Par valodu – tas ir interesanti! Latviešu valodas aģentūra iepazīstina ar jaunākajiem izdevumiem

Ceļu pie lasītājiem pērn uzsākuši vairāki Latviešu valodas aģentūras (LVA) izdevumi, kas informē par aktuāliem valodniecības jautājumiem, aicina uz pārdomām, nāk talkā svešvalodu īpašvārdu atveidē, rosina latviešu valodā radoši izpausties bērnus un jauniešus un palīdz latviešu valodu apgūt cittautiešiem, informē  Latviešu valodas aģentūras (LVA) projektu koordinatore Santa Logina.

Viens no LVA uzdevumiem ir konsultēt par dažādiem latviešu valodas jautājumiem. Lielisks palīgs šajā ziņā ir populārzinātnisku rakstu krājums „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi”, kurš piedzīvojis jau piecpadsmito laidienu. Tā autori viegli saprotamā valodā stāsta par aktuāliem leksikas, terminoloģijas, gramatikas, tekstveides un pragmatikas jautājumiem (krājuma atklāšanas video pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=NLrmtUQHFKA).

Piemēram, jaunākā krājuma leksikas sadaļā atrodams raksts par okazionālismiem bērnu literatūrā. Rakstā ne tikai uzskatāmi parādīta rakstnieku valodiskā jaunrade, bet arī vērtēta darinājumu semantiskā precizitāte un iederība tekstā. „Vai no ķieģeļolām var uzbūvēt māju un zaļoņi ir jauna dzīvnieku suga? Varbūt gružrupuči var paglābt mūs no atkritumiem vai, tieši otrādi, vairo tos? Riķis, Ciķis, Čengurs, Ali ga Tors, kaķuzirņi, kāpostbutes, ožuļi, guļbuļmeitene, gaisabols, Spūnija, Baklavāde, Pamplemūžu jūras šaurums, Izmarinādes pilsēta, Cukurazades vēderdejotāju skola, Baltzīļvilks… [..] Atvērsim bērnu grāmatas, kurās mūsu rakstnieki spēlē valodas spēli, gan nopietni, gan pa jokam sapludinādami skaņas, morfēmas un vārdus, radot jaunu jēgu, rosinot fantāziju, un noskaidrosim, ko dara šie dīvainīši katrā tekstā, ko tie stāsta un kā ir darināti,” aicina raksta autore valodniece Anna Vulāne.

Kā ierasts, arī šinī rakstu krājumā ir valodas konsultāciju sadaļa, informācija par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumiem un ieteikumiem, kā arī jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, humora lappusīte un ziņas par autoriem.

Pirmie desmit „Valodas prakses” izdevumi pieejami arī elektroniski (https://valoda.lv/valodas-prakse-verojumi-un-ieteikumi-tagad-ari-elektroniski/).

LVA konsultē ne tikai valodas prakses jautājumos, bet arī citvalodu īpašvārdu atveidē atbilstoši latviešu valodas likumībām un tādējādi palīdz tos iekļaut valodas sistēmā. Īpašvārdu, sevišķi personvārdu, atveide latviešu valodā ir aģentūras lingvistu ikdiena. LVA laidusi klajā palīglīdzekli korejiešu īpašvārdu atveidē – iznācis Džinsoka So veidotais materiāls „Korejiešu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi”. Mūsdienās korejiešu valodā runā vairāk nekā 75 miljoni cilvēku. Korejiešu valodai oficiālās valodas statuss ir gan Korejas Republikā jeb Dienvidkorejā, gan Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā jeb Ziemeļkorejā, šajā valodā runā arī Ķīnā (pierobežas provincēs), Japānā, Krievijā, ASV, Singapūrā, Taizemē, Guamā un Paragvajā. Ieteikumu mērķis ir izveidot loģisku, fonētiski precīzu korejiešu īpašvārdu atveides sistēmu latviešu valodā. Šādi ieteikumi ir noderīgi gan valsts iestāžu un plašsaziņas līdzekļu darbā, gan pētniecībā un citās jomās.

Ikvienam latviešu valodas lietotājam noderēt var arī LVA izveidotā vietne www.personvarduatveide.lv, kas pieejama kopš 2017. gada un kuru atzinīgi novērtējuši dažādu profesiju pārstāvji – tulkotāji, žurnālisti, literārie redaktori, korektori un citi.

Izdevumā „Par valodu – tas ir interesanti!?” iekļautas četrpadsmit sarunu, kas 2018. un 2019. gadā norisinājās LVA organizēto valodas vakaru ciklā. Ar valodniekiem sarunājās žurnālisti Sandra Kropa, Elvis Jansons, Paula Gulbinska un Jānis Krops. Katra saruna veltīta kādai valodniecības jomai – datorlingvistikai, sociolingvistikai, valodas vēsturei, fonētikai, onomastikai, dialektoloģijai, tulkošanas zinātnei un citām.

