Sācies “Kilograms kultūras 2021” Rudens balsojums 4

Šodien, 20. septembrī, sācies Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2021” Rudens balsojums. Arī šogad balvas nominantus skatītāji un klausītāji izvirzīs trijos balsojumos. Balsot iespējams vietnē https://ej.uz/KGkulturasRudens līdz 1. oktobra pulksten 23.59, informē balsojuma rīkotāji.

Sabiedrisko mediju kultūras jomas profesionāļu žūrija Rudens balsojumā izvirzījusi kandidātus astoņās  kategorijās. No katras tikai viens darbs, kas saņems lielāko sabiedrības atbalstu, tiks izvirzīts fināla balsojumam nākamā gada sākumā.

“Šobrīd mums pāri burtiski gāžas kultūras notikumu lietus,” teic žūrijas pārstāve, Latvijas Televīzijas (LTV) Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle. “Teātru pirmizrādes notiek vairākas reizes nedēļā, ik vakaru izskan koncerti, tiek atklātas izstādes, pieteikti arvien jauni agrāk plānotie un pavasarī nenotikušie festivāli. Mēs, skatītāji un žūrija, kuģojam caur šo notikumu bagātību ar entuziasmu un  interesi, cenšoties iespēt visu apskatīt. Saraksts Rudens balsojumam tiešām ir bagātīgs!”

Rudens balsojuma dalībnieki

Kategorijā MŪZIKA izvirzīti:

Laikmetīgā kameropera “Tagadne” 14. un 15. augustā. Kultūrtelpa “Hanzas perons”, komponists Krists Auznieks, mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē, solists Jānis Šipkēvics.

Elīnas Garančas un Raimonda Paula koncerts “Ja tevis nebūtu...” 24. jūlijā. Latvijas Nacionālais teātris, “Sinfonietta Rīga”, diriģents Normunds Šnē un instrumentālā grupa Raimonda Macata vadībā.

“Mūzika sitaminstrumentiem un klavierēm. Auznieks. Bartoks. Krams” 21. augustā. Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, sitaminstrumentālisti Juris Āzers un Guntars Freibergs, pianistes Elīna Bērtiņa un Agnese Egliņa.

Grupas “Instrumenti” koncerts “Skaisti savāds” 26., 27. un 28. augustā. Mežaparka Lielā estrāde.

“Sinfonietta Rīga” 15. sezonas noslēguma koncerts 22. maijā. Lielā ģilde, diriģents Normuns Šnē, sitaminstrumentu solists Guntars Freibergs.

Kategorijā KINO izvirzīti:

“Homo Sovieticus”. Dokumentāla filma, režisors Ivo Briedis, scenārija autore Rita Ruduša. Studija “Mistrus Media”.

“Tizlenes”. Spēlfilma, režisore Marta Elīna Martinsone. Studija “Ego Media”.

“Gorbačovs. Paradīze”. Dokumentāla filma, režisors Vitālijs Manskis. Latvijas, Čehijas un televīzijas kanāla “Arte” kopražojums: “Вертов”, “Hypermarket Film”, “ARTE G.E.I.E.”, “Czech Television”, “Current time”.

Kategorijā TEĀTRIS izvirzīti:

“Krizantēmas”. Jaunais Rīgas teātris, režisors Gatis Šmits.

“Smiļģis”. Dailes teātris, režisors Viesturs Kairišs.

“Klāvas tantes skūpsts”. Jaunais Rīgas teātris, režisors Uldis Tīrons.

“Nasing spešal”. Ģertrūdes ielas teātris, režisors Andrejs Jarovojs.

“Kiosks”. Latvijas Leļļu teātris, režisore Vija Blūzma

Kategorijā VIZUĀLĀ MĀKSLA izvirzīti:

Kriša Salmaņa personālizstāde “Konstrukcija”. Galerija “Alma”, kuratore Astrīda Riņķe. Piezīme: darbs iekļauts Rudens balsojumā, jo iepriekšējā vērtēšanas periodā kategorija “Vizuālā māksla”  kategorija netika atvērta pandēmijas ierobežojumu radītā konkurences trūkuma dēļ.

Bārbalas Gulbes un Madaras Gulbis izstāde “Ieelpo, izelpo!”. Kultūras un mākslas telpa “Siguldas devons”.

Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstāde “Tūlīt”. Mākslas stacija “Dubulti”, kurators Tomass Pārups.

Izstāde “Mana gara nams”. Kalnciema kvartāla galerija, izstādē piedalās Rūdolfs Baltiņš, Kārlis Jaunromāns, Kristina Rezvohh, Pauls Rietums, Edgars Rožkalns un Artūrs Tols, kuratore Patrīcija Baltiņa.

Kirila Panteļejeva personālizstāde “5 istabas”. Mākslas galerija “Noass”.

