Gaitis Grūtups
- VIRS DZELZS SKAIDU kaudzes arī brīdī, kad “Ziņas” iepazinās ar “EcoLead” rūpnīcu, viegli pacēlās garaiņi.
“Balti garaiņi pagājušās piektdienas rītā pacēlās no apsnigušās metāla skaidu kaudzes, kas atradās zem nojumes laukumā, kur glabājam izejvielas, un izplatījās pa rūpnīcas teritoriju. Mitrās metāla skaidas bija dažas tonnas – viena autokrava. Pēc apmēram stundas, pusotras šie garaiņi bija izklīduši. Par notikušo tika ziņots pašvaldībai un Valsts vides dienestam. Ugunsdzēsējiem tur nebija ko darīt. Izkusušā sniega garaiņi nav kaitīgi cilvēka veselībai. Sekosim, lai turpmāk metāla skaidas, ko pievienojam svina lietņiem, mums netiktu atvestas apsnigušas,” tā negadījumu piektdienas rītā Kalnciema nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcā “EcoLead” raksturo tās direktors Kaspars Fogelmanis. Valsts vides dienesta Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis norāda, ka kaitējums videi netika nodarīts un tādēļ arī vides sargiem nebija pamata izbraukt uz notikuma vietu. “Ja būs pārkāpums, tad reaģēsim. Slēgsim rūpnīcu ciet, taču šis nav tas gadījums,” tā H. Verbelis. Viņš piebilst, ka līdz šim inspekcija rūpnīcā, kas tika atklāta 2023. gada aprīlī, nav konstatējusi nevienu vides pārkāpumu.
Garaiņus sauc par dūmiem
Citās domās ir Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece kalnciemniece Irina Dolgova. Viņa savā “Facebook” kontā pagājušajā piektdienā publicēja trauksmes ziņu, ka nolietoto akumulatoru pārstrādes uzņēmumā izcēlies ugunsgrēks.
Klāt deputātes publicētajam tika pievienots divdaļīgs videomateriāls, kas liecināja, ka rūpnīcas teritorijā tiešām ir redzami dūmi vai garaiņi, kas ceļas no metāla skaidu kaudzes. Turklāt otrajā video bija redzams, ka migla vai dūmaka ir izplatījusies ap rūpnīcas teritoriju. Vēstījuma fonā gan skanēja estrādes dziesmiņa, kas tomēr vedināja domāt, ka nekavējoties un ļoti nopietni uz šo informāciju nevajadzētu reaģēt.
I. Dolgovas publicēto materiālu bija komentējuši 62 kalnciemnieki. Vairums – atbalstoši I. Dolgovai. Daži izteica gandarījumu par to, ka Kalnciemā nevēlamā rūpnīca bez cilvēku upuriem ir nodegusi. Daži komentārus parakstīja ar saviem īstajiem vārdiem un akcentēja būtisko. Piemēram, Kalnciema pagasta pamatskolas direktores vietniece Irēna Markule jautāja: “Kurš sniegs informāciju, cik tas ir vai bija kaitīgi cilvēkiem? Cik ilgi mēs degšanas rezultātu elposim? Mājās gribēju atvērt logu, sākās alerģiska reakcija.”“Ārprāts. Ar smirdoņu un smaku ir par maz, lai pievērstu dienestu uzmanību. Kam jānotiek, lai sāktu reaģēt uz iedzīvotāju zvaniem un bažām! Lūk, rezultāts!” rakstīja agrākā Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Aija Tračuma. “Pēc idejas šeit vajadzētu reaģēt pašvaldības civilās aizsardzības komisijas priekšniekam,” rakstīja kāds vīrs vārdā Antons Voprosovs.
Kodīgu smaku manījuši vairāki vietējie
Arī “Zemgales Ziņas” aptaujāja iedzīvotājus Kalnciema doktorātā un bibliotēkā. Zobārste Anita Ozola aizvadītajā vasarā divas reizes Kalnciemā sajutusi kodīgu smaku, kas varētu būt saistīta ar lietoto akumulatoru pārstrādes rūpnīcu. Toreiz smaka izplatījusies nedēļas nogalē, kad nesteidzas atbraukt vides inspektori. “Man mazdēls saka, ka Lielupē vairs neķeras zivis. Nevar taču apgalvot, ka tas būtu tieši jaunās rūpnīcas dēļ. Tomēr agrāk Lielupē zivis ķērās,” domīgi teic A. Ozola.
Vairākas reizes smaku, kas nāk no rūpnīcas teritorijas, sajutusi arī medmāsa Irina Judakova. Sūdzības, ka kāds šīs rūpnīcas darbības rezultātā būtu saslimis, mediķiem nav. Ārste piebilst, ka divi gadi, kopš rūpnīca darbojas, ir pārāk īss laiks, lai mediķi šajā saistībā varētu izdarīt secinājumus.
Dodas ekskursijā uz rūpnīcu
Apmēram divsimt metrus virzienā no svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas uz Kalnciema centra pusi atrodas kultūras nams un bibliotēka. Pirms divām nedēļām tās vadītāja Nadežda Vovere kopā ar sešām lasītājam bija ekskursijā uz lietoto svina akumulatoru pārstrādes uzņēmumu.
Šādu aicinājumu kalnciemniekiem izteicis rūpnīcas direktors K. Fogelmanis. “Mēs neesam muzejs, kas brīvi piedāvā ekskursijas. Taču mums nav ko slēpt,” teic direktors. Viņš piebilst, ka, atsevišķi nākot, apmeklētāji varētu būt traucējoši, taču organizētās grupās, stingri ievērojot drošību, – lūdzu. Savukārt bibliotēkas vadītāja N. Vovere ir apņēmusies izveidot interesentu grupas: “Ja cilvēks zina un nebaidās no tā, kas atrodas viņa ciemā, tad viņš jūtas drošāk,” spriež N. Vovere.
