“Laflora” sāk kūdras ieguves 30. sezonu

Pūpolsvētdienā Kaigu purvā uzņēmums “Laflora” atklājis 30. kūdras ieguves sezonu. Drabiņu purvā darbi uzsākti jau 7. aprīlī.

“Pirmie piecpadsmit tūkstoši kubikmetru frēzkūdras jau ir savākti,” teic uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka purvi vēl nav pietiekami izžuvuši, līdz ar to kūdras ieguves apjomi sezonas sākumā vēl ir nelieli. Tomēr ir arī sākts griezt gabalkūdru. Tās iegūšana un žāvēšana, ar rokām grozot kūdras klučus, parasti notiek no maija līdz septembra beigām.

Jubileju svinēs Kokaru zālē
Sezonas karstumā uzņēmuma darbinieku skaits sasniedz teju četrus simtus un “Laflora” kļūst par lielāko darba devēju Jelgavas novadā. Uzņēmums ir ievērojams darba devējs arī Latgalē, Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, kur “Laflora” apsaimnieko vairākus purvus. Tur gan pavasaris un kūdras ieguves sezonas sākums parasti pienāk par pāris nedēļām vēlāk. “Klimats mainās, tas kļūst mazāk prognozējams, tādēļ izmantojam katru dienu, kad var strādāt,” teic U. Ameriks. Pabeidzot trīsdesmito kūdras ieguves sezonu, “Laflora” aicinās visus savus darbiniekus uz uzņēmuma 30 gadu jubilejas svinībām, kas paredzētas dziesmu svētku estrādē, Kokaru zālē, 2025. gada 19. decembrī.

Analizējot 2024. gada sezonu, U. Ameriks teic, ka tika piedzīvots Dieva brīnums. Proti, iegūts teju par trešdaļu vairāk kūdras nekā gadu iepriekš. Skaitļos šis radītājs ir 959 tūkstoši kubikmetru 2024. gadā pret 726 tūkstošiem kubikmetru 2023. gadā. Pieaugums sanāk 32%. Racionāli skaidrojot paveikto, U. Ameriks min tādus jēdzienus kā “darbinieku mobilizācija” un “ik gadus veiktās investīcijas tehniskajā nodrošinājumā”. Atzīmējot to, ka kūdras ieguvi būtiski ietekmē arī laikapstākļi, uzņēmuma vadītājs stāsta par pērnvasar jūlija beigās un augusta sākumā piedzīvotajām milzīgajām lietavām, kuru katastrofālais apjoms skaitļos tika noteikts Kalnciema meteoroloģisko novērojumu postenī. Drabiņu purvs toreiz pārvērtās ezerā. Tomēr, pateicoties darbinieku pūlēm, lietus ūdeņi tika novadīti Lielupē, un jau augusta beigās Drabiņu purvā atsākās kūdras ieguve.

U. Ameriks uzsver, ka praktiski visa SIA “Laflora” iegūtā kūdra uzņēmuma cehā tiek bagātināta, tādējādi tai piešķirot papildu pievienoto vērtību.

Runājot par pieprasījumu pēc kūdras izstrādājumiem, – eksporta apjoms pērn pieauga par 21%. Lielākā daļa jeb 69% eksporta iet uz ES valstīm, bet 25% – uz Āziju, 6% – uz Latīņameriku. “Kūdras produktus neesam eksportējuši uz ASV, tādēļ prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas paaugstinājums mūsu uzņēmumu tiešā veidā neskar,” paskaidro U. Ameriks. Uzņēmuma ražotie kūdras produkti ir nopērkami arī Latvijā lielveikalu ķēdēs “Depo” un “Kurši”, kā arī pie uzņēmuma kantora Līvbērzes pagastā.

Latvijas kūdru izmanto dārzam
No dažādos avotos publicētā, zināms, ka kūdras izstrādājumu eksportā Latvija ieņem vadošo vietu pasaulē. Konkurence par 1. un 2. vietu mums ir ar Kanādu, kuras teritorija ir 152 reizes lielāka nekā Latvijai. “Katrai valstij ir kāda īpaša dabas bagātība. Latvijai tā ir kūdra. Domājam par to, kā mūsu kūdru, ko pasaulē pērk dārzkopji un mežkopji, padarīt vēl vērtīgāku. U. Ameriks uzsver sadarbības nepieciešamību ar zinātniekiem. Piemēram, mūsdienās aktuāls ir jautājums, kā no kūdras var iegūt siltumizolācijas materiālus. Māju siltināšanai kūdru lietoja jau senos laikos. “Igaunijā ir pētījumi arī par to, kā kūdru varētu izmantot akumulatoru bateriju ražošanā. Mūsdienās Latvijā kūdra maz tiek lietota kā kurināmais. U. Ameriks atzīst, ka, ar veselo saprātu domājot, zaļā kursa nostādnes bija aktuālas līdz Krievijas uzbrukumam Ukrainai. Viņaprāt, ārkārtējos gadījumos kūdra kā vietējais kurināmais būtu pieļaujama. “Es piekrītu, ka nevajadzētu kūdru kurināt tādos apjomos, kā tas ir bijis vēsturē,” atzīst U. Ameriks. Tomēr viņš uzsver, ka politiskās krīzes situācijā kūdra kā enerģijas resurss Latvijai var būt nozīmīgs. Piemēram, Rīga 50.–80. gados tika sildīta ar enerģiju, ko ražoja TEC-1, kas kā kurināmo izmantoja pamatā Sedas purva kūdru.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”