Kategorijā LITERATŪRA izvirzīti:

Kristīnes Želves romāns “Grosvaldi”. Izdevniecība “Neputns”.

Ilzes Jansones romāns “Laika rēķins”. Izdevniecība “Dienas Grāmata”.

Māra Bērziņa romāns “Nākotnes kalējs”. Izdevniecība “Dienas Grāmata”.

Svena Kuzmina romāns “Dizažio”. Izdevniecība “Dienas Grāmata”.

Edvarda Kuka dzejas krājums “Vadi”. Izdevniecība “Neputns”.

Kategorijā MANTOJUMS izvirzīti:

Atjaunots Ķemeru vēsturiskais parks. Jūrmalas pilsētas dome, SIA “Livland Group”, pilnsabiedrība “RERE BMV”, “SIA “Isliena V” un SIA “Jurēvičs un partneri”.

Izstāde “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis! Dainas Dagnijas māksla feminisma kontekstā”. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kuratore Elita Ansone.

Monogrāfija “Niklāvs Strunke”. Sastādītājas: mākslas zinātniece Laima Slava un mākslas vēsturniece Aija Brasliņa, apgāds “Neputns”.

Fotogrāfes Zentas Dzividzinskas mantojumam veltītā izstāde “Es neko neatceros: ienākot ZDZ izvairīgajā arhīvā”. Laikmetīgās mākslas centrs “Kim?”, kuratore Zane Onckule.

Renātes Blumbergas monogrāfija “Lībiešu tautas nama vēsture: no ieceres līdz atklāšanai”. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.

Kategorijā PĀRSTEIGUMS izvirzīti:

Muzikāla izrāde pusaudžiem “Otello”. “LNSO vasarnīca 2021”, Latgales vēstniecība “Gors”, režisors Elmārs Seņkovs.

Heli Lāksonenas izstāde un grāmata “Paņēmi manu sirdi no plaukta”. Aleksandra Čaka memoriālais muzejs.

Kristiana Brektes sienas gleznojums “Veltījums Džemmai Skulmei”. Fonds “Mākslai vajag telpu”.

Papildinātās realitātes skaņu mākslas instalācija “Sirēnu sala”. AB dambis, autors Andris Indāns, programmētājs Reinis Indāns, vizuālais mākslinieks Krišs Zilgalvis.

Skaņu un kustību izrāde “Danse macabre / Nāvesdeja”. 15. Cēsu mākslas festivāla atklāšana, autori Edgars Mākens, Krišs Salmanis, Rūdolfs Gediņš. 

Kategorijā NOTIKUMS izvirzīti:

Imanta un Gido Kokaru simtgadei veltīts svētku dziesmu vakars “BrāliBrāli” 14. augustā. Mežaparka Lielā estrāde, režisors Juris Jonelis, mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags.

Mākslas parks “Mobilais muzejs. Nākamā sezona” – ekspozīcija un publiskā programma. Bijušās tekstilfabrikas “Boļševička” teritorija, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kuratore Solvita Krese.

Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra atklāšana. Sabiles pašvaldība, atjaunots ERAF projektā “Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti”.

Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde “Creo Ergo Sum”. Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles izstāde. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kuratori Aivars Baranovskis, Valentīns Petjko, Aurelija Seilienė un Pille Kaleviste.

Septiņu koncertu cikls “Dailes kanons”. Dailes teātris, idejas autors Viesturs Kairišs.

Balsot par favorītiem iespējams vienu reizi dienā, autorizējoties ar savu e-pastu vai sociālo mediju profilu. Finālam izvirzītie darbi tiks paziņoti 4. oktobrī.

Ikviens joprojām aicināts pieteikt savu iecienītāko kultūras baudīšanas vietu kategorijā “Mana kultūrvieta”. To iespējams izdarīt šeit: https://www.lsm.lv/kgkulturas/iesaki-kulturvietu/. Ieteikumi šai kategorijai tiks apkopoti visa gada garumā, bet balsot būs iespējams tikai fināla balsojumā 2022. gada sākumā.

Rudens balsojumam izvirzītie darbi Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas žūrijas redzējumā atzīti par oriģinālākajiem un kvalitatīvākajiem Latvijas kultūras notikumiem, kas tapuši no 2021. gada maija līdz 31. augustam, un ir cienīgi cīnīties par iespēju iegūt balvu “Kilograms kultūras”. Žūrijā, kā ierasts, darbojas LTV, LR un portāla lsm.lv kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Eva Johansone, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, LR3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode, žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva un LR1 žurnālists Toms Treibergs, kā arī portāla lsm.lv kultūras sadaļas redaktore Laila Burāne.

„Kilograms kultūras” ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.

