Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt

Latvijā gada vidējā inflācija pērn sasniedza 3,3%

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 7,2%.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,3%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2021.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,4%, bet gada laikā – 2021.gada decembrī salīdzinājumā ar 2020.gada decembri – patēriņa cenas palielinājās par 7,9%.

Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors Intars Abražuns otrdien preses konferencē sacīja, ka tas ir straujākais patēriņa cenu kāpums gada laikā pēdējo 12 gadu laikā. Iepriekš augstāka inflācija bija novērota 2009.gada martā, kad salīdzinājumā ar 2008.gada martu patēriņa cenas pieauga par 8,2%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2021.gada decembrī, salīdzinot ar 2021.gada novembri, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Abražuns preses konferencē stāstīja, ka uz inflāciju gada laikā lielāko ietekmi veidoja mājokļa izdevumu pieaugums par 2,6%, transporta izdevumu kāpums par 1,9% un pārtikas cenu kāpums par 1,9%. Tās ir cilvēku pamatvajadzības un to cenu kāpums bija par 6,3%, savukārt pārējo preču un pakalpojumu cenu kāpums bija par 1,6%.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija maizei (+4%), kā arī miltiem un citiem graudaugiem (+6,8%). Taču cenas pieauga arī sieram un biezpienam (+3,7%), piena produktiem (+3,2%), svaigiem dārzeņiem (+2%) un pienam (+2,5%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī augļu un dārzeņu sulām (+6,5%), mājputnu gaļai (+1,9%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), ievārījumam un medum (+6,2%), sviestam (+4,1%), kā arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,6%). Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās svaigiem augļiem (-1,8%), kartupeļiem (- 5,1%), cūkgaļai (-2,4%) un olām (-2,3%).

Apģērbu un apavu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 1,3%. Galvenokārt akciju ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 0,9%, bet apaviem – par 2,7%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,6%, ko būtiski ietekmēja elektroenerģijas cenu pieaugums. Dārgāks bija cietais kurināmais un siltumenerģija.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva lētāki par 1%, ko noteica degvielas cenu kritums par 3,5%. Tostarp dīzeļdegvielas cenas samazinājās par 5%, benzīna – par 2,5%, bet auto gāzes cenas pieauga par 2,1%. Cenu līmenis pieauga pasažieru aviopārvadājumiem un lietotām automašīnām.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā palielinājās vidēji par 0,4%, ko ietekmēja cenu kāpums ziediem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, kā arī televīzijas abonēšanas maksai. Akciju ietekmē lētākas kļuva rotaļlietas un barība lolojumdzīvniekiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,4%, ko ietekmēja cenu kāpums viesnīcu pakalpojumiem un ēdināšanas pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 1,4%, ko lielākoties ietekmēja akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka kļuva autotransportlīdzekļu apdrošināšana.

Savukārt pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kamēr cenas samazinājās farmaceitiskajiem produktiem un neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada decembrī, salīdzinot ar 2020.gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, mājokļa iekārtai, kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 7,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā gada laikā, pēc statistikas pārvaldē minētā, bija svaigiem dārzeņiem (+18,3%), taču cenas pieauga arī sieram un biezpienam (+12,3%), pienam (+18,8%), piena produktiem (+12,8%), jogurtam (+17%) un olām (+2,9%). Dārgāka bija arī maize (+8%), milti un citi graudaugi (+29,3%), konditorejas izstrādājumi (+3,8%), makaronu izstrādājumi (+12,7%) un rīsi (+12,9%).

Cenas palielinājās arī kartupeļiem (+38,9%), augu eļļai (+26,5%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,9%), saldējumam (+10,6%) un sviestam (+13,3%). Sadārdzinājās arī ievārījumi un medus (+10,4%), mājputnu gaļa (+2,2%), olīveļļa (+10,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+4,8%), mērces un garšvielu piedevas (+9%), kā arī margarīns (+14,7%). Savukārt lētāka bija cūkgaļa (-10,9%) un šokolāde (-1%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,9%. Gada laikā alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,4%, tostarp sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem cenas palielinājās par 3,8%. Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja arī akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai no 2021.gada 1.marta.

Apģērbu un apavu grupā cenas gada laikā pieauga par 3,8%. Tostarp apģērbu cenas pieauga vidēji par 3,1%, bet apavu cenas – par 5,7%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 16%, ko noteica vairāku komunālo pakalpojumu sadārdzinājums. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai, siltumenerģijai, kā arī dabasgāzei. Cenas pieauga cietajam kurināmajam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īrei, atkritumu savākšanai, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.

Abražuns informēja, ka ar mājokli saistītajā grupā lielākais cenu kāpums gada laikā novērots dabasgāzei – par 51,3%, elektroenerģijai – par 32,7% un siltumenerģijai – par 21,9%.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā pieauga vidēji par 4,9%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 14,8%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 30,3%. Tostarp dīzeļdegviela sadārdzinājās par 29,4%, benzīns – par 28,9%, bet auto gāze – par 45,9%. Cenu līmenis pieauga automašīnām, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi gada laikā sadārdzinājās par 4%. Dārgāki bija ziedi, atpūtas un sporta pakalpojumi, televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, rotaļlietas, kā arī žurnāli.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā pieauga vidēji par 4%, galvenokārt sadārdzinoties frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija ēdināšanas pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem un viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās farmaceitiskajiem produktiem.

Abražuns piebilda, ka straujš patēriņa cenu kāpums novērojams visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet visstraujākais tas ir Baltijas valstīs. Tā pēc vienotās ES metodoloģijas aprēķinātais patēriņa cenu kāpums Igaunijā gada laikā bija par 12%, Lietuvā – par 10,7%, bet Latvija ir trešajā vietā ar cenu kāpumu par 7,7%.

Baltijas valstīm seko Spānija ar patēriņa cenu kāpumu par 6,7%, Beļģija – par 6,5%, Nīderlande – par 6,4%, kā arī Vācija un Īrija ar patēriņa cenu kāpumu par 5,7%.

Kā aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere, ir sagaidāms, ka arī tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas pārsniegs sezonālo svārstību līmeni.

“Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, kā arī ir sagaidāma to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Sākot no pavasara (aprīlis-maijs), patēriņa cenas stabilizēsies, bet, ņemot vērā cenu kāpumu gada pirmajos mēnešos un bāzes efektu, 2022.gadā kopumā vidējā gada inflācija prognozējama augstāka par 2021.gadā vēroto. Vienlaikus to joprojām noteiks pasaules cenu svārstības,” skaidro Šnīdere.

2020.gadā Latvijā gada vidējā inflācija bija 0,2%, 2019.gadā – 2,8%, bet 2018.gadā – 2,5%.

Foto: pixabay.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.