Kad dzīvniekam jāmeklē jaunas mājas

Brīvprātīgo darbam dzīvnieku patversmē jābūt kā palīdzībai patversmes ikdienas darbā, nevis kā izklaides nodrošināšanas veidam, uzsver Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes (LBTU) Mazo dzīvnieku patversmes vadītāja Unda Ģēģere. Sarunā ar “Zemgales Ziņām” Una stāsta par patversmes ikdienas dzīvi, likumdošanu, finansējuma avotiem, kā arī par iespējām adoptēt dzīvniekus vai ziedot patversmei.
– Kāda, jūsuprāt, ir situācija ar klaiņojošiem un pamestiem dzīvniekiem Latvijā kopumā? Vai pēdējos gados vērojamas kādas izmaiņas?
Ja salīdzinām ar pirmsākumiem, situācija ir ļoti mainījusies uz labo pusi. Bet joprojām ir nepiedodami daudz dzīvnieku, kuru īpašnieki bijuši bezatbildīgi, līdz ar to vairojot nelaimīgu dzīvnieku skaitu. Tas ir jautājums par sabiedrības izglītību, likumpaklausību, par sodiem utt. Domāju, ka daudzos gadījumos pie vainas ir nezināšana. Tādēļ ļoti pievēršam uzmanību sabiedrības izglītošanai. Vecākiem cilvēkiem mainīt domāšanu un izpratni par lietām ir grūtāk, tāpēc īpaša uzmanība būtu jāveltī jauniešu izglītošanai.
– Cik dzīvnieku varat izmitināt, un cik to ir pašreiz? Kā un kādā stāvoklī dzīvnieki pie jums nokļūst?
Šobrīd mūsu aprūpē ir 50 kaķi un 20 suņi, skaits nepārtraukti mainās, visbiežāk uz augšu. LBTU VMF dzīvnieku patversmē saskaņā ar pašvaldības pakalpojuma līgumu klaiņojošos dzīvniekus pieņem no Jelgavas pilsētas, Olaines un Dobeles novada. Mēs paši nebraucam dzīvniekus ķert, tos piegādā pašvaldību dzīvnieku ķērāji, līdz ar to par katru klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī esošu, ievainotu dzīvnieku iedzīvotājam vispirms ir jāzvana dienestiem – Jelgavā 8787 (diennakts), novados – pašvaldības policijai. Tas attiecas arī citiem novadiem – arī kaimiņiem Jelgavas novadā, kuru saskaņā ar līgumu apkalpo “Mežavairogu” patversme. Ja dzīvnieku patversmē vēlas ievietot privātpersona, tad tas ir maksas pasākums. Jebkurā gadījumā iepriekš jāzvana un jāaprunājas.