 

Foto: publicitātes

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Skolnieciņš no svētbirzs

Šā gada septembrī pret godājamo un tautā iemīļoto mākslinieku Kristianu Brekti tika ierosināta absurda krimināllieta sakarā ar Krimināllikuma 166. panta otro daļu ‘’Par tāda pornogrāfiska priekšnesuma apmeklēšanu vai demonstrēšanu, vai par tādu pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju, cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku, nekrofiliju vai dzimumtieksmes apmierināšanu vardarbīgā veidā’’. Šī krimināllieta tika ierosināta pēc zvērinātas advokātes un juridisko zinātņu doktores Viktorijas Jarkinas iniciatīvas (avots: jarkina.com/ru/homepage-ru-2 (Viktorijas Jarkinas advokatūras prakses mājaslapa)). Lai arī cienītā advokāte Viktorija Jarkina pozicionē sevi kā cilvēktiesību aizstāve un taisnības cīnītāja, tomēr šajā situācijā Jarkinas kundze rīkojās zemiski un pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Saskaņā ar Satversmes 8. nodaļas ‘’Cilvēka pamattiesības’’ 100. pantu ‘’Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.’’. Talantīgā mākslas zinātnieka Kristiana Brektes mākslas darbos nav saskatāma nedz bērnu pornogrāfija, nedz zoofīlija, nedz nekrofīlija, nedz varmācīga BDSM žanra pornogrāfija. Mākslinieka Kristiana Brektes mākslinieciskā darbība ir ļoti daudzpusīga, viņa mākslas darbiem ir liela pievienotā vērtība (avots: kristiansbrekte.lv (Kristiana Brektes blogs)). Šie Viktorijas Jarkinas izteiktie apmelojumi atgādina Krievijas Federācijas Valsts Domes exdeputātes un ‘’Vienotās Krievijas’’ pārstāves Ekaterinas Lakhovas sūdzības sakarā ar saldējumu ‘’Raduga’’, kurā Ekaterina Lakhova saskatīja bērnu seksuālu pavedināšanu un LGBT+ kopienas propagandu (avots: youtu.be/4UtUldnTGrg (Lakhova sūdzas Putinam par varavīksnes zīmoliem un pieprasa tos aizliegt). Viktorijas Jarkinas retorika atgādina mūsdienu Kremļa antidemokrātiskā režīma funkcionāru runas stilu. Kāpēc Jarkinas kundze uzvedas kā kvēla putiniste? Vai Jarkinas kundze ir Kremļa aģente? To rādīs laiks, pagaidām tas vel nav zināms.
Ar cieņu pret mākslu un demokrātiju, Skolnieciņš no svētbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#demokrātija #māksla #KristiansBrekte #ViktorijaJarkina #Rīgas40.vidusskola #murālis #gleznojums #DievieteAfrodīte #DievieteNīke #DievieteHekate #DievieteHatora #senāsDievietes #daudzdievība #politeisms #brīvība #ticība #Skolnieciņš #svētbirzs

pirms 11 dienām, 2021.10.13 10:36

Skolnieciņš no svētbirzs

Pavisam nesen talantīgais un ekstravagantais mākslinieks Kristians Brekte ir sacēlis sajūsmas un satraukuma vētru. Šīs vasaras beigās Kristiana Brektes murālis uz Rīgas 40.vidusskolas sienas izskanēja pa visu Latviju. Šajā skaistajā mākslas darbā ir attēlotas tādas Sengrieķu Dievietes kā skaistuma Dieviete Afrodīte, uzvaras Dieviete Nīke un maģijas Dieviete Hekate, kā arī šajā mākslas darbā ir pārstāvēta Senēģiptiešu Dievu saime, tajā ir attēlota arī Debesu un Pazemes Dieviete Harota. Šis murālis pauž dziļi sakrālu jēgu. Caur seno Dieviešu atveidojumiem mākslinieks Kristians Brekte runā ar mūsu sabiedrību. Viņš liek mums aizdomāties par mūsu dzīves jēgu un mūsu vietu šajā pasaulē. Viņa māksla modina cilvēkus no apātijas un miega. Viņa mākslas performances neatstāj cilvēkus vienaldzīgus. Lai arī Kristians Brekte ir neviltots talants, tomēr viņa mākslinieciskai darbībai atrodas pretinieki. Daži cilvēki Kristiana Brektes māksliniecisko darbību uzskata par bezgaumīgu, vulgāru un kriminālu, taču Kristians Brekte ir modernās mākslas celmlauzis, kurš bagātina mūsu tautas kultūru un ievieš inovācijas. Mākslas lietpratēja Kristiana Brektes veikums ir nenovērtējams. Viņš ir jaunā laikmeta cilvēks, par kuru runās arī nākotnē.
Ar cieņu pret mākslu un demokrātiju, Skolnieciņš no svētbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#demokrātija #māksla #KristiansBrekte #ViktorijaJarkina #Rīgas40.vidusskola #murālis #gleznojums #DievieteAfrodīte #DievieteNīke #DievieteHekate #DievieteHatora #senāsDievietes #daudzdievība #politeisms #brīvība #ticība #Skolnieciņš #svētbirzs

