zz.lv
Pēc desmit gadu pārtraukuma skolu koru diriģenti no visas Latvijas gaida iespēju atgriezties Mežaparka estrādē uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks šovasar 5.–13. jūlijā. Tomēr gan koristiem, gan koru vadītājiem un svētku organizatoriem nākas saskarties ar grūtībām, ko nesusi šī ilgā pauze.
“Zemgales Ziņas” pagājušā gada 21. novembra numurā aktualizēja kordziedāšanas tradīciju nākotni. Pēdējos gados novados ir samazinājies skolu koru un jauno dziedātāju skaits. 2015. gada dziesmu svētku skatēm pieteicās 17 000 koristu, bet šā gada pirmajās skatēs šis skaits bija sarucis par 10 000 dalībniekiem. Kā informē Valsts izglītības satura centrs, pašlaik pavasara skatēm ir pieteikušies 12 426 dziedātāju, kliedējot bažas, ka svētku estrāde paliks pustukša. Tomēr kāda ir šābrīža situācija un kā to vērtē diriģenti? Par to interesējās arī novadu laikraksti.
Atalgojums mazs
Aizkraukles novadā kordziedāšana joprojām ir dzīvotspējīga; uz dziesmu svētkiem pošas seši jaunatnes kori, un koru skaits novadā nav samazinājies. Jau novembrī Aizkraukles skolēnu kori tikās pirmajā kopmēģinājumā. Laikraksts “Staburags” Aizkraukles koru apriņķa virsdiriģentam Eduardam Grāvītim jautā, vai skolēnu skaits un interese par dalību korī pēdējos gados ir mazinājusies. Viņš jauniešu attieksmi pret kordziedāšanu vērtē optimistiski, tomēr norāda uz būtisku problēmu – nepietiekamo diriģentu un mūzikas skolotāju atalgojumu. Trūkst jaunu skolotāju, jo algas nav konkurētspējīgas un katrā novadā tās atšķiras. Nepietiekot līdzekļu mācību grāmatu iegādei, kur nu vēl jaunu tērpu darināšanai koristiem.
“Samaksa koru vadītājiem ir niecīga, lai neteiktu – pazemojoši maza. Tas balstās uz brīvprātības principu, jo mēs, koru vadītāji, degam par kormūziku un Dziesmu svētku kustību, bet jauno vadītāju nav! Jaunā paaudze vairs nav gatava strādāt par tādu samaksu,” intervijā “Bauskas Dzīvei” saka Vecumnieku vidusskolas kora vadītāja Zaiga Jēgere. Diriģenti novados pieprasa pienācīgāku atalgojumu, jo ieguldītais darbs ir neizmērojams. Tas ietver ne tikai mēģinājumu vadīšanu, bet arī skolēnu motivēšanu piedalīties un regulāri apmeklēt kori, kā arī papildmēģinājumu organizēšanu tiem, kuriem ir grūtības ar repertuāra apguvi. Turklāt 20 skaņdarbu garo repertuāru jāpaspēj apgūt līdz pavasara skatēm.
“Ziemeļlatvija” noskaidrojusi, ka Smiltenes Mūzikas skolas kora “SOL” diriģente Baiba Žēbina par kora vadīšanu saņem algu, kas pielīdzināma divām mācību stundām. No 2025. gada zemākā darba stundas likme pedagogiem pieaugs no 9,54 eiro līdz 9,79 eiro. Kas nozīmē, ka atalgojums par viena kora mēģinājumu būs nedaudz zem 20 eiro nedēļā. Viņa cer uz lielāku atbalstu, taču vēl 2024. gada decembrī šis jautājums netika risināts.
Pietrūkst dziedātāju
Reģionu laikraksti ziņo par kopīgu problēmu – skolu koru skaits novados strauji samazinās un dalība skatēs un konkursos kļūst aizvien kūtrāka. Skolu slēgšana, bērnu attieksme pret dziedāšanu, vecāku iesaiste un demogrāfiskā situācija – visi šie faktori ietekmē to, ka šobrīd Gulbenē dziesmu svētkiem gatavojas tikai trīs skolu kori, ziņo “Dzirkstele”. Gulbenes vidusskolas kora diriģente Ligita Plešanova-Jarusova norāda, ka bērniem ir citas intereses, un, ja agrāk koris bija vieta socializācijai, tad digitālajai paaudzei tas vairs nav nepieciešams. “Nav regularitātes. Uzrāvienu un motivāciju nejūt,” atzīmē diriģente. Viņa norāda uz problēmu, par kuru iepriekš stāstījuši jaunieši no citām skolām. Proti, koristi iesaistās dažādās interešu izglītības nodarbēs, kas neļauj pilnvērtīgi pievērsties tikai korim. Piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni vienbalsīgi piekrita, ka reti kāds dzied tikai korī. Daudzi nodarbojas ar sportu, mākslu vai piedalās olimpiādēs, kas prasa daudz laika un enerģijas.
Koriem skolās ir jāpastāv!