Testē iedzīvotāju veselību
Bibliotēkas vadītāja ir brīvprātīgi piedalījusies “EcoLead” apmaksātā testa programmā, kur kalnciemniekiem tika veikti veselības izmeklējumi, pirms rūpnīca sāka darbu un tagad, zināmu laiku pēc darbības uzsākšanas. Ne Nadeždas kundzei, ne arī kādam citam no Kalnciema brīvprātīgajiem veselības pasliktināšanās netika konstatēta. Taču N. Vovere nenosoda arī deputātes I. Dolgovas trauksmainos paziņojumus, kas saasina sabiedrības uzmanību.
Kalnciema bibliotēkā N. Vovere strādā kopš 1980. gada. Viņa atceras padomju laikus, kad strādniekiem tieši darba vietā viņa piegādāja grāmatas. “Tolaik te bija stikla vates cehs, paklāju cehs. Vides piesārņojums tajos bija nesalīdzināmi lielāks. Pie rūpnīcas sētas ziemā krāsains sniegs, vasarā dīķos dažādās krāsās ūdens… Vides piesārņojuma dēļ daudzi no tiem, kuri strādāja stikla vates cehā, pāragri ir aizgājuši,” smeldzīgi teic bibliotēkas vadītāja.
Bet ekskursija uz “EcoLead” viņai ļoti patikusi. Telpās tīrs un kārtīgs. Rūpnīcas darbiniekiem un arī viesiem speciāls darba tērps, kas turpat pēc vienas lietošanas reizes tiek iepakots sūtīšanai uz mazgātavu. “Es domāju, ka cilvēki tur strādā drošībā,” secina N. Vovere.
Pirms desmit gadiem, kad uzņēmums “EcoLead” šo projektu attīstīja, viņa bijusi pret to. Viņasprāt, svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu vajadzēja būvēt attālāk no cilvēku dzīvesvietas. Līdzīgās domās bija arī agrāk “Ziņās” aprakstītais inženieris un vietējās pašvaldības izpilddirektors Vladimirs Jeremejevs. Taču tagad, kad rūpnīca atbilstoši mūsdienu ES prasībām ir uzbūvēta, N. Vovere to ir pieņēmusi. Viņa teic, ka bibliotēkā neviens lasītājs par smakām nav sūdzējies. “Jebkura ražotne ir cilvēkam bīstama, tāpēc ir stingri jāievēro drošības noteikumi,” norāda N. Vovere.
Notekūdeņi nenonāk Lielupē
“EcoLead” mājaslapā uzsvērts, ka rūpnīca izveidota, investējot desmit miljonus eiro. Gadā pārstrādājot 15 000 tonnu nolietoto akumulatoru, tā saražo 8700 tonnu svina lietņu.
Stāstot par rūpnīcas dzīvi, direktors K. Fogelmanis uzsver, ka Kalnciemā nolietoto akumulatoru pārstrāde rit, stingri ievērojot augstākās A kategorijas prasības. Notekūdeņi no rūpnīcas ražošanas zonas nenonāk Lielupē, bet noslēgtā ciklā tiek izmantoti atkārtoti. Uzņēmumā uzstādītas jaunāko tehnoloģiju ūdens un gaisa attīrīšanas iekārtas. “EcoLead” veic pastiprinātu savu skursteņu, lietusūdens tvertņu, gruntsūdeņu, Lielupes un Kalnciema karjera dīķu nogulšņu uzraudzību, kā arī gaisa kvalitātes kontroli Kalnciema dzīvojamā zonā. Šie dati tiek nodoti Valsts vides dienesta pārraudzībā.
Direktors stāsta, ka uzņēmumā ir 43 darba vietas. Zemākā alga palīgstrādniekam – 1200 eiro “uz rokas”. Brīvu vakanču nav. Rūpnīcas attīstības virziens ir vērsts uz to, lai ražotu nevis vienkāršu izejmateriālu – svina lietņus –, bet gan produkciju ar lielāku vērtību – svina detaļas būvniecībai. Jaunajai rūpnīcai veidojas sadarbība ar Kalnciema pagasta pamatskolu, Kalnciema vidusskolu, Zaļenieku Komerciālo un amatniecības vidusskolu, kā arī LBTU.
Pašvaldībā jālemj par darba grupu
Tikmēr Jelgavas novada domē saņemts lēmumprojekts, ar kuru paredzēts likvidēt darba grupu, kas kopš 2021. gada uzrauga SIA “Eco-Lead”. Līdz šim šo grupu vadīja deputāts Oskars Cīrulis, tajā darbojās arī Kalnciema sabiedrības pārstāvji. Priekšlikumu ir iesniegusi Jelgavas novada Uzņēmēju konsultatīvā padome, kurā darbojas uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, SIA “UPPE” valdes priekšsēdētājs Aldis Cimermanis un citas pazīstamas personas. Kāpēc darba grupa būtu jālikvidē? Uzņēmēju padome, noturot sēdi “EcoLead”, konstatējusi, ka šāda grupa ir lieks pašvaldības resursu tēriņš. Uzņēmumu taču pastiprināti jau kontrolē Valsts vides dienests. Sabiedrībā domas šajā jautājumā dalās, taču neatkarīgi no tā, kā lems deputāti, var secināt, ka patiesa domubiedru grupa “Ecolead” darbības kontrolei Kalnciemā jau ir izveidojusies. Tās centrs ir vietējā bibliotēkā. Arī “Zemgales Ziņas” seko tam, kā rit dzīve Kalnciemā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.
Reklāma