagasta iedzīvotājiem rīkos ekskursiju uz topošo vēja parku. Tas būs jau tuvāk spāru svētkiem, kad daļēji ģeneratoru torņi būs gatavi. Betona būvdetaļas vēja parkam top Pierīgā, Stopiņu pagastā, un ar speciālo transportu tiek vestas apkārt Rīgai un Jelgavai.

Informācija tomēr nesasniedz
Kad līdz Kalnciemam bija atlikuši kilometri pieci, paralēli ceļam V1065 jau plūda ne vairs Svēte, bet Lielupe. Tā ierobežo vietām tikai kilometru plato cietzemes joslu starp Kaigu, Veļu un Drabiņu purvu, kur atrodas Kalnciems. 90. gados, kad Kalnciema ciematam un pagastam bija pilsētas statuss, tā skaitījās Latvijas pilsēta ar liekāko ūdens platību īpatsvaru savā teritorijā. Atšķirībā no Venēcijas Kalnciemam liekās ūdens platības deva izstrādātā māla karjeri, kas ir piepildījušies ar ūdeni.

Apmēram piecus kilometrus no Kalnciema uz lielceļa “Zemgales Ziņas” satika enerģisku velobraucēju Daigu Bērziņu. Sieviete laipni paskaidroja, ka dzīvo Ruduļciemā, strādā par šuvēju un ir ceļā uz Jelgavu. No viņas mājām līdz pirmajam vēja ģeneratoru tornim ir kilometri trīs. Par topošo vēja parku viņa tikko jūtamām bažām sacīja tā: “To vēja parku viņi uzbūvēs, vienalga ko es tagad teiktu.” Ruduļciema iedzīvotāja vēja parka būvi salīdzināja ar Kalnciema nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, ko uzņēmums “EcoLead” uzbūvēja 2023. gadā. Pirms tam bija iedzīvotāju kolektīvās protesta vēstules un tiesas. “Mēs neviens to rūpnīcu negribējām, cīnījāmies, bet rūpnīca ir uzbūvēta un strādā,” teica Daiga. Tad “Zemgales Ziņas” jautāja: “Vai tiešām nolietoto svina akumulatoru rūpnīca kaitē kādam Kalnciema iedzīvotājam?” Pirms atbildēt, sieviete tikko manāmi nopūtās un sacīja: “Nu, reizēm smakas ir briesmīgas gan. To jūt garāmbraucot. Mēs jau nezinām, kāda ir to ietekme. Mums jau nekas nekaiš, bet varbūt bērniem būs kaut kādi traucējumi. Laiks rādīs.” Arī par topošo vēja parku Ruduļciema iedzīvotāja secināja – laiks rādīs.

Var piebilst, ka 2014. gadā “EcoLead” Kalnciema iedzīvotājiem rīkoja trīsdienu bezmaksas ekskursiju uz Polijas dienvidiem, kur līdzīgas rūpnīcas darbojas jau gadiem. Cilvēki Polijā pie tām ir pieraduši, neslimo un dzīvo ilgi. 2024. gadā, kad viesojāmies Kalnciemā jaunuzceltajā rūpnīcā, tajā vakantu darba vietu nebija.

Pa ceļam pa telefonu vēl izdevās aprunāties ar Inesi Krūmiņu, kas arī dzīvo Ruduļciemā, bet sarunas brīdī bija iegriezusies Jelgavā. Arī viņa izrādījās diezgan skeptiska par vēja parka būvi viņas māju tuvumā. “Ja es zinātu skaidri, kā šīs milzīgais projekts ietekmē veselību, man viedoklis varētu mainīties. Bet līdz šim neviens nav uzskatījis par vajadzīgu informēt, kā tas īsti ir,” skarbi sacīja Ruduļciema iedzīvotāja. Skaidrs, ka viņu nebija sasnieguši ne uzņēmuma “Laflora” rīkotie “braucieni pa pastkastītēm”, ne arī kādi citi informācijas ceļi.

Kalnciema bibliotēkas vadītāja Nadežda Vovere, kas pērn rīkoja zinātkāro lasītāju ekskursiju uz savulaik apstrīdēto “EcoLead” lietoto akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, telefonsarunā atzina, ka savā apkārtnē nemana, ka cilvēkiem būtu kāda neapmierinātība ar vēja parka būvi. Kalnciemnieki vēro, ka ciemam cauri ved vēja ģeneratoru betona torņu konstrukcijas. Tiesa gan, uz cilvēku rosību Kaigu purvā ir reaģējuši zvēri. Kalnciema nomales dārzos biežāk mana stirnas. Bet bibliotēkas vadītājas dārzā šopavasar pirmo reizi redzēta čūska. “Odzīte,” paskaidro Nadežda Vovere. Un piebilst, ka kalnciemnieki būtu priecīgi piedalīties ekskursijā uz Kaigu purvu, ko rudenī sola rīkot “Laflora Energy”.

Saskaņā ar Enerģētikas likumu katrai mājsaimniecībai, kas atrodas divu kilometru attālumā no vēja ģeneratora ik gadu jāsaņem maksājums trīs valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Speciāla formula paredz arī maksājumu, kas no vēja parkiem ik gadu pienākas pašvaldībai kā papildinājums tās budžetam. Sagaidāmais “Laflora Energy” maksājums Jelgavas novada pašvaldībai tiek lēsts ap 270 tūkstošiem. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā attālumā līdz diviem kilometriem uzskaitītas 32 dzīvojamās mājas. Tuvākā ir Putniņi Kalnciema pagastā – 1,3 kilometri.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.