
Darba un privātās dzīves līdzsvarošana nozīmē harmoniski saskaņotas darba, mājas un ģimenes dzīves prasības. Cilvēki, kuriem ir problēmas ar darba un privātās dzīves līdzsvaru, bieži vien steidzas, lai tiktu galā ar dažādām saistībām, un nereti jūtas tā, it kā nesasniegtu pietiekami daudz nevienā no šīm jomām.
Ja strādājat ilgas darba stundas, var būt grūtāk panākt veselīgu līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi. Garas darba stundas var ietekmēt veselību, padarīt darbu nedrošu, paaugstināt stresa līmeni un samazināt laiku brīvā laika pavadīšanai. Tā rezultātā cilvēki biežāk saslimst vai piedzīvo izdegšanas simptomus, un tas savukārt ietekmē arī visa uzņēmuma ikdienas darbu. Lai palīdzētu darbiniekiem efektīvāk izmantot laiku un pārvaldītu veicamos uzdevumus, noderēs darba laika uzskaite.
Prioritāte – personīgā labbūtība un harmonija
Labs darba un privātās dzīves līdzsvars nozīmē, ka starp dažādiem dzīves aspektiem ir harmonija, lai arī dažādi neparedzami notikumi var to sašūpot, tomēr stress un trauksme nedrīkst būt pastāvīgi klātesoši.
Tādējādi ārpus darba rodas laiks, ko veltīt citām lietām, piemēram, rūpēm par sevi un savu ģimeni, kā arī brīvā laika pavadīšanai. Ja varat veltīt laiku personiskajai aprūpei, socializācijai, hobijiem un atpūtai, tas var veicināt vispārējo labsajūtu.
Svarīgi par prioritāti noteikt labklājību jeb labbūtību, kas nereti tiek kļūdaini uzskatīta par mazāk svarīgu nekā algots darbs vai mājas darbi.
Darba un privātās dzīves līdzsvara trūkums
Latvijas iedzīvotāji tradicionāli raduši strādāt smagi – daudziem ierastas ir vairāk nekā 50 darba stundas nedēļā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) to uzskata par “ļoti ilgu darba laiku”.
Virsstundu darbs ir īpaši izplatīts starp gados jauniem cilvēkiem, vīriešiem un tiem, kuri jau strādā pilna laika darbu.
Ģimenes cilvēki bieži izjūtu dubultu spiedienu:
- nodrošināt ģimeni, daudz strādājot;
- rūpēties par ģimeni, veicot mājas darbus.
Ja paralēli algotam darbam studējat, arī tas var apgrūtināt līdzsvara atrašanu dzīvē.
No otras puses, daudzi cilvēki strādā nepilnu darba laiku, par zemu atalgojumu vai gadījuma darbus, kas var nozīmēt, ka pietrūkst līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai. Neapmierinoša finansiālā situācija arī paaugstina stresa līmeni un var ietekmēt jūsu garīgo veselību.
Kā palīdz laika pārvaldība
Efektīva darba laika uzskaite palīdz saglabāt veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Efektīvs darbs nozīmē, ka varat laikus pabeigt savus uzdevumus un pēc tam parakstīties, kas rada skaidru nošķirtību starp darbu un personīgo dzīvi.
Ieteikums vadītājiem: neaizmirstiet rādīt piemēru, lai pārliecinātu darbiniekus, ka pēc darba ir jāatvienojas no sistēmas!
Uzlabota darbinieku morāle
Efektīvas laika plānošanas stratēģijas ieviešana ir lielisks veids, kā uzlabot darbinieku morāli. Ja darbiniekiem ir laiks, lai koncentrētos uz svarīgiem uzdevumiem, viņi sasniedz savus mērķus.
Darbinieku morāle un pārliecība par sevi pieaug, ja visi komandas locekļi labi veic savus pienākumus.
Savukārt apmierināti darbinieki papildina cits citu, veidojot produktīvu un iesaistītu darbaspēku.
Augstāka darbinieku iesaistīšanās
Diemžēl tikai 33% darbinieku iesaistās darbā ar dziļu interesi, liecina dažādu pētījumu dati. Tā kā darbinieku iesaistīšanās ietekmē produktivitāti, uzņēmuma mērķu sasniegšanai ir svarīgas stratēģijas, kuru rezultātā darbinieki ir ieinteresēti un motivēti.
Ieteikums vadītājiem: skaidri paziņojiet uzņēmuma gaidas, lai komandas locekļi varētu pārvaldīt savu laiku. Darba laika uzskaite veicinās darbinieku iesaisti, izvirzot reālistiskus mērķus, lai viņi varētu pienācīgi atpūsties brīvajā laikā.
Uzlabota sadarbība
Labi pārvaldot savu laiku, var rasties vieta prāta vētrai un radošai domāšanai. Ja darbinieki efektīvi strukturē savu dienu, viņi atbrīvo vietu sadarbībai ar komandas biedriem, kas var radīt inovatīvas idejas un radošu problēmu risināšanu.
Labākas sadarbības rezultātā veidojas arī ciešākas attiecības starp kolēģiem un uzlabojas komandas darbs!