“Alūksnes un Malienas ziņas” raksta, ka Alūksnes novadā ir trīs skolēnu kori, kuros dzied vairāk nekā simts dalībnieku. Tomēr diriģentiem ir bažas par repertuāra grūtības pakāpi. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas kora diriģente Ina Perevertailo uzsver, ka dziedātājiem, kuriem nav pieredzes daudzbalsīgo partitūru apguvē, būs grūti iemācīties skaņdarbus līdz dziesmu svētkiem. Lai gan jau ieguldīts liels darbs repertuāra apguvē, pedagogi uztraucas, vai skolēniem būs interese turpināt dalību korī.
Daži diriģenti spriež, ka repertuārs jaunāko klašu skolēniem ir pārāk sarežģīts, bet vidusskolēniem – garlaicīgs. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēnam Daniilam unisonā izpildāmās dziesmas nešķiet izaicinošas un neatbilst viņa muzikālajām prasmēm, jo viņš korī dzied jau kopš 2. klases. Dažkārt skolēni, jūtot, ka dziesmas ir pārāk grūtas, pārtrauc apmeklēt mēģinājumus.
Līdzīgi tam, ko teikuši “Latvijas Avīzes” intervētie koru vadītāji, ir parādījies paaudžu robs starp vidējo klašu un sākumskolas vecuma audzēkņiem. Pandēmijas dēļ skolēni ir izlaiduši būtisku muzikālās attīstības posmu, tādēļ daudziem mācīšanās jāsāk no jauna.
Problēma ir arī tajā, ka koris ir atdalīts no obligātā mācību satura, un skolai būtu jāveido ne tikai izglītības, bet arī kultūras izpratnes pamati. Agrāk koris un mūzikas stunda veidoja vienotu veselumu, par kura uzturēšanu atbildēja visi – direktors, mācību pārzinis, mūzikas skolotājs un vecāki. Šobrīd koncertu organizēšana ir atstāta kora un pulciņu vadītāju ziņā, kaut par šo darbu atsevišķi nemaksā.
Pilsrundāles vidusskolas kora vadītāja Ineta Pilverte laikrakstā “Bauskas Dzīve” pauž viedokli, ka kori būtu jāiekļauj mācību saturā jau no 1. klases, lai bērni justos pārliecināti auditorijas priekšā un spētu efektīvi sadarboties komandā. Ņemot vērā, ka koris nav obligāts, daudzi bērni izvēlas citas interešu izglītības nodarbes. Tomēr, lai koris varētu attīstīties skolā, tā vadītājam ir nepieciešama atbalsta sistēma, tostarp no skolas vadības. Diriģentam nevajadzētu pašam sagādāt transportu uz konkursiem un tērpus vai nodrošināt kora aktivitāšu un pasākumu plānošanu.
Vecsaules pamatskolas kora vadītāja Ingrīda Zemļinska ir pārliecināta, ka skolās, kurās aktīvi darbojas koris, arī skolas vadība ir ieinteresēta tā darbības nodrošināšanā. Tomēr lielākoties šie pienākumi joprojām gulstas uz diriģenta pleciem.
I. Zemļinska teic, ka atbalsts skolu koriem ir valsts politikas jautājums – ja skolu koru darbības kvalitāte ir atkarīga no skolas direktora personības, tad pastāv risks, ka skolēnu dziesmu svētki drīz varētu izzust.
Diriģents – motivācijas avots
Aizkraukles koru virsdiriģents Eduards Grāvītis neuzskata, ka jauniešu vēlme dziedāt izzūd, taču to ietekmē apkārtējā vide, kā arī vecāku un skolotāju attieksme. I. Perevertailo ir pamanījusi, ka bērni bieži seko citu piemēram: ja kordziedāšana ir populāra vienaudžu vidū, tad arī bērniem rodas vēlme piedalīties. Īpaši svarīga ir vecāku nostāja, un, ja viņi atbalsta bērna dalību korī, dziedātgriba saglabājas arī vidusskolas vecumā. Laikraksts “Ziemeļlatvija” norāda – ja vecāki slavē dziesmu svētkus, tad arī bērni ir motivēti piedalīties un vēlas piedzīvot šo grandiozo pasākumu. Pats izšķirošākais esot skolotāja attieksme. I. Perevertailo: “Ja skolotājam mirdz acis par konkrēto skaņdarbu, tad nevar būt, ka bērniem tas nepatiks.”
Savukārt “Zemgales Ziņas” vēstīja par nepieciešamību pēc aktīviem un entuziastiskiem mūzikas skolotājiem un diriģentiem, kuri motivē jauniešus dziedāt korī un veicina vēlmi piedalīties dziesmu svētkos. Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā tādas skolotājas ir divas – Maija Svitiņa un Gundega Dūda-Dzene. Skolas meiteņu koris izveidots mācību gada sākumā, un mēģinājumi notiek katru dienu. Abas skolotājas virzīja ideju par kora atjaunošanu, jo nevar taču laist garām dziesmu svētkus!
— “Zemgales Ziņas”, “Latvijas Avīze”
Reklāma