pirms 11 dienām, 2021.10.13 10:36

Skolnieciņš no svētbirzs

Aizvadītajā vasarā Kristians Brekte šokēja mūsu sabiedrību ar sienas gleznu “Veltījums Džemmai Skulmei”. Šajā lieliskajā un modernajā mākslas darbā uz Rīgas 40.vidusskolas sienas mākslinieks Kristians Brekte attēloja senās Dievietes: skaistuma Dievieti Afrodīti, uzvaras Dieviete Nīki, maģijas Dievieti Hekati un Debesu un Pazemes Dievieti Harotu. Šo Dieviešu atveidi tika uzgleznoti brīvā interpretācijā. Diemžēl pēc neilga laika sekoja zvērinātas advokātes un juridisko zinātņu doktores Viktorijas Jarkinas iesniegums Valsts policijā sakarā ar iespējamu bērnu pornogrāfijas un seksuālās vardarbības attēlojumu Kristiana Brektes mākslas darbos. Šie Jarkinas kundzes izvirzītie pārmetumi ir nepamatoti un absurdi. Viktorijas Jarkinas iesniegums atgādina skandalozās prokremliskās politiķes Ekaterinas Lakhovas sūdzību diktatoram Vladimiram Putinam par saldējumu ‘’Raduga’’ sakarā ar bērnu seksuālu pavedināšanu un LGBT+ kopienas propagandu (avots: youtu.be/YztPx-7JMKY (Navaļnijs: valsts vara pret varavīksni). Viktorija Jarkina uzvedas kā tipiska putiniste (diktatora Vladimira Putina sekotāja), kura ir gatava cenzēt jebko dēļ jebkādiem viņasprāt svarīgiem iemesliem. Varu atgādināt visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, ka cenzūra Latvijas Republikā ir aizliegta. Kā zvērinātā advokāte Viktorija Jarkina, būdama izglītota sieviete, var ieņemt šādu amatu demokrātiskā valstī, ja viņa tik aktīvi iestājas pret demokrātiju un apmelo cilvēkus? Kā šāda sieviete var būt par advokāti, ja totalitārisms tek viņas dzīslās? Labāk Viktorija Jarkina būtu rakstījusi iesniegumu Valsts policijā par neatļautu 9. maija svinēšanu un epidemioloģisko drošības noteikumu pārkāpumu. Jo 9. maija svinētāju dēļ palielinājās infekcijas slimības Covid-19 izplatībā, kā rezultāta tika apdraudēti bērni. Taču Jarkinas kundze, būdama kvēla putiniste, nekad neprotestēs pret 9. maiju.
Es ceru uz Valsts policijas, prokuroru un tiesnešu godprātību. Es ceru uz Latvijas Republikas tiesiskumu. No visas sirds ceru, ka mūsu tiesvara attaisnos tautā iemīļoto avangardistu Kristianu Brekti šajā safabricētajā krimināllietā.
Ar cieņu pret mākslu un demokrātiju, Skolnieciņš no svētbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#demokrātija #māksla #KristiansBrekte #Rīgas40.vidusskola #murālis #gleznojums #DievieteAfrodīte #DievieteNīke #DievieteHekate #DievieteHatora #senāsDievietes #daudzdievība #politeisms #brīvība #ticība #Skolnieciņš #svētbirzs

pirms 11 dienām, 2021.10.13 10:37

Skolnieciņš no svētbirzs

Kristians Brekte ir nopelniem bagāts mākslinieks. Diemžēl pēc zvērinātas advokātes un juridisko zinātņu doktores Viktorijas Jarkinas iesnieguma Valsts policijā, 21. septembrī tika ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 166. panta otrās daļas. Šī krimināllieta ir muļķīga un absurda. Šādu krimināllietu ierosināšana bez būtiska pamatojumu liecina par demokrātijas trauslumu un vājumu.
Brīvību Kristianam Brektem! Brīvību māksliniekam! Brīvību mākslas zinātniekam! Brīvību mākslai!
Ar cieņu pret mākslu un demokrātiju, Skolnieciņš no svētbirzs
©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
#demokrātija #māksla #KristiansBrekte #ViktorijaJarkina #Rīgas40.vidusskola #murālis #gleznojums #DievieteAfrodīte #DievieteNīke #DievieteHekate #DievieteHatora #senāsDievietes #daudzdievība #politeisms #brīvība #ticība #Skolnieciņš #svētbirzs

pirms 11 dienām, 2021.10.13 10:37

Kultūra un izklaide