Bieži vien sarunās valodas pētīšana tiek salīdzināta ar detektīva darbu. P. Gulbinska: „Patiesībā tas ir tāds valodnieka detektīva darbs – meklēt, kur tad tam visam ir radušās saknes.” Valodnieks Jānis Sīlis pētīšanas procesu salīdzina gan ar detektīva, gan arheologa darbu un teic, ka valodnieks „iet atpakaļ savā detektīva darbā uz pirmsākumiem [..] un laižas lejā arheoloģiskajos izrakumos pa valodu attīstības slāņiem”. Arī Ieva Ozola domā līdzīgi: „Mēs tā kā arheologi. [..] No tā mazumiņa ir jāmēģina iztēloties visa valodas telpa un ēka.” „Darboties ar vārdiem ir kā sports, kā tāda šaha spēle,” savukārt par tulkošanas procesu teic Andrejs Veisbergs.

„Domājams, izdevumā iekļautās sarunas kliedēs arī dažu labu mītu gan par valodu, gan valodniekiem, piemēram, to, ka valodnieki vērtē valodu tikai pēc pareizības vai nepareizības,” spriež grāmatas sastādītāja un redaktore Anna Frīdenberga.

Apzināties savas valodas bagātību un izteiksmes iespējas LVA gadu no gada aicina arī bērnus un jauniešus. Krāsainajā grāmatā „Izstāsti man savu sapni”, kas ir jau četrpadsmitais skolēnu radošo darbu krājums, apkopoti 422 labāko darbu fragmenti un zīmējumi. Konkursā piedalījās 1234 skolēni no Latvijas un latviešu skolām ārzemēs.

„Latviešu valodas aģentūras ierosinātā tēma mudināja visus konkursa dalībniekus raudzīties divos virzienos. Vispirms – kad no rīta acis ir vaļā, tad arī atceramies, ko naktī esam sapņojuši. Tikai nedaudz bija tādu darbu, kuri aprakstīja vistrakākos sapņus, un tur nu bija zili brīnumi – izfantazētais, animācijas filmās noskatītais, pasakās izlasītais –, viss juku jukām. Daži sapņi bija gluži reālistiski, un vienubrīd acīgākam lasītājam šķita – kur te sapnis? Taču nē – beigās nāca liktenīgais modinātāja zvans vai māmiņas uzmanīgā, bet neatlaidīgā roka, mudinot tomēr pamosties. Atzīšos, man tādi sapņi – ar pārsteiguma momentu – patika vairāk. Lielākā daļa konkursa dalībnieku bija pamatīgi pieķērušies izvēlētajai tēmai: kas tad īsti ir sapnis? Vai tas, ko uz pāris stundām redzam naktī? (Daži to sauca par murgu, murdziņu.) Varbūt sapnis ir kāda iecerēta mājdzīvnieka saņemšana, nākotnes profesija vai pat globālāk – pasaules pārveides idejas?” tā grāmatas sastādītājs Valdis Rūmnieks.

Skolēnu darbu fragmentus var arī noklausīties – tie iestudēti Latvijas Radio 1 Radioteātrī (ieraksti pieejami šeit: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/radioteatris-berniem/izstasti-man-savu-sapni.-1.raidijums.a137175/).

Tāpat LVA pērn laidusi klajā mācību līdzekļus. Iznākusi mācību grāmata un darba burtnīca pieaugušajiem „Laipa B2”. Mācību līdzekļu komplekts, kurš palīdz latviešu valodu apgūt vidējā līmeņa otrajā pakāpē, noslēdz mācību līdzekļu sēriju „Latviešu valoda pieaugušajiem A1–B2”.

Mācību saturs grāmatā un darba burtnīcā ir sakārtots piecos tematiskajos lokos: „Saziņa un tehnoloģijas”, „Vide un laiks”, „Darbs, bizness un nauda”, „Sabiedrība un politika” un „Kultūra un valoda”. Mācību grāmata palīdz valodas apguvējam pilnveidot visas valodas prasmes, īpašu vērību pievēršot dažādu stilu tekstu uztverei un izpratnei, kā arī rakstīšanas prasmēm. Darba burtnīcā ievietotie uzdevumi sekmē valodas prasmju, leksikas un gramatikas apguvi.

Klausīšanās materiāli ir atrodami vietnē https://maciunmacies.valoda.lv. Tāpat šajā vietnē valodas apguvējs var izmantot digitālos materiālus, kuri veidoti atbilstīgi mācību grāmatas saturam.

Iznākusi arī mīļa, asprātīga, jautra un noderīga vārdu pilna grāmata pašiem mazākajiem – „Noķer vārdu!”. Tie, kas paši vēl neprot visu izlasīt, var kļūt par klausītājiem. Šajā grāmatā vārdi virknējas dzejoļos, komiksos, pasakās, mīklās un pat ēdienu receptēs. Arī daudzu bērnu iemīļotās video sēriju varones Tutas draugi Lapsa un Feneks ir gatavi ķert vārdus kopā ar mazajiem.

Latviešu valodas aģentūra sagatavo un izdod mācību un metodiskos līdzekļus latviešu valodas apguvei un bilingvālajām mācībām gan skolēniem, gan pieaugušajiem, kā arī organizē zinātniskās literatūras, valodas normu avotu (vārdnīcu, rokasgrāmatu) un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu.

Vairāk informācijas – LVA interneta vietnē www.valoda.lv.

Foto: publicitātes

Pievieno komentāru

Kultūra